Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 25. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
18:40. Krievijā par Korāna sadedzināšanu notiesātajam studentam Ņikitam Žuraveļam piespriesti vēl 13 gadi un seši mēneši cietumā par "valsts nodevību".
20 gadus vecais Žuraveļs tika aizturēts 2023.gada maijā Volgogradā un apsūdzēts par Korāna dedzināšanu. Izmeklētāji paziņoja, ka Žuraveļs sadedzinājis Korānu pēc Ukrainas pavēles.
Pēc Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova prasības viņš, pārkāpjot likumu, vēlāk tika pārvests tiesāšanai uz Čečeniju.
Kadirovs 2023.gada septembrī platformā "Telegram" publicēja video, kurā redzams, kā viņa 15 gadus vecais dēls Adams ar dūrēm sit un spārda ieslodzījumā turēto Žuraveļu. Kadirovs norādīja, ka lepojas ar savu dēlu un vēlāk piešķīra viņam Čečenijas Republikas varoņa titulu.
16:55. Vācijā pieaug sabiedrības atbalsts militārajai palīdzībai Ukrainai, liecina ikgadējās Bundesvēra aptaujas rezultāti.
49% aptaujas dalībnieku atbalsta militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai arī turpmāk, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, atsaucoties uz aptauju, vēsta žurnāls "Der Spiegel".
Pret militāro palīdzību Ukrainai noskaņoti lielākoties tikai labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) un galēji kreisās Zāras Vāgenknehtas savienības (BSW) vēlētāji, kā arī Vācijā dzīvojošie ārvalstnieki, norāda "Der Spiegel".
15:29. Krievijas armija gatavojas uzbrukumam Zaporižjas pilsētai, kas atrodas 30 kilometru attālumā no frontes līnijas, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu sniegto informāciju, vēsta britu žurnāls "The Economist".
Tomēr precīzs operācijas sākuma laiks neesot zināms. Kāds izlūkdienesta pārstāvis sacījis, ka operācijā varētu būt iesaistīti līdz 130 000 Krievijas karavīru.
Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas karaspēks ir pastiprinājis triecienus Zaporižjai ar raķetēm un vadāmajām bumbām, pilsētā sagraujot 1500 māju. Ir atdzīvojusies arī frontes līnija, kur atkal pastiprinājušās apšaudes.
Ukrainai Zaporižja ir stratēģiski svarīga - tas ir viens no trim atlikušajiem smagās rūpniecības centriem un ir ļoti svarīgs Ukrainas kā valsts izdzīvošanai, norāda "The Economist".
14:43. Dažas rietumvalstis atkal sākušas apsvērt plānus par savu karavīru vai privāto militāro uzņēmumu darbinieku sūtīšanu uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".
Februārī, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski sprieda par iespējamu Rietumu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, tas izraisīja "asu pretestību" dažās valstīs, sevišķi Vācijā, atgādina laikraksts.
Pēdējās nedēļās šādas diskusijas ir atsākušās, cita starpā arī Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera nesenā Francijas apmeklējuma laikā.
"Lielbritānija un Francija ved sarunas par sadarbību aizsardzības jomā, cita starpā arī ar mērķi izveidot sabiedroto triecienspēkus Eiropā, kas būtu orientēti uz Ukrainu un Eiropas drošību kopumā," izdevumam sacījis avots Lielbritānijas armijā.
14:18. Līdz nākamā gada jūnijam Ukrainas bēgļi bez maksas varēs izmantot Rīgas sabiedrisko transportu, paredz šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā".
Pašlaik saistošie noteikumi paredz, ka braukšanas maksas atvieglojums Ukrainas civiliedzīvotājiem būs spēkā, kamēr ir spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 31.decembrim.
Plānots, ka šis braukšanas maksas atvieglojums būs spēkā 2025.gada 30.jūnijam.
13:31. Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 145 droniem, un ukraiņu karavīri no tiem notriekuši 71, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Vēl 71 drona lokācija pazaudēta, domājams, aktīvas elektroniskās karadarbības līdzekļu pielietošanas rezultātā, bet vēl viens drons aizlidojis Baltkrievijas virzienā, teikts paziņojumā.
Krievi uzbrukuši Ukrainai ar "Shahed" tipa un pagaidām nenoskaidrota tipa droniem. Droni raidīti no pierobežas apgabaliem un okupētās Krimas, teikts paziņojumā.
12:27. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) operācijā naktī uz pirmdienu droni Krievijā Kalugas apgabalā trāpījuši naftas bāzei, tīmekļa medijam "Ukrainska pravda" pavēstīja avots Ukrainas Aizsardzības spēkos.
Pirmdien ap plkst.00.30 pēc kamikadzes dronu trieciena objektā notika vairāki sprādzieni un izraisījās ugunsgrēks. Sociālajos tīklos publicētajos aculiecinieku video redzams, kā Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki neveiksmīgi mēģina atvairīt dronu uzbrukumu.
Trieciena mērķis bija uzņēmuma "Kalugaņefteprodukt" naftas bāze, kas ir iesaistīta Krievijas pret Ukrainu izvērstās agresijas nodrošināšanā.
11:48. Krievijas un Ukrainas karš lielā mērā kļūst par karu, kāds bija Pirmā pasaules kara ierakumu karš, intervijā telekanālam "Fox News" teica jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieka amatam izraudzītais kongresmenis Maikls Volcs.
"Šajā frontē tā ir absolūta cilvēku un personāla gaļas mašīna," sacīja kongresmenis. "Tas vairāk atgādina Pirmā pasaules kara ierakumu karu," viņš teica. Volcs norādīja, ka Tramps ir "ārkārtīgi nobažījies" par šo konfliktu.
"Prezidents Tramps ir ārkārtīgi noraizējies par tur notiekošo slaktiņu un atkal jautā - "kā mēs atjaunosim atturēšanu un kā mēs panāksim mieru"," sacīja kongresmenis.
09:50. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 732 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1610 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9429 tankus, 19 236 bruņutransportierus, 20 787 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 480 bezpilota lidaparātus, 2764 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 948 automobiļus un autocisternas, kā arī 3681 specializētās tehnikas vienību.
08:45. Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.
Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus. "Azov" brigādes karavīrus gūstekņu apmaiņās iekļauj pavisam reti, un tas nebija noticis pat gadu, līdz pirms pāris mēnešiem notika divas gūstekņu apmaiņas, kurās bija iesaistīti arī azovieši. "Azov" pārstāvji pieļāva, ka šīs politikas maiņu izraisīja tas, ka Kurskas apgabalā gūstā tika saņemti Krievijas karadienestā iesauktie, kā arī Krievijas Federālā drošības dienesta Robežsardzes darbinieki, arī čečeni.
07:11. Polijas lauksaimnieki svētdienas vakarā pārtraukuši bloķēt kravas automašīnu kustību Medikas-Šehinu robežkontroles punktā uz Polijas un Ukrainas robežas, paziņoja Ukrainas Valsts robežsardzes Rietumu reģionālā pārvalde.
Arī Polijas iestādes informējušas, ka beigusies kravas transportlīdzekļu kustības bloķēšana un poļu lauksaimnieki pārtraukuši protestu. Jau ziņots, ka bloķēšana tika sākta sestdien un to bija iecerēts turpināt līdz gada beigām.
00:10 Krievu okupanti pienākuši ļoti tuvu Pokrovskas pilsētai (Doņeckas apgabals). Ukrainas Bruņoto spēku 24. atsevišķās triecienbrigādes "Aidar" vada komandieris Staņislavs Buņatovs (izsaukuma signāls "Osman") telegrammā rakstīja, ka ienaidnieki "atrodas aptuveni 5,5 kilometru attālumā no pilsētas". Pēc kareivja domām, pretinieki pamazām virzās Pokrovska virzienā