Šogad Latvijā atkal dzims mazāk bērnu

© Depositphotos

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

"Tradicionāli 31-32% bērnu dzimst pie mums, Rīgas Dzemdību namā, tādēļ varam redzēt Latvijas tendences," "Neatkarīgajai" sacīja Rīgas Dzemdību nama vecmāte un arī valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

Un tendence ir Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, tostarp reproduktīvā vecuma cilvēku skaita samazināšanās, turklāt nekas labs nākotnē nav gaidāms. Dzemdību skaita kritums medicīnas iestādēs, kurās tiek pieņemtas dzemdības, Latvijā vērojams jau vairākus gadus, un prognozes ir diezgan pesimistiskas, turpināja valsts galvenā vecmāte.

Dzima un dzims mazāk bērnu

"Šobrīd ir skaidrs, ka Rīgas Dzemdību nams 2024. gadā varbūt sasniegs tam raksturīgo dzemdību skaitu - ap 4000 dzemdību gadā, bet varbūt arī nē, jo šā gada periodā no janvāra līdz oktobrim notikušas 2023 dzemdības, un, salīdzinot ar tādu pašu pagājušā gada periodu, tas ir par 383 dzemdībām mazāk. 2023. gadā Latvijā bija 14 260 dzemdības, no tām Rīgas Dzemdību namā - 4454. Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk būs dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzina V. Bathena-Krastiņa.

Pavisam šobrīd Latvijā ir 17 vietu, uz kurām var doties dzemdētājas, lai saņemtu dzemdību pakalpojumu - Rīgā divas, tad vēl Dobelē, Jelgavā, Ogrē, Jūrmalā, Preiļos, Madonā, Daugavpilī, Valmierā u.c. Tomēr laiku pa laikam Latvijā uzvirmo runas, ka kādu no dzemdību nodaļām kādās pilsētās vajadzētu slēgt.

"Šobrīd konkrētu norādījumu nav, bet tāds fakts brīdi pa brīdim tiek izvirzīts kā apspriežams, šobrīd par to vēl netiek runāts," stāstīja V. Bathena-Krastiņa. Viņas rīcībā ir karte ar iedzīvotāju blīvumu Latvijā un diagramma ar cilvēku skaitu reproduktīvajā vecumā. Kartē esot redzams, ka viss Latgales reģions iekrāsots brūnos toņos, bet sešas vietas ir ļoti tumšā krāsā. Risks, ka dzemdību nodaļa var tikt slēgta, pastāv, ja dzemdību skaits gadā nepārsniedz 200, atzina valsts galvenā vecmāte.

Tā nav tikai Latvijas problēma

"Tas nav tikai Latvijas negatīvais fenomens," sarunā ar "Neatkarīgo" uzsvēra valsts galvenā vecmāte V. Bathena-Krastiņa, kura nesen atgriezusies no Pasaules vecmāšu kongresa. Tajā runāts, ka Eiropas reģionā, visā "vecajā" Eiropā, bērnu dzimstībai ir tendence samazināties. Piemēram, Norvēģijas pārstāve stāstījusi, ka viņas valstī attālākajos reģionos, kur ir mazs dzemdētāju skaits, stacionāros tiek slēgtas dzemdību nodaļas. Eiropas Savienības vecajās valstīs pastāv bažas, ka, krītoties dzemdību skaitam pamatiedzīvotāju vidū, tas varētu pieaugt uz migrantu rēķina.

Uz jautājumu, vai Latvijā netiks samazināts vecmāšu skaits, V. Bathena-Krastiņa atbildēja, ka "šobrīd nesamazina, konkrētu runu nav". Taču, ja samazinās dzemdību skaits, arī gan ārstniecības un aprūpes, gan administratīvā un tehniskā personāla resursi varētu tikt pārskatīti, tāds risks pastāv. Absolūti nopietns un objektīvs.

"Mūsu slimnīcā vecmāšu skaits nav samazināts. Nav tāda administratīva lēmuma. Vecmāšu ir tik daudz, lai nodrošinātu ikdienas darbu un dežūras. Bērnu dzimst mazāk, statistika to parāda, bet valstiski nekur nevienu dzemdību nodaļu neslēgs. Tas ir atkarīgs no finansējuma, kas piešķirts šim pakalpojumam, un no prasībām, kādas tiek izvirzītas šim pakalpojumam, bet administratīvi neko neslēgs," "Neatkarīgajai" atzina SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš.

Jāatgādina, ka vēl tikai pirms gada, 2023. gada vasarā, Veselības ministrija, pamatojot ar pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes interesēm, plānoja slēgt Dobeles un apkārtnes slimnīcas Dzemdību nodaļu un vairs nesniegt dzemdību palīdzību Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.

Nākotnes prognozes nav iepriecinošas

"Diemžēl nevarēšu iepriecināt. Ņemot vērā mūsu valsts statistikas datus, tuvākajos divos trijos gados situācija nemainīsies," prognozēja V. Bathena-Krastiņa. Jo kur tad Latvijai ņemt gados jaunus cilvēkus reproduktīvā vecumā, trīsdesmitgadniekus, ja "juku laikos", pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, valstī bija milzīgs dzimstības kritums. Tas, viņasprāt, ir lielākais iemesls, kas nosaka, kāpēc tagad ir tā, kā ir.

Otrajā vietā noteikti ir cilvēku izbraukšana no valsts - ekonomiskā emigrācija, kad projām no Latvijas dodas jauni, darbaspējīgi cilvēki. Tie ir sociālekonomiskie un politiskie aspekti, arī karš Ukrainā. Un arī cilvēku vērtību sistēma gadu gaitā, mainoties paaudzēm, ir mainījusies, tagad priekšplānā izvirzot savu ego.

Jautāta par dzemdību tūrisma attīstību Latvijā, valsts galvenā vecmāte atzina, ka par tādu jēdzienu kā "dzemdību tūrisms" īsti laikam nevarētu runāt. "Laiku pa laikam epizodiski kādas dzemdētājas ir, bet konkrēti skaitļi mums ir par Ukrainas pilsonēm," stāstīja Rīgas Dzemdību nama vecmāte. 2023. gadā Rīgas Dzemdību namā dzemdēja 156 Ukrainas pilsones, bet laikā no šā gada janvāra līdz oktobrim - 202.

Rīgas Dzemdību namā dzemdē arī citu valstu pārstāves. Parasti šīs dzemdētājas ir no ģimenēm, kur kāds no ģimenes locekļiem strādā Latvijā. Ir dzemdētājas no Indijas, pa kādai citu eksotisku valstu pārstāvei no bēgļu centra Muceniekos, kā arī no mūsu kaimiņvalstīm, Krievijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču pašlaik šādu dzemdētāju skaits intensīvi nepieaug. Pēc valsts galvenās vecmātes domām, tas, ka pie mums nebrauc vairāk dzemdētāju no ES valstīm, ir saistīts ar ģeogrāfiju.

V. Bathena-Krastiņa ir pārliecināta, ka Latvija ar savu dzemdību palīdzību ir konkurētspējīga ES gan labas kvalitātes, gan tehniskā nodrošinājuma, gan cilvēkresursu un to kvalifikācijas ziņā.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.