17. februārī AS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis Kaspars Ozoliņš ir iesniedzis paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu. Visi lietas apstākļi vedina domāt, ka savu roku šeit pielicis “Neatkarīgās” jau daudzkārt aprakstītais Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts.
Varētu padomāt: “Kas no tā? Tad ta nu brīnums, ka kādā valsts uzņēmumā kāds padomes loceklis nolemj pamest amatu.” Taču lieta ir daudz nopietnāka nekā pirmajā brīdī izskatās. Runa ir par diezgan neglītu, politisku spiedienu, lobēšanu pār visu vari, varbūt arī par korupcijas metodēm, ar kurām politiskas partijas vai uzņēmēju grupējumi cenšas izsist no valsts kādus labumus sev. Izskatās, ka Kaspars Ozoliņš nav vēlējies pakļauties šādām ietekmēm un tāpēc amatu ir atstājis.
Rakstiski viņš to ir motivējis šādi:
“Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS “Latvijas valsts meži” turpmāk nav iespējama.
Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu, kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš).
Man ir ļoti skaidra vīzija par AS “Latvijas valsts meži” nepieciešamajiem stratēģiskās attīstības virzieniem, kā arī man ir visas nepieciešamās kompetences un zināšanas, kā to paveikt, tomēr manis iepriekš pieminēto apstākļu dēļ to pilnvērtīga realizācija tiek liegta.
Ļoti augstu vērtēju uzņēmuma AS “Latvijas valsts meži” nākotnes potenciālu, kā arī uzņēmuma darbinieku spējas un uzskatu, ka AS “Latvijas valsts meži” gan kā uzņēmuma, gan kā Latvijas valstij tik nozīmīgu resursu pārvaldītāja attīstības iespējas ir unikālas Latvijas ekonomikas izaugsmē.”
Te “Neatkarīgajai” uzreiz radās papildjautājumi, jo Ozoliņš izsaka mājienus eifēmismu formā - runā par “garajiem un lunkanajiem”, bet neprecizē, ka runa ir par “čūskām” - nesauc vārdā ne politiskas partijas, kas veic spiedienu, ne arī nosauc kādus konkrētus spiediena grupējumus vai personu vārdus.
“Neatkarīgā” sazinājās ar Kasparu Ozoliņu, taču viņš palika pie tā, ka konkrētus uzvārdus vai partijas nenosauks. Vien teica, ka AS “Latvijas meži” strādā ļoti labi. “Visi auditori, kas pētījuši “Latvijas valsts mežus”, ir novērtējuši ar 9+, kas ir ļoti liels retums. Un arī visi uzsūtītie auditori, kas tika organizēti, nav atraduši kādus pārkāpumus,” sacīja Kaspars Ozoliņš. “Pašlaik notiek cīņa starp dažādiem grupējumiem par tās vai citas personas iebīdīšanu AS “Latvijas valsts meži” amatos. Un padomes loma tiek pārprasta, prasot no tās ko tādu, ko no tās absolūti nedrīkst prasīt. Jo padome nevar atbildēt, kāpēc tās vai citas amatpersonas tiek izvēlētas.
Šādos apstākļos profesionāļiem strādāt nav iespējams - visu laiku jāveltī visa uzmanība, lai atbildētu uz dažādu auditoru jautājumiem. Tikmēr otrajā plānā paliek jautājumi par pašu uzņēmumu pēc būtības. Tam nav nekādas produktivitātes, ne efektivitātes.
Nekas jau nav noslēpjams - mediju telpā ir redzamas personas, kas kritizē uzņēmumu, diskreditē to. Tām ir liela virsvara, pieejami plašsaziņas līdzekļi, caur kuriem tie raida savus vēstījumus un realizē savas intereses. Es personīgi uzskatu, ka padome ir neatkarīga institūcija un es esmu neatkarīgs padomes loceklis, taču jūtos no šāda spiediena ietekmēts.
Par šo spiedienu esmu informējis akcionārus sapulcē. Man tas nav pieņemami. Es vēlos pieņemt lēmumus, balstoties uz savu profesionalitāti. Tāpēc neredzu iespēju turpināt darbu AS “Latvijas valsts meži” padomē,” savus motīvus izklāstīja Kaspars Ozoliņš.
AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis sacīja, ka viņam ir ļoti žēl par Kaspara Ozoliņa aiziešanu no padomes locekļa posteņa. “Es viņu vērtēju kā augstas raudzes profesionāli, ekspertu, juristu ar lielu pieredzi. Es saprotu viņa domu. Tik tiešām, ja paskatāmies pēdējo pāris gadu publikācijas plašsaziņas līdzekļos un dažādu organizāciju un amatpersonu paudumus, redzams, ka notiek centieni diskreditēt mūsu uzņēmumu. Ir bijuši dažādu nevalstisko organizāciju uzbrukumi, interpretācijas, tendencioza faktu pasniegšana, lai rādītu AS “Latvijas valsts meži” negatīvā gaismā.
Ir notikuši vairāki gan iekšēji, gan ārēji auditi, tostarp arī premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) iniciēts KPMG audits, kuros ir konstatēts, ka visi uzņēmuma valdes nominācijas procesi ir bijuši atbilstoši normatīvo aktu prasībām,” norādīja Edmunds Beļskis.
“Zemkopības ministrija kā AS “Latvijas valsts meži” akcionārs ir sasaukusi uzņēmuma ārkārtas padomes sēdi, kas notiks 3. martā. Darba kārtībā būs dažādi jautājumi, tostarp arī par Kaspara Ozoliņa atkāpšanos. Viņš gan savu motivāciju ir izklāstījis, tomēr spriedīsim arī par šo problēmu.
Man ar Kasparu Ozoliņu pēdējā laikā nav iznācis tikties, viņš arī nav nācis pie manis ko teikt, līdz ar to nevaru neko daudz komentēt. Varu tikai nojaust,” intervijā “Neatkarīgajai” sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits.
“Vēlos AS “Latvijas valsts meži” “ievirzīt to pasākumu” tā, lai tur nebūtu nekādas individuālas ietekmes - lai tur netiek realizētas kādas “politiski ģeometrisku figūru” vai nozares spēlētāju intereses. Mans mērķis, lai tur tiek realizētas valsts intereses, un esmu apņēmies iet uz šo mērķi un to sasniegt,” pauda Didzis Šmits.
Lai gan AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs un nupat padomi pametušais Kaspars Ozoliņš nenosauc nevienu vārdā, “Neatkarīgajai” nav grūti interpolēt, par kādām personām un kādām partijām ir runa.
Ir, piemēram, tāda Lietuvā dibināta sabiedriskā organizācija “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI), kuru pārstāv tās viceprezidents Andris Grafs, kuram nav pieredzes lielu un pat mazu uzņēmumu pārvaldīšanā, taču ir uzkrāta darbības pieredze politikā, politiskajās partijās un ar Džordža Sorosa finansējumu saistīto personāžu struktūrās.
Pēdējos gados kļuvis ierasts - kolīdz ir runa par padomes vai valdes locekļu apstiprināšanu valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā savdabīgs lietas izšķīrējs tiek pieminēts BKPI un tā pārstāvis Andris Grafs, retāk juriste un cementa ražotāja SIA “Schwenk Latvija” valdes locekle Evita Goša.
BKPI pārstāvju viedoklis kadru izvēlē dominē tieši partijas “Jaunā Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadītās pirmās valdības laikā, un nekas nav mainījies arī pie Krišjāņa Kariņa otrās valdības pašlaik. “Treknajos” jeb labi atalgotajos amatos valsts un pašvaldību uzņēmumos ievirza nevis tautas vēlēti pārstāvji, piemēram, deputāti vai viņu ieceltās amatpersonas, bet gan it kā necilas Lietuvā reģistrētas organizācijas pārstāvji. Formāli BKPI viedoklis tiek pasniegts kā vērā visņemamākais kompetentāko ekspertu viedoklis korporatīvās pārvaldības jomā. Viņu viedoklis tiek pretstatīts tautas vēlēto pārstāvju vai viņu iecelto amatpersonu viedoklim, kuri tiek vērtēti kā sekli un neprofesionāli, it īpaši tad, ja šie viedokļi nav nākuši no ar “Jauno Vienotību” saistītajiem viedokļu paudējiem.
Šāds citā valstī dibinātas organizācijas pārstāvju neformāls diktāts vadošo kadru izvēlē Latvijas valsts un pašvaldības uzņēmumos “Neatkarīgās” uzmanību īpaši piesaistīja jau pagājušajā vasarā, kad BKPI bāzās iekšā valdes locekļu kandidātu atlasē valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” un akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”.
“Lursoft” datu bāzē redzams, ka A. Grafam ir liela pieredze darboties dažādās sabiedriskās organizācijās, tostarp kopā ar tādām figūrām kā pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita labā roka Sarmīte Ēlerte, Lolita Čigāne, Tālis Tīsenkopfs, Tālis Linkaits.
Andris Grafs ir arī Valsts prezidenta virzīts uz Liepājas augstskolas padomi, kur viņš tagad ir padomes priekšsēdētājs.
Lai “čakarētu” AS “Latvijas valsts meži”, Andris Grafs savulaik izslēdza šo uzņēmumu no sevis vadītā BKPI. Tas it kā izskatītos pēc zaudējuma AS “Latvijas valsts meži” reputācijai, jo BKPI ir uzmeties par vērtētāju, cik kurā uzņēmumā ir caurspīdības un labas pārvaldības. Taču AS “Latvijas valsts meži” nav bijuši muļķi un ir iestājušies ECGI - Eiropas līmeņa organizācijā, kuras svars ir daudz lielāks nekā BKPI.
“Jaunā Vienotība” un tās kvaziveidojumi droši vien nav vienīgie, kas grib regulēt AS “Latvijas valsts meži”. Ir arī citi censoņi. Taču šis megaietekmīgais grupējums ir visvairāk izzīmējies. Diezin vai par cēlām valstiskām interesēm te ir runa - drīzāk vēlmes un kaprīzes ir par varu, ietekmi un “piķi”.