Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.
Piemēram, ASV uzsākušies masveidīgi atplūdi no Maskam piederošās X platformas. Pateicoties tam sociālā platforma Bluesky tagad piesaista miljoniem jaunu lietotāju.
Taču galvenais jautājums: vai, neraugoties uz to, lietotāju un reklāmdevēju atplūdi no X iezīmē krīzi Maska tehnoloģiju pasaulei?
Atbilde šāda: atšķirībā no dažādiem Trampa tuvākā loka cilvēkiem, kam svarīgi iegūt jebkādu amatu, Masks ir pašpietiekams un ar jaunām idejām. Viņš joprojām ir pasaules bagātākais cilvēks, kurš vienlaikus ir arī absolūtās vārda brīvības piekritējs, kosmosa apguvējs ne vārdos, bet darbos, Ukrainas armijas interneta finansētājs un tehnoloģiju izgudrotājs. Tagad viņš varētu kļūt par Donalda Trampa administrācijas amatpersonu. Iespējams, uz neilgu laiku.
Pirms 20 gadiem, kad pārskaitījums pat starp divām Eiropas Savienības dalībvalstu bankām varēja iet gandrīz nedēļu, bet ienākošais maksājums no Japānas pa ceļam dažādās komisijās joprojām varēja pazaudēt līdz padsmit procentiem, tāpat “Western Union” pamanījās pievākt ap desmitdaļu no pārskaitāmās summas par to, ka maksājums ierodas pie saņēmēja pusstundā, “PayPal” serviss bija milzu lēciens nākotnē, turklāt visos virzienos reizē. Savstarpēji pārskaitījumi sekundes daļā bez bankas konta izmantošanas — tikai ar e-pasta starpniecību, astoņreiz mazāks starpniecības procents nekā citiem ātrajiem pārskaitījumiem, iespēja pieprasīt atpakaļ blēdīgus maksājumus, pārskaitījumi tikai internetā bez nepieciešamības jebkad dzīvē apmeklēt jebkādu kredītiestādes biroju, turklāt lietotāju nauda (tiem, kam tas svarīgi) katram gadījumam fiziski tika uzglabāta “Wells Fargo” bankā Dienviddakotā un vajadzības gadījumā pārvedama uz tradicionālo bankas kontu Latvijā vai citur no “PayPal” Eiropas filiāles Luksemburgā — šis serviss bija revolucionārs, turklāt tas izplatījās bez nekādas reklāmas, tikai ar lietotāju savstarpējiem ieteikumiem.
Visas šīs īpašības bija apzināti iebūvētas “PayPal” dizainā, jo serviss tika izstrādāts, vadoties pēc lietotāju, ne korporatīvajām vajadzībām, un domājot par klientu apmierinātību ilgtermiņā, nevis ātru peļņas uzrādīšanu. “PayPal” galvenais izstrādes dzinējspēks, kurš tālāk pieturējies pie šiem principiem jebkurā no saviem uzņēmumiem, bija tobrīd nevienam nezināmais Īlons Masks, kurš kopā ar brāli, māsu un brālēniem pārcēlās caur Kanādu uz ASV no Dienvidāfrikas Republikas, jo visa ģimene, būdami pēc izcelsmes baltie, bija kategoriski noskaņoti pret toreizējo aparteīda režīmu — viņu tēvs Erols Masks bija uzņēmējs un galvaspilsētas Pretorijas domnieks no Federālās progresīvās partijas, kura vienīgā no astoņdesmito gadu DĀR partijām atklāti iestājās par aparteīda likvidēšanu, pilnu tiesību došanu melnādaino pilsoņu vairākumam un viņu apspiešanas izbeigšanu. Lai cik sliktas nebūtu bērnu attiecības ar paštaisno un brīžiem tirānisko tēvu, šī nostāja ir tagadējā pasaules bagātākā cilvēka politisko un pat biznesa uzskatu pamatā. Tāpat kā “PayPal” tika izstrādāts no tādas pozīcijas, lai iespējami vienkāršais un lētais serviss būtu pieejams jebkur pasaulē, “Starlink” satelītinternets jau pašā sākumā ticis bāzēts uz principa, ka tam ir jādod lēts platjoslas pieslēgums lietotājiem jebkurā vietā pasaulē. Tagad uz “Starlink” divarpus gadus turas Ukrainas armijas sakari frontē.
Kad “eBay” izteica pārņemšanas piedāvājumu “PayPal”, piedāvājot pusotra miljarda dolāru lielu savu pašu akciju paketi esošajiem investoriem, tad Īlona Maska daļa, pārdodot akcijas, izrādījās nepilni 200 miljoni dolāru. Par daļu naudas uzsācis kosmisko tehnoloģiju uzņēmumu “Space Exploration”, viens no kura produktiem šodien ir “Starlink”, citu daļu viņš ieguldīja elektrotransporta uzņēmumā “Tesla”, kas kopš tā laika ir kļuvis par sinonīmu elektromašīnu revolūcijā — izrādījās, ka uzbūvēt elektriskā auto prototipu ir viena lieta, bet nesalīdzināmi sarežģītāk ir šo prototipu palaist sērijveida ražošanā.
Ja iziesim uz kādas tipiskas Rīgas ielas sastrēgumstundā, tad šobrīd jau vidēji katrs sestais vieglais auto var gadīties elektroauto, no kuriem redzamākais ražotājs būs “Tesla”. Kā ziņo tehnoloģiju portāls “Kursors.lv”, piecu gadu laikā jaunu elektromašīnu reģistrācija Latvijā pieaugusi no 0,48% jauno vieglo auto kopskaita 2019. gadā līdz 8,80% pagājušogad, un šogad šis kāpums turpinās. 2022. gadā mūsu valstī tika reģistrētas vienīgi desmit jaunas “Teslas”, bet pagājušogad tās bijušas jau 158 jaunas “Teslas” un vēl 374 lietotas, kas deva trešo vietu populārāko elektromašīnu topā Latvijā un liek domāt par perspektīvu, ka šogad Īlona Maska ražojums būs jau pirmajā vietā.
Kāpēc Latvijā “Teslas” sāka sistemātiski parādīties tikai pirms diviem gadiem, iemesls nav tālu jāmeklē — līdz 2022. gadam mūsu valstī “Teslu” pirka galvenokārt elektrotransporta entuziasti, principiālie atbalstītāji vai šī braucamrīka kvalitātes cienītāji, jo “Tesla” pirmās uzbūvēja savas rūpnīcas Kalifornijā un citos ASV štatos, kā arī Ķīnā, bet tas nozīmēja lielas ievedmuitas un nodevas ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas importēja braucamo no šīm rūpnīcām Eiropā. Situācija principiāli mainījās 2022. gada vidū, kad darbu uzsāka Berlīnes — Brandenburgas rūpnīca, kas atrodas ES iekšienē un tātad par kuras ražotajām elektromašīnām Latvijas pircējs vairs nemaksā papildu nodokļus un ievedmuitu, turklāt tie pircēji, kas ir juridiskās personas, vēl atgūst 21% PVN. Tātad šobrīd “Tesla” var konkurēt ar Eiropas autoražotājiem, būdami vienlīdzīgās nodokļu pozīcijās un vienlaikus esot aizsargātā pozīcijā attiecībā uz Ķīnas valdības atbalstītajiem daudzajiem ķīniešu autoražotājiem, kas beidzot apguvuši bateriju transporta ražošanu un tāpēc gatavi piegāzt jebkuru tirgu ar saviem tipiskajiem “ķīniešu kvalitātes” braucamrīkiem.
Kopš naturalizēšanās Amerikā Masku ģimene balsojusi lielākoties par demokrātiem, ko arī atzīmējuši intervijās, ja žurnālisti vai blogeri to prasījuši. Taču tagad ASV prezidenta vēlēšanu gadā cilvēks, kurš, pēc žurnāla “Forbes” datiem, skaitās šobrīd pasaules bagātākais cilvēks un ir mūsdienu sekmīgākais tehnoloģiju pionieris, pieslējies Donaldam Trampam, kampaņojis viņa vārdā, ziedojis naudu Republikāņu partijai, piedalījies priekšvēlēšanu sapulcēs Pensilvānijā un citur — laikā, kamēr neizstrādā jaunus elektromobiļus un kosmiskos lidaparātus Marsa kolonizācijai. Kā to saprast?
Lieta tāda, ka tik saprātīgs un pieredzējis cilvēks kā Īlons Masks, kam ir tās pašas 24 stundas diennaktī kā visiem citiem, nedarīs konkrētas lietas, ja šīs darbības nebūs nopelnījušas viņa dārgo laiku. (“Elektrotransports kļūst tik populārs, ka “Teslas” ieņēmumi no pārdošanas šobrīd sasniedz ap 260 miljoniem dolāru diennaktī. Ja es kā kompānijas vadītājs kļūtu vēl par 10% efektīvāks, ieņēmumi pieaugtu par 26 miljoniem dolāru diennaktī. Vai tas ko mainītu mūsu plānā veidot ilgtspējīgu nākotni, atsakoties no piesārņojomu radošiem naftas produktu dzinējiem? Nē. Mūsu darbs domāts ilgtermiņam.”) Tad kas tieši Džo Baidena administrācijas darbībās izraisījis tādu Maska pretestību, ka tehnoloģiju izstrādātājs gatavs ne tikai piedalīties Trampa kampaņā, bet pat strādāt topošajā Baltā nama administrācijā par, sacīsim, “Amerikas publisko efektologu”?
Kad pirms pieciem gadiem pasaule saprata, ka “Tesla” ir uz palikšanu un nākotnē paredzama pāreja galvenokārt uz elektrotransportu, ASV prezidents Džo Baidens savā pirmajā prezidentūras pusgadā 2020. gada pirmajā pusē izsludināja “Elektromašīnu samitu Baltajā namā”, ielūdzot uz to dažādus autoražotājus neatkarīgi no tā, vai tie jau spēja ražot bateriju transportu vai vēl nē. “Protams, “Tesla” uzreiz sūtīja jautājumu: vai mēs kā vadošie elektroauto ražotāji varam piedalīties?” Masks vēlāk atstāstīja. “Atbilde bija, ka mūs pasākumā neuzaicinās. Turklāt, pievienojot pie apvainojuma uzbrukumu, Baidens paziņoja, ka “General Motors” koncerns “vada elektromašīnu revolūciju”. Tajā pusgadā, kad Baidens to izteica, “Tesla” saražoja un pārdeva 300 tūkstošus elektromašīnu, bet “General Motors” saražoja 26 elektriskās automašīnas.”
Citās intervijās Īlons Masks nav slēpis, ka līdzīga pieredze viņam bijusi ar ASV valsts iepirkumu platjoslas interneta nodrošinājumam mazāk pieejamiem reģioniem. “Mēs piedāvājām “Starlink” termināļus iepirkumā plūdu un viesuļvētru skartiem reģioniem, uzvarējām konkursu, bet trīs no pieciem Demokrātu partijas komisāriem, kas balsoja par konkursa rezultātu apstiprināšanu, nobalsoja pret. Vašingtona izšķērdēja 42 miljardus dolāru, bet internetu tā arī attiecīgajiem apgabaliem nenodrošināja,” Masks rezumēja. Viņa brālis Kimbals savukārt atzīmēja, ka Džo Baidena administrācija apmaksāja visādu firmu darbību, kas atbalsta Ukrainu, savukārt “Starlink” internets, kas ir kritiski svarīgs Ukrainas armijai frontē, netiek segts, kaut gan izcīnīta uzvara attiecīgā Pentagona konkursā.
Šie ir tikai daži piemēri (Īlons un Kimbals nav slēpuši arī citus gadījumus), bet tie palīdz izprast, kāpēc pasaules ietekmīgākais uzņēmējs drīzāk atbalstīs nākamo Trampa administrāciju. Latvijai savukārt noderīgi, ka Baltajā namā var nonākt par vienu ietekmīgu personu vairāk, kas atbalsta Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī finansējot IT risinājums — un zina, kas ir Latvija, jo šeit ne pirmo desmitgadi tiek lietoti Īlona Maska izstrādātie produkti. Jau tagad viņa vadītais koncerns uzbūvējis divas bezmaksas elektromašīnu lādēšanas stacijas Rēzeknē un Rīgā, kurās visi “Teslu” īpašnieki var uzlādēt savus braucamos bez maksas visu mūžu, kamēr viņu “Tesla” ripos.
Iepriekš par tēmu: kā Masks izņirgājies par Kadirovu un kā palīdz Ukrainai frontē.
