Krievijas uzbrukums Ukrainai kaut maliet palielinājis krievu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu, kas pirms kara Ukrainā tiecās uz nulli.
Latvijas pilsonības lūdzēju skaits pieaudzis no 562 cilvēkiem 2021. gadā līdz 1 175 cilvēkiem 2022. gadā un līdz 1 280 cilvēkiem pagājušajā gadā. Pilsonības lūdzēju skaita dubultošanās skan lepni, ja vien nepaskatāmies atpakaļ laikā, kad Latvijas pilsonību lūdza 21 297 cilvēki gadā. Izvairīties no pārāk skaļiem apgalvojumiem liek arī tas, ka šogad PMLP saņēmusi mazāk lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību nekā pērn ap šādu laiku.
Ažiotāžu ap Latvijas pilsonību nepilsoņu vidū Latvija izraisīja ar izredzēm iestaties Eiropas Savienībā. Maksimālais skaits lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību tika sasniegts 2004. gadā, kad Latviju tiešām uzņēma ES. Paškritiski jāatzīst, ka nepilsoņus daudz vairāk nekā Latvija interesēja iespējas izmantot Latvijas pilsoņa pasi ES plašumos, pat ja ne visas ES dalībvalstis uzreiz atvēra savu darba tirgu cilvēkiem no ES jaunpienācējvalstīm.
Latvijas pilsonības kārotāju skaita pieauguma spoguļattēls ir to gadījumu skaita samazināšanās, kad cilvēki atsakās no Latvijas pilsonības par labu Krievijas pilsonībai. 2021. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) reģistrējusi 28 šādus gadījumus, 2022. gadā - 19, 2023. gadā - 13 un šogad tikai piecus, kas apliecina šo gadījumu skaita samazinājumu kaut ar atrunu, ka gads vēl nav beidzies.
Latvijas pilsonības kārotāji no tālām zemēm un tautām pie mums nav uzradušies kaut cik nozīmīgā skaitā. No pagājušā gada laikā saņemtajiem 1 280 iesniegumiem par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 59,7% gadījumu pieteikušies krievi, 11,7% - baltkrievi un 9,8% - ukraiņi. Pa pāris procentiem lūgumu skaitu papildinājuši gan poļi, gan lietuvieši, bet visi pārējie kopā devuši 10,6%.
Detalizētāku naturalizācijas izvērtējumu vajadzētu pieskaņot šī pasākuma uzsākšanas 30 gadadienai, kas atzīmējama jau pavisam drīz. 1995. gada 2. februārī “Neatkarīgā” 1. lpp. (attēlā) lika ziņu “Latvijā sākas nepilsoņu naturalizācija”.
Turpat līdzās cita publikācija par to, kā par šo procedūru turpinājušies strīdi, kas bija piepildījuši publisko telpu visa 1994. gada garumā, bet uzliesmojuši jau kopā ar Atmodu. Saeimas pieņemto Pilsonības likumu Valsts prezidents Guntis Ulmanis bija noraidījis un atdevis Saeimai pārstrādāšanai, ko tā paveica 1994. gada 22. jūlijā. “Pilsonībā tiks uzņemti vairāki simti tūkstošu nepilsoņu,” “Neatkarīgā” 23. jūlijā citēja tagadējās Nacionālās apvienības politiskā priekšteča runasvīru Pēteri Tabūnu (1937-2020).
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sniedz tādus datus, ka Latvijas nepilsoņu skaits samazinājies no 679 478 cilvēkiem 1996. gada sākumā līdz 169 276 cilvēkiem šā gada sākumā. Tomēr šo samazinājumu nediktē Latvijas nepilsoņu kļūšana par pilsoņiem. Aizvadītie 30 gadi neapstiprina P. Tabūna paustās daudzu cilvēku (jo īpaši politikā iesaistījušos un valsts aparātā strādājošo cilvēku) bažas, ka nepilsoņi pilnā sastāvā naturalizēsies un vienoti nobalsos par savu partiju, kas tādējādi pārņems varu valstī. Nepilsoņu vairākums nav nācis prasīt Latvijas pilsonību.
No tiem, kas pilsonību gribējuši, gandrīz visi ir dabūjuši. Kopš naturalizācijas procesa sākuma PMLP saņēmusi 151 495 naturalizācijas iesniegumus par 165 019 personām, no kurām Latviju pilsonību ieguvušas 149 425 personas. Atšķirība starp pilsonība piešķiršanas lūgumu un tajos norādīto cilvēku skaitu radusies tāpēc, ka vecāki lūguši piešķirt Latvijas pilsonību arī saviem bērniem. Pilsonības saņemšanas brīdī nepilngadīgas bijušas 14 666 personas.
Pamanāmā skaitā Latvijas nepilsoņi pieņēmuši arī Krievijas pilsonību. Pēc CSP datiem, jau norādītajā laika posmā starp 1996. gada sākumu un 2024. gada sākumu viņu skaits Latvijā pieaudzis no 8 149 līdz 35 924. Daļu no šī pieauguma varēja dot arī ieceļotāji no Krievijas, taču šādā ieceļošana ģimeņu apvienošanas, profesionālu vai politiski apsvērumu dēļ nebija masveidīga un līdz pat pēdējiem gadiem summāri atpalika no izceļošanas. Lielāko daļu Krievijas pilsoņu deva Latvijas nepilsoņu un atsevišķos gadījumos arī pilsoņu pāreja Krievijas pilsonībā, paliekot Latvijā. Par tagadējo pāreju no Latvijas pilsonības uz Krievijas pilsonību PMLP piebilst, ka gandrīz visi tā rīkojušies cilvēki ir no Latvijas jau iepriekš izceļojuši.
Latvijas pilsoņu skaita papildinājums juridiskā, nevis dabiskā veidā (aiz maldinošas “naturalizācijas” izkārtnes, ja šo vārdu uztver par atvasinājumu no vārda “daba” - “natura” latīņu valodā) nav kompensējis pilsoņu skaita samazināšanos izmiršanas un izceļošanas dēļ. Laika intervālā no 1996. līdz 2024. gadam pilsoņu skaits Latvijā samazinājies no 1 786 211 līdz 1 613 838 cilvēkiem. Tie ir CSP dati, kuros uzrādīti tikai tie Latvijas pilsoņi, kas patiešām dzīvo Latvijā.
Latvijas pilsonības saņemšanai nepietiek tikai ar iesniegumu, kā varētu domāt, salīdzinot iesniegumu un apmierināto iesniegumu skaitu. Pilsonības pretendentiem jākārto Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes. Tagadējā latviešu valodas prasmju klasifikācija veidota no trijiem, ar burtiem A, B un C līmeņiem augošā secībā (tātad A līmenis ir zemākais, C - augstākais) un ar divām pakāpēm 1 un 2 katrā no šiem līmeņiem. Pilsonības iegūšanai tiek prasīta B līmeņa otrā, tātad augstākā pakāpe, kas paredz labāku valodas prasmi nekā A2 līmenis pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) saņemšanai. Kad Krievijas iebrukums Ukrainā noveda līdz prasībai Krievijas pilsonību pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem atjaunot savas PUA ar valodas eksāmenu A2 līmenī, lielākā daļa šo cilvēku izrādījās nespējīgi to izdarīt ar pirmo piegājienu vai varbūt pat vispār.
Latvijas pilsonības lūdzējiem būtu jābūt lielākai motivācijai apgūt latviešu valodu, taču eksāmenu rezultāti liecina, ka viņiem tas ne pārāk labi veicās. Lūk, kāds ir eksāmenu nolikušo īpatsvars procentos:
| 2013.-2023. gadā vidēji | 2023. gads atsevišķi | |
| Valodas prasmes | 58,2 | 52,1 |
| Vēstures zināšanas | 74,4 | 82,2 |
Viduvējais valodas pārbaudi nokārtojušo un lielais pilsonību saņēmušo pretendentu īpatsvars izskaidrojams ar to, ka lielai daļai pretendentu eksāmeni nav jākārto.
No valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes atbrīvoti invalīdi un personas, kas ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā. No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvotas personas, kas ne ilgāk kā piecus gadus pirms iesnieguma par Latvijas pilsonības iegūšanu ir sekmīgi nokārtojušas latviešu valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši prasībām, kādas laika gaitā bijušas noteiktas 9. un 12. klašu beidzējiem. Valodas eksāmens nav jākārto arī cilvēkiem ar augstskolas diplomu par studiju programmas apguvi latviešu mācību valodā.
Nav tā, ka Latvija izbrāķē pusi no tā nelielā cilvēku skaita, cik tagad lūdz Latvijas pilsonību, lai gan skaitliski tā izskatās: 2022. gadā apmierināti 518 iesniegumi no 1 175 un 2023. gadā - 595 iesniegumi no 1 280. PMLP norāda uz šīs procedūras ievilkšanos vairāku gadu garumā ne Latvijas dēļ. Citu valstu pilsoņiem ir jāsagaida atbrīvošana no viņu pilsonības. Pirms šīs procedūras beigām naturalizēties Latvijā viņi nevar, bet citas valstis nesteidzas tikt vaļā no pilsoņiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tāpēc šogad par spīti tam, ka lūgumu piešķirt būs mazāk nekā pērn (līdz šim saņemti 720 lūgumi un to skaits šim gadam atlikušā pusotra mēneša laikā neizaugs pāri tūkstotim), Latvijas pilsonību iegūs vairāk cilvēku. Šogad pilsonībā jau uzņemtas 637 personas.
