Kas Latvijā drīkst noklausīties telefonsarunas? Izrādās, tādas ir pat 10 iestādes

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Pixabay.com

Pēc tam, kad režisors Alvis Hermanis publiski pauda aizdomas, ka politiskā partija “Jaunā vienotība” noklausās telefona sarunas un rakājas viņa telefonā, sociālajos medijos sākās diskusija par to kā tīri teorētiski tas ir iespējams un kādos gadījumos tas ir pieļaujami. Raidījums “360TV ZIŅneši” devās noskaidrot, vai šādas darbības mūsu valstī ir iespējamas.

Tiesības noklausīties cilvēku telefonsarunas un šādi iegūt vajadzīgo informāciju ir vismaz desmit iestādēm, bet tas nenozīmē, ka tām katrai birojā ir tehniskās iekārtas. Valstī esot tikai viena vieta, kur sarunu pārtveršana un noklausīšanās iespējama, tas ir Satversmes aizsardzības birojs, kurā var tikt kontrolētas sarunas. Satversmes aizsardzības birojs skaidro:

Pirms telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem operatīvās darbības subjekta lēmuma daļu. (..) Iegūtos datus nodod tai tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādei, kas ir bijusi konkrētās personas telefonsarunu pārtveršanas iniciatore.

Precīzu datu par to, cik reizes mobilo sakaru kontrole ir veikta, nav pieejami, bet SAB ikgadējā pārskatā noprotams, ka šādus pakalpojumus izmanto policija, drošības dienests, pats birojs un robežsardze.

Vilnis Vītoliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, skaidro, ka telefonsarunu noklausīšanās ir būtiska iejaukšanās cilvēka privātajā dzīvē, tāpēc pamatojumam noklausīties ir jābūt nopietnam.

Pēc būtības mēs runājam par smagiem noziegumiem, kur šāds pasākums varētu būt piemērots un attiecīgi arī tikai tajos gadījumos, ja citādākā veidā informāciju iegūt nav iespējams.

Uzzināt par to vai sarunas kāds noklausās, neesot tik vienkārši - tā pēc nesenākā gadījuma - režisora Hermaņa paziņojuma, sociālajā medijā komentējis programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš:

Ja Hermanim nav “inside info”, tad zināt par GSM noklausīšanos viņš nevar. No pieredzes varu teikt, ka “inside info” no drošības policijas viņam (visticamāk) nav. Ja zvaniem tiek izmantots serviss ar šifrēšanu (piemēram, WhatsApp, FaceTime), tad šāda pārtveršana nemaz nav iespējama, ja nav zināma kāda no abu pušu privātajām atslēgām.

Kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis aicina par privātuma informācijas drošību domāt plašāk - ne jau tikai par noklausīšanas ierīcēm. Mēs pat vienkāršām lietotnēm telefonā esam devuši atļauju iegūt audio datus:

Ja tas notiek telefonu operatoru pusē, jūs to nekādi nezināsiet, ja tas notiek tālrunī, tad iesākumā skatieties kuras aplikācijas vispār spēj piekļūt tālruņa mikrofonam. Izejiet cauri kam jūs esat šādu iespēju atslēguši. Tām aplikācijām, kurām nevajag, nu atslēdziet nost laicīgi. Viņām jāparāda šo simbolu, ka ir aktīvs mikrofons.

Svarīgākais