Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.
Valsts parāds pēdējo piecu gadu laikā no nepilniem 13 miljardiem eiro pieaudzis līdz vairāk nekā 19 miljardiem eiro. Nākamgad tas pietuvosies 21 miljardam. Salīdzinājumam - nākamgad plānotie valsts tēriņi būs ap 17 miljardiem, bet parāda apmērs no iekšzemes kopprodukta jeb Latvijā saražoto preču un pakalpojumu vērtības būs jau 47%. Valsts kasē atgādina, ka tas gan ir zem Eiropas vidējā 80% līmeņa, tomēr vieglprātīgi uz to raudzīties nevajadzētu.
“Jāņem vērā tas, ka tas ir viens no pozitīvajiem faktoriem, ko piemin reitingu aģentūras un arī investori - tieši Latvijas mērenais parāds, kas līdzsvaro citus, negatīvos faktorus. Nu, piemēram, to, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju vai to, ka mums nav pietiekami ekonomiskā izaugsme un, protams, visi ģeopolitiskie riski. Līdz ar to, ja parāds mums vēl būtiski augtu, tad pazustu šis pozitīvais, līdzsvarojošais faktors un visticamāk mūsu kredītreitings tiktu pazemināts, kas nozīmētu, ka visticamāk būtu lielāks parāda pakalpošanas maksājums,” skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Gan Valsts kases, gan arī Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā parādu nevajadzētu audzēt vairāk par 50% no iekšzemes kopprodukta, pat neraugoties uz to, ka Māstrihtas kritērijs nosaka 60% robežu. “Mums līdz 60% faktiski ir tā rezerve. Bet ir jāsaprot, ka vidēji tāda viena nopietna krīze un tas parāds pieaug par 10%. Tas nozīmē, ka mēs vēl vienu krīzi izturam un tad jau esam pāri,” piebilst Āboliņš.
Turklāt kredītreitingu aģentūru redzējumā jau iezīmējusies zināma skepse. Vasarā aģentūra “S&P Global” samazināja Latvijas reitingu no A+ uz A, bet aģentūra “Fitch” šomēnes samazināja nākotnes prognozi. No četrām aģentūrām tai vienīgajai līdz šim par Latviju bija palicis pozitīvs nākotnes redzējums, bet nu arī tā to novērtējusi kā stabilu.
Āboliņš norāda: “Tas pats par sevi nerada būtisku ietekmi. Bet protams, ja būtu tālāk lēmums jau par reitingu samazinājumu, un šajā gadījumā ir tā, ka mums no “Fitch” ir reitings joprojām tā saucamajā A kategorijā (A - ). Viens solis zemāk, un mēs jau iekrītam B kategorijā.”
Vispārējo procentu likmju dēļ aizņēmumu izmaksas jau tā ir augušas. Nākamgad procentos vien maksāsim pusmiljardu eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā vēl pirms diviem gadiem. Tie ir izdevumi, kurus līdz ar to nevaram novirzīt citām savām vajadzībām. Piemēram, nākamā gada budžetā tā arī nepiešķīra lūgtos 98 miljonus bērnu kopšanas, piedzimšanas pabalstu un citiem ģimenes atbalsta pasākumiem, Veselības ministrijai nepiešķīra astoņus miljonus eiro ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanai reģionos, bet, piemēram, Izglītības ministrijai - 41 miljonu eiro, ko tā papildus prasīja skolu finansēšanai.
Latvijas Bankā gan norāda, ka paniku par kredītreitingu aģentūru zemāku vērtējumu celt nevajadzētu, bet kā brīdinājums jāuztver gan. Tas nozīmē, ka jāveic konkrēti un ātri soļi ekonomikas iekustināšanai. Bet pagaidām Latvija šajā ziņā iepaliek. “Ja mēs skatāmies uz struktūrfondu apgūšanu, lietuvieši to dara straujāk, līdz ar to viņi to naudiņu ātrāk iepludina ekonomikā. Otra lieta, ko mēs redzam, mēs redzam tā saucamo Viļņas faktoru. Pēdējo desmit gadu laikā Viļņa ir ļoti strauji augusi, tas nozīmē, ka vilkme ir ļoti jaudīga un tas nozīmē, ka Viļņa ir
kļuvusi par Baltijas ekonomisko centru. Un tas viņiem palīdz. Diemžēl Rīga iepriekšējās desmitgadēs šo pozīciju ir zaudējusi, bet mēs to varam atgūt,” vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Valdībā pauž pārliecību, ka ekonomiku iekustinās ienākuma nodokļa izmaiņas - cilvēkiem būšot vairāk naudas un vairāk tērēšot. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) arī sola atdevi no ārvalstu uzņēmēju delegāciju vizītēm, kas nākamgad būšot vismaz astoņas, un labākus apstākļus nodrošināt vietējiem uzņēmējiem caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformām.
“Viena no būtiskākajām sadaļām bija tā, ka LIAA sāk strādāt ar vietējiem investoriem un vietējiem uzņēmējiem, kas līdz šim vispār netika darīts. Tikai gaidīja to laimes lāci, bet ar vietējiem uzņēmumiem, kas jau te strādā, tika darīts ļoti mazs darbs. Un tas arī veicinās uzņēmēju skatu uz tālākām investīcijām,” sola ministrs.
Neizdošanās cena gan var būt augsta. Budžeta deficīts, kas plānots 2,9% apmērā, ir kritiski tuvu 3%, kurus pārsniegt nedrīkst. Bet, ja ekonomika neatdzīvosies pietiekami strauji, šī robeža var tikt pārkāpta. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka to atļauties nevaram. “Tad jau tā būtu nevis mūsu pašu apņemšanās, bet tā būtu jau vienošanās ar Eiropas Komisiju par striktu grafiku. Ja tas būtu iestājies šogad, tas būtu sākot no 125 miljoniem līdz 440 miljoniem. Mēs neesam skatījušies, ko tas nozīmētu nākamgad, ja tas iestātos, bet es ļoti negribētu nonākt šajā te situācijā,” piebilda finanšu ministrs.
Varbūtības, ka valdības sagatavotais budžets Saeimā vēl varētu tikt būtiski pārrakstīts un deficīts, attiecīgi arī aizņemšanās vajadzība mazināta, gan nav. Latvijas Bankā arī norāda - arī iespēju īsti nav, un tas drīzāk būtu vēl nākamo gadu jautājums. “Esošo budžetu pieņemt manuprāt vajag, ideāls tas nav, bet pieņemams tas ir. Ir virkne labu lietu, ir virkne lietu, kas varbūt nākotnē jāpiestrādā un jāmaina, bet budžets kā tāds kopumā ir pieņemams un īsā laikā kaut ko jaunu radikāli labāku uztaisīt nav iespējams, manuprāt,” secina Kazāks.