Grafa kantora vēderā ietekmīgas valsts un privātā biznesa struktūras

Andris Grafs stāvējis pie partijas “Vienotība” dibināšanas šūpuļa kā partijas jaunatnes organizācijas vadītājs un no šīs partijas saraksta ar 34. kārtas numuru neveiksmīgi startējis 2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanās. Tagad A. Grafs no neveiksmīga politiķa kļuvis par ietekmīga Baltijas valstu lobija vadošo seju © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētā, Lietuvā reģistrētā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) sevī apvieno ļoti ietekmīgas privātās un dažādām valstīm piederošas biznesa struktūras, izpētot biedrības publiski pieejamos dokumentus, secina “Neatkarīgā”.

Biedrība noteikusi treknas dalības maksas un statūtos paredzējusi tiesības veikt apjomīgu saimniecisku darbību. Viennozīmīgi secināms, ka A. Grafs no neveiksmīga politiķa kļuvis par veiksmīgu uzņēmēju, par redzamāko seju spēcīgā starptautiskā lobija struktūrā. Latvijas publiskajā telpā līdz šim nav īpaši analizēts premjera Krišjāņa Kariņa valdības laikā ietekmi guvušais BKPI. Īpaši nav arī pētīts, kur slēpjas Lietuvā reģistrētās biedrības spēks, ietekme un spēja ievirzīt Latvijas lielāko uzņēmumu padomēs, valdēs un citos labi atalgotos amatos biedrībai un A. Grafa bijušajiem partneriem politikā tīkamus cilvēkus.

Juridiskā seja

BKPI ir Lietuvā dibināta un Lietuvas valsts reģistros nostiprināta sabiedriskā organizācija - biedrība. Tai piešķirts statuss, kurš Latvijā pielīdzināms sabiedriskā labuma organizāciju statusam. Tātad ziedotāji šai organizācijai saņem nodokļu atlaides.

BKPI statūtos ierakstīts, ka tā ir neatkarīga, bezpeļņas juridiska persona, kas pārstāv biedrības un tās biedru intereses, kuras definētas biedrības mērķos.

Statūtos teikts, ka biedrības darbību regulē Lietuvas Republikas Konstitūcija, Lietuvas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi, Lietuvas Republikas Civilkodekss, Lietuvas Republikas Biedrību un nodibinājumu likums un citi Lietuvas valsts normatīvie tiesību akti. Biedrība atbild par savām saistībām ar savu mantu tās apmērā, bet neatbild par savu biedru saistībām, kā arī tās biedri neatbild par biedrības saistībām. Biedrības līdzekļi tiek izmantoti statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai, un tie nekādā veidā netiek sadalīti starp tās biedriem.

Statūtos teikts, ka biedrības mērķis ir panākt Baltijas valstu privāto, kā arī valsts un pašvaldību kontrolēto uzņēmumu globāla līmeņa caurskatāmību un konkurētspēju, veicināt uzņēmumos korporatīvās pārvaldības (KP) praksi, piedāvāt KP apmācības valdes locekļiem un citiem darbiniekiem, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, īstenot kvalitatīvāku politiku un likumdošanu saistībā ar KP, izstrādāt un uzturēt KP vadlīnijas Baltijas uzņēmumiem, veidot un uzturēt aktīvu biedru tīklu. Statūtos arī norādīts, ka biedrība var sniegt “dažādus ar valdes amatiem un apspriežu darbu saistītus pakalpojumus”.

Statūtos ir iezīmēts, ka biedrība, ja tas ir nepieciešams tās mērķu sasniegšanai, var veikt uzņēmējdarbību un komercdarbību. Saimnieciskā darbība, ko biedrība veic atbilstoši statūtiem, ir profesionālā apmācība KP, ar izglītību saistītie pakalpojumi, konsultāciju un personāla atlases pakalpojumi, izklaides un atpūtas aktivitātes, kas atbalsta biedrības mērķus, biedru aktivitātes - grāmatu, brošūru un citu materiālu izdošana, PR aktivitātes, tiešsaistes pakalpojumi.

Biedrības pārvalde

Galvenās biedrības struktūras, caur kurām biedrība tiek pārvaldīta un virzīts tās darbs, ir ikgadējā biedru kopsapulce, ārējais auditors, nominācijas komiteja, valde, politiku īstenošanas grupas, izpilddirekcija.

Biedrības biedri katru gadu līdz 1. maijam sasauc ikgadējo pilnsapulci. Tā ir augstākā lēmējinstitūcija, tā apstiprina gada darbības pārskatus, finanšu pārskatus, ievēlē valdes locekļus. Katram biedram kopsapulcē ir viena balss.

Biedrības finanses katru gadu pārbauda valdes iecelts neatkarīgs auditors. Neatkarīgā revidenta ziņojumu un finanšu pārskatus apstiprina pilnsapulce. Pašlaik biedrības neatkarīgais auditors ir KPMG, kurš cita starpā arī ir biedrības korporatīvais biedrs un, iespējams, tieši tādēļ tiek uzskatīts par neatkarīgu.

Svarīga loma biedrības pārvadē ir nominācijas komitejai. Tā sniedz ieteikumus valdes locekļu ievēlēšanai un pārvēlēšanai.

Biedrības valde uzrauga biedrības darbību, kā arī nosaka darbības stratēģiju. Valde sastāv no deviņiem locekļiem, kurus pēc nominācijas komitejas ieteikuma ievēlē pilnsapulce uz trim gadiem. Valdes priekšsēdētāju ievēlē valde pirmajā sēdē pēc pilnsapulces. Biedrības valde ievēlē biedrības prezidentu, kura pienākums ir īstenot valdes apstiprināto saimnieciskās darbības programmu, sagatavot un iesniegt sapulcei biedrības gada darbības pārskatus, pārvaldīt biedrības aktīvus un finanses, kārtot biedru uzskaiti un darbības dokumentāciju, pārstāvēt biedrību valsts, pašvaldību un privātajās institūcijās, starptautiskajās organizācijās slēgt līgumus un vienošanās, pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, noteikt korporatīvās pārvaldības vadlīnijas un principus Baltijas valstīs. Koleģiālā izpildvara biedrībā ir valdei, vienpersoniskā biedrības pārvaldes institūcija ir prezidents.

Politikas īstenošanas grupas nodrošina atbalstu biedrības iniciatīvām, izstrādā vadlīnijas, sniedz ieteikumus, reaģē uz priekšlikumiem. Ciešā sadarbībā ar valdi politikas īstenošanas grupas tiek veidotas atbilstoši dalības valstu skaitam - Lietuvas, Latvijas un Igaunijas politikas īstenošanas grupas. Pašlaik grupas izveidotas Latvijai un Lietuvai. Politikas īstenošanas grupu locekļus ieceļ valde uz trim gadiem.

Izpilddirekcija ir atbildīga par biedrības ikdienas darbību. Izpilddirekcijas darbību uzrauga valde.

Biedrības amatpersonas

Šobrīd biedrības valdes priekšsēdētāja ir Lina Kapčinskiene. Valdes locekļi - Daiga Auziņa-Melnalksne,Vita Balode-Endrjusa, Kārlis Danēvičs, Kristjans Endriksons, Kati Kusmin, Irmantas Norkus, Karels Ots, Daiva Rakauskaite.

Nominācijas komitejas priekšsēdētāja ir Aiga Ārste-Avotiņa, locekļi Nijole Kelpšaite, Marja-Līsa Sone.

Latvijas politikas īstenošanas grupas priekšsēdētājs ir Uldis Biķis, locekļi Gundars Bērziņš, Mārtiņš Bičevskis, Gatis Flinters, Juta Kaktiniece, Zane Kotāne, Andris Lauciņš, Rinalds Sluckis, Jānis Vanags.

Lietuvas politikas īstenošanas grupas priekšsēdētāja ir Viktorija Trimbela, locekļi - Renāta Damanskīte-Rekašniene, Simona Grinevičiene, Agne Jonaitīte, Ina Muckiene, Gedeminas Varnas, Povilas Zukauskas.

Par biedrības prezidentu ievēlēts Rītis Ambrazevičius, par viceprezidentu A. Grafs. Igaunijas nodaļas direktors ir Ēriks Sakovs.

Ietekmīgie biedri

Biedrības biedri dalās divās kategorijās - korporatīvie un individuālie. Korporatīvie biedri dalās trīs kategorijās. Vienkārši korporatīvie biedri maksā ikgadējo biedru maksu 5000 eiro apmērā, Baltijas korporatīvie biedri maksā 3000 eiro, nacionālie korporatīvie biedri maksā 1000 eiro ikgadējo biedru maksu.

Visiem potenciālajiem korporatīvajiem biedriem ir jārespektē biedrības statūti un jāapstiprina biedrības valde. Individuālie biedri maksā ikgadēju biedra naudu 100 eiro.

Korporatīvie biedri ir: valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, akciju sabiedrība “Olainfarm”.

Baltijas korporatīvie biedri ir: akciju sabiedrība “Baltic International Bank”, valsts akciju sabiedrība “Eesti Energia”, auditorkompānijas “Ernst& Young” Baltijas valstu filiāles, akciju sabiedrība “Ignitis Grupe”, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, akciju sabiedrība “Latvijas finieris”, biržas NASDAQ Baltijas valstu nodaļas, akciju sabiedrība “Corporate Bank” Baltijas valstu nodaļas, akciju sabiedrība “RB Rail”, akciju sabiedrība “Repharm”, akciju sabiedrība “Swedbank” Baltijas valstu filiāles, akciju sabiedrība “Tallinna Vesi”.

Nacionālie korporatīvie biedri ir akciju sabiedrība “AcmeGrupe”, akciju sabiedrība “Admirals Group”, akciju sabiedrība “Aims International Lietuva”, akciju sabiedrība “Air Baltic”, akciju sabiedrība “Alwark”, akciju sabiedrība “Auga Group”, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrība “Balcia Insurance”, akciju sabiedrība “Baltcap”, akciju sabiedrība “Baltic Agro Maschinery”, valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, akciju sabiedrība “Citadele”, advokātu birojs “Cobalt”, brokeru kantoris “Colemont Draudimo Brokeris”, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”, SIA “Delfingroup”, akciju sabiedrība “Digital Mind”, akciju sabiedrība “DSV Transport”, advokātu birojs “Ellex Kļaviņš”, advokātu birojs “Eversheds, Sutherland, Bitāns”, SIA “Fontes Executive Search”, akciju sabiedrība “Holm Bank”, SIA “KPMG Baltics”, Lietuvas SIA “KPMG Baltic”, korporācija “Latraps”, akciju sabiedrība “Latvijas gāze”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas loto”, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, akciju sabiedrība “Lietuvos Geležinkeliai”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”, advokātu birojs “PWC Legal”, SIA “Schage Reala Estate”, SIA “Schwenk Latvija”, akciju sabiedrība “SEB Bankas”, akciju sabiedrība “SEB Banka”, advokātu birojs “Sorainen”, valsts SIA “State Real Estate”, Tallinas tehnoloģiju universitāte, akciju sabiedrība “Telia Lietuva”, akciju sabiedrība “Toode”, SIA “Twino”, SIA “Valstibes Investiciju Valdimo Agentura”, advokātu birojs “Walless”.

Zinot biedru skaitu, viegli sasummēt BKPI gada biedru naudas.

Korporatīvie biedri ir divi, Baltijas korporatīvie biedri - 12, nacionālie korporatīvie biedri - 41, savukārt individuālie biedri 256 personas. No individuāliem biedriem tiek iekasēti 25 600 eiro, no korporatīvajiem biedriem 10 000 eiro, no Baltijas korporatīvajiem biedriem 36 000 eiro, no nacionālajiem korporatīvajiem biedriem 41 000 eiro.

Pavisam kopā biedrība gadā tikai no biedriem vien var iekasēt 112 600 eiro.

Izpēte

Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.