Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.
Ziņojumā ir iekļautas žurnālista un aktīvista liecības, kuri apgalvoja, ka Serbijas varas iestādes viņu ierīcēs instalēja spiegprogrammatūru. Par to savā platformā "rferl.org" ziņo raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
Jaunajā ziņojumā ar nosaukumu "Digitālais cietums" "Amnesty" sīki izklāstīja, kā Serbijas amatpersonas ir izmantojušas vietējo izstrādāto spiegprogrammatūras sistēmu "NoviSpy" un Izraēlas firmas "Cellebrite" izstrādāto tehnoloģiju, lai nelikumīgi vērstos pret žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības locekļiem.
"Amnesty International" atklāja pierādījumus tam, kā Serbijas varas iestādes izmantoja "Cellebrite" produktus, lai nodrošinātu "NoviSpy" spiegprogrammatūras instalēšanu aktīvistu tālruņos, teikts ziņojumā.
Ziņojumā iekļautajās žurnālista un aktīvista liecībās apgalvots, ka varas iestādes, tostarp Drošības izlūkošanas aģentūra, instalēja viņu ierīcēs spiegprogrammatūru apcietinājumā un intervijas laikā.
"Mūsu izmeklēšana atklāja, kā Serbijas varas iestādes ir izmantojušas novērošanas tehnoloģijas un digitālās represijas taktikas kā plašākas valsts kontroles un pret pilsonisko sabiedrību vērstas represijas instrumentus," sacīja "Amnesty International" Eiropas reģionālā direktora vietniece Dinušika Dissanajake.
"Tas arī uzsver, kā "Cellebrite" mobilie kriminālistikas produkti, kurus plaši izmanto policija un izlūkdienesti visā pasaulē, var radīt milzīgu risku tiem, kas iestājas par cilvēktiesībām, vidi un vārda brīvību, ja tos izmanto ārpus stingras juridiskās kontroles un uzraudzības," piebilda "Amnesty International" pārstāve.
"Amnesty" teica, ka “NoviSpy” var nozagt sensitīvus personas datus un attālināti ieslēgt tālruņa mikrofonu un kameru. "Celleberite" rīki atbloķē mērķa tālruni, lai ļautu inficēties ar spiegprogrammatūru un iespējot datu ieguvi.
Atbildot uz "Amnesty" atklāto, "Cellebrite" sacīja, ka tās produkti "ir stingri licencēti likumīgai lietošanai, tiem ir nepieciešams orderis vai piekrišana, lai palīdzētu tiesībaizsardzības iestādēm veikt juridiski sankcionētu izmeklēšanu pēc nozieguma izdarīšanas".
"Pēdējo gadu laikā valsts represijas un naidīga vide vārda brīvības aizstāvjiem Serbijā ir saasinājusies ar katru pret valdību vērstu protestu vilni. Varas iestādes ir iesaistījušās ilgstošās nomelnošanas kampaņās pret NVO, plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, kā arī ir pakļāvušas tos, kas ir iesaistīti miermīlīgos protestos, līdz pat arestiem un tiesas procesiem," teikts ziņojumā.
2012. gadā Lietuvas mediju telpu pāršalca ziņu aģentūras BNS informācija, ka Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) slepenā uzziņā brīdinājis Lietuvas augstākās amatpersonas un atbildīgās Seima komitejas, ka Krievija rīko jaunus aktīvus informatīvus uzbrukumus un tuvākajā laikā var tikt izplatīta dezinformācija par prezidenti Daļu Grībauskaiti un citām augstām amatpersonām. Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) toreiz sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādos apstākļos minētie VSD materiāli nonākuši atklātībā, vēstīja LETA. Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noklausījušās un ierakstījušas 17 aģentūras esošo un bijušo darbinieku telefonsarunas. Sarunu noklausīšanos sankcionējusi Viļņas pilsētas rajona tiesa. Atļauja attiekusies uz gandrīz visu BNS nodaļu darbiniekiem, izņemot sporta ziņu nodaļu. Kā paziņojumā presei toreiz norādījis tiesnesis Pāvels Frolovs, minētajā Viļņas pilsētas rajona tiesas lēmumā izklāstītie apstākļi ļauj spriest, ka šis lēmums pieņemts sasteigti, jau divas dienas pēc pirmstiesas izmeklēšanas sākuma, pirms tam neizmantojot visas citas iespējas noskaidrot meklēto informācijas avotu.
Pirms gada toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) saņēma pieprasījumu paskaidrot žurnālistu komunikācijas iespējamo izsekošanu ar spiegošanas programmatūras palīdzību. Šāds pieprasījums nosūtīts, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Latvijā reģistrētā masu medija "Meduza" izdevējas Gaļinas Timčenko mobilā tālruņa ar Latvijas SIM karti inficēšanu ar digitālo spiegošanas programmatūru "Pegasus", kā arī ziņas par, iespējams, valsts līmenī veiktiem vēl vairāku Latvijā strādājošu žurnālistu komunikāciju uzlaušanas mēģinājumiem, pērn vēstīja LETA.
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis toreiz atbildēja, ka operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.
Atbildē bija teikts, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā. Visu atbildi var izlasīt šeit.
Pērn aizdomas par iespējamu viņa telefonsarunu noklausīšanos pauda arī Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Toreiz Iekšlietu ministrijas speciālisti skaidroja, kas un kādos gadījumos drīkst noklausīties sarunas Latvijā.
