Latvijas uzņēmumos vadošo kadru amatos iecelšanu diktējošo Lietuvā dibināto sabiedrisko organizāciju “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts” pārstāv tās viceprezidents Andris Grafs, kuram nav pieredzes lielu un pat mazu uzņēmumu pārvaldīšanā, taču ir uzkrāta darbības pieredze politikā, politiskajās partijās un ar Džordža Sorosa finansējumu saistīto personāžu struktūrās.
Pēdējos gados kļuvis ierasts - kolīdz ir runa par padomes vai valdes locekļu apstiprināšanu valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā savdabīgs lietas izšķīrējs tiek pieminēts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI) un tā pārstāvis A. Grafs, retāk juriste un cementa ražotāja SIA “Schwenk Latvija” valdes locekle Evita Goša. Līdz ar jauno Saeimu un valdību atklāts ir jautājums - vai šī prakse turpināsies?
BKPI pārstāvju viedoklis kadru izvēlē dominē tieši partijas “Jaunā Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadītās valdības laikā. Faktiski pēdējo četru gadu laikā kandidātus “treknajos” jeb labi atalgotajos amatos valsts un pašvaldību uzņēmumos ievirza nevis tautas vēlēti pārstāvji, piemēram, deputāti vai viņu ieceltās amatpersonas, bet gan it kā necilas Lietuvā reģistrētas organizācijas pārstāvji. Formāli BKPI viedoklis tiek pasniegts kā vērā visņemamākais kompetentāko ekspertu viedoklis korporatīvās pārvaldības jomā. Viņu viedoklis tiek pretstatīts tautas vēlēto pārstāvju vai viņu iecelto amatpersonu viedoklim, kuri tiek vērtēti kā sekli un neprofesionāli, it īpaši tad, ja šie viedokļi nav nākuši no ar “Jauno Vienotību” saistītajiem viedokļu paudējiem.
Šāds ārvalstīs dibinātas organizācijas pārstāvju neformāls diktāts vadošo kadru izvēlē Latvijas valsts un pašvaldības uzņēmumos “Neatkarīgās” uzmanību īpaši piesaistīja šovasar valdes locekļu kandidātu atlasē valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” (LVM) un akciju sabiedrībā “Rīgas siltums”.
Šā gada augustā BKPI paziņoja, ka tā lēmusi LVM izslēgt no sava korporatīvo biedru loka, jo LVM valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atlase un ievēlēšana notikusi apšaubāmā veidā. Pirms šī notikuma plašsaziņas līdzekļos bija lasāms, ka LVM izvēlētie un apstiprinātie valdes locekļi nav bijuši pa prātam premjeram K. Kariņam. LVM padome par savas valdes locekļiem izraudzīja bijušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteri Putniņu un būvniecības speciālistu Tomu Reiziņu. Tādējādi par LVM valdes locekli nekļuva acīmredzot premjera un BKPI simpatizants Mārcis Kauliņš.
Pēc nepilna mēneša, 18. septembrī, TV3 raidījums “Nekā personīga” atspoguļoja “Rīgas siltuma” valdes locekļu kandidātu atlases aizkulises. Raidījums informēja, ka jau aprīļa beigās uzņēmuma padome izveidojusi jauno valdes locekļu atlases komisiju. Tā sastāvējusi no “Rīgas siltuma” padomes priekšsēdētājas Ilzes Beināres, priekšsēdētāja vietnieka Jevgēņija Belezjaka, padomes locekļiem Matīsa Paegles, Raivja Kronberga, Zaigas Liepiņas, BKPI pārstāves E. Gošas un biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” pārstāvja Daiņa Ģēģera.
Uz diviem vakantajiem valdes amatiem pieteikušies 36 kandidāti. Konkursa gaitā notikušas izmaiņas uzņēmuma padomes sastāvā, Ekonomikas ministrijas ieceltās padomes locekles Ilzes Beināres un Zaigas Liepiņas vietā iecelts “Altum” biznesa produktu attīstīšanas departamenta vadītājs Gatis Sniedziņš.
7. septembrī komisija padomei izvēlei un apstiprināšanai iesniegusi četrus kandidātus, pa diviem uz katru valdes vietu. “Nekā personīga” izdevies nofiksēt, ka dienu pēc konkursa komisijas darba beigšanas ap plkst. 12.00 netālu no Rīgas domes kafejnīcā ieradies “Rīgas siltuma” padomes loceklis J. Belezjaks, pēc kāda laika arī otrs padomes loceklis G. Sniedziņš. Pasūtījuši kafijas un kāpuši uz otro stāvu. Tur tikušies ar vienu no kandidātiem Mārci Kauliņu. Saruna ilgusi apmēram stundu. Pēc M. Kauliņa aiziešanas ieradusies otra kandidāte Vineta Kutkēviča. Arī runājuši aptuveni stundu. Zīmīgi, ka par jaunajiem “Rīgas siltuma” valdes locekļiem kļuvuši tieši abi kafejnīcā uzaicinātie kandidāti. Kā norāda raidījums, V. Kutkēviča pirms tam strādājusi par finanšu direktori parādu atgūšanas un kredītu pārvaldības uzņēmumā “Intrum”, bet M. Kauliņš kopš 2016. gada strādājis akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” valdē. Raidījums atgādina, ka M. Kauliņš līdztekus konkursam uz “Rīgas siltuma” valdes locekļa amatu pretendējis arī uz LVM valdes priekšsēdētāja amatu, taču šā uzņēmuma padome lēmusi par labu kandidātam P. Putniņam. Raidījumā pieminēts, ka M. Kauliņš ir bijis starp tiem, ko 2015. gadā “Taureņu” pirts sarunās ar bijušo “Latvenergo” vadību minējis uzņēmējs Māris Martinsons. 2016. gadā Kauliņš iecelts par uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” valdes locekli. Raidījumam M. Kauliņš nav noliedzis, ka pazīst M. Martinsonu, bet nekādas tuvākas saites viņus nevienojot.
Zīmīgi, ka M. Kauliņš “Augstsprieguma tīkla” valdes locekļa amatā mēnesī pelnījis gandrīz 10 tūkstošus eiro, bet “Rīgas siltuma” piedāvātais atalgojums ir tikai no 5800 līdz 6500 eiro mēnesī. M. Kauliņa pilnvaras “Augstsprieguma tīklā” beigtos 2026. gadā. Pēkšņo vēlmi mainīt darbu uz zemāk atalgotu M. Kauliņš raidījumam skaidrojis ar personiskiem iemesliem.
Kadru atlasi “Rīgas siltuma” valdei BKPI līdz šim nav nosaucis par aizdomīgu, un nav sekojuši paziņojumi, ka sarunas ar kandidātiem kafejnīcā būtu aizdomīgas vai kā citādi nosodāmas.
“Lursoft” datu bāzē pieejamā Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka BKPI viceprezidenta un Latvijā galvenā eksperta labas korporatīvās pārvaldības jautājumos A. Grafa vienīgā pieredze korporatīvā pārvaldībā varētu būt gūta paša dibinātā un pašam 100% piederošā uzņēmumā SIA “Genius Management”. Pēc “Lursoft” datiem, uzņēmums 2021. gadā strādājis ar 1065 eiro lielu apgrozījumu un 1772 eiro zaudējumiem. Nedz 2020. gadā, nedz arī 2021. gadā uzņēmums valsts kopbudžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav maksājis. Tas nozīmē, ka uzņēmumā nav algotu darbinieku. Tas savukārt nozīmē, ka šajā uzņēmumā gūt pieredzi nedz korporatīvā, nedz arī parastā, nekorporatīvā pārvaldībā nekādi nav iespējams.
“Lursoft” datu bāzē redzams, ka A. Grafam ir liela pieredze darboties dažādās sabiedriskās organizācijās. Šobrīd viņš darbojas “Meierovica biedrībā par progresīvām pārmaiņām”. Pēc reģistra datiem, šīs biedrības izpildinstitūcijā darbojas deviņas personas, bet tikai vienai no tām ir tiesības biedrību pārstāvēt atsevišķi. Tas nozīmē, ka tieši šī persona biedrības izpildinstitūcijā ir pati galvenā, un tas ir A. Grafs. Tiesību biedrību pārstāvēt atsevišķi nav pat tādiem rūdītiem ilggadējiem sorosiešiem kā pašreizējai Valsts prezidenta Egila Levita labajai rokai Sarmītei Ēlertei, Lolitai Čigānei, Tālim Tīsenkopfam. Tiesību biedrību pārstāvēt atsevišķi nav arī vēlēšanās zaudējušajam partijas “Konservatīvie” satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
Reģistra vēsturiskie dati rāda, ka A. Grafam bijušas tiesības pārstāvēt atsevišķi arī tādas biedrības kā “Latvijas Jaunatnes padome” un “Jaunatnes politikas institūts”.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka A. Grafs plašāku atpazīstamību guvis no 2002. gada, darbojoties Jaunatnes lietu koordinācijas padomē kā jauniešu izaugsmes skolas koordinators, veidojot jauniešu ēnu kabinetu. Projektu atbalstīja Baltijas-Amerikas partnerattiecību programma un citas tostarp Dž. Sorosa finansētas sabiedriskās organizācijas.
2005. gadā A. Grafs pamanāms kā pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas konsultants, kā Sabiedrības integrācijas departamenta konsultants pilsoniskās sabiedrības jautājumos. Viņš kopā ar “Sorosa fonds - Latvija” pētnieci Kristīne Gaugeri un citiem pilsoniskās sabiedrības popularizētājiem piedalījies vairākos publiskos pasākumos.
2010. gada maijā A. Grafs jau iezīmējas Latvijas politikā kā ilggadējās “Sorosa fonds - Latvija” valdes priekšsēdētājas S. Ēlertes “Lietussargu grupas” loceklis. 2009. gada jūnijā S. Ēlertes “Lietussargu grupa” tika uzņemta partijā “Pilsoniskā savienība”. Kā tolaik ziņoja aģentūra LETA: “Par Pilsoniskās savienības biedriem tādējādi kļuvuši Sarmīte Ēlerte, bijusī “Delnas” vadītāja Lolita Čigāne, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītājs Andris Grafs, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, politoloģe Rasma Kārkliņa, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Uģis Rotbergs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis, “Jelgavas tipogrāfijas” valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis, premjera ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos Andris Vilks un Dagdas novada deputāts Juris Viļums.”
Vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka sorosieši tautā nav populāri, un Pilsoniskajai savienībai politikā izrādījās īss mūžs.
2011. gada augustā Valkā tika dibināta partija “Vienotība”. Dibināšanas kongresā A. Grafs savu runu iesāka ar ģimenisko vērtību slavinājumu: “Ir jauna politiķu paaudze, kas redz savu dzīvi Latvijā un kas tic, ka ģimeniskās vērtības ir tās, kas Latviju var noturēt virs ūdens arī tajos vējos, ko Kariņa kungs iepriekš pieminēja. “Vienotības” jaunatnes organizācijas ir platforma, kur top priekšlikumi politikas pilnveidei dažādās nozarēs. Demogrāfija - neviens nenoliegs, ka tas ir būtiski. Iespējams, ir jāuzsāk debates, lai jaunieši, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, varētu piedalīties vēlēšanās.”
Ģimenisko vērtību slavināšana “Vienotības” kongresā G. Grafam gan netraucēja jau pēc dažiem gadiem roku rokā strādāt kopā ar diametrāli pretējo vērtību piekritēju, Dž. Sorosa finansēto geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” bijušo valdes locekli Evitu Gošu.
“Lursoft” dati liecina, ka E. Goša bijusi partijas “Kustība “Par”” valdes locekle, kā arī biedrības “Mozaīka” valdē. Divi desmiti Dž. Sorosa finansēto organizāciju esošo un bijušo darbinieku, kā arī stipendiju saņēmēji kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no dažādām partijām, tostarp arī E. Goša ar 8. kārtas numuru. No partiju apvienības “Attīstībai/Par” vēlēšanās kandidēja arī Vita Anda Tērauda. Viņa ilgus gadus ir bijusi “Sorosa fonds - Latvija” direktore un Dž. Sorosa finansētās organizācijas “Providus” direktore, dibinātāja un pētniece. 2015. gadā viņa tika iecelta arī par Dž. Sorosa organizāciju starptautiskās asociācijas PASOS direktori. Rīgas sarakstā startēja V. A. Tēraudas kolēģe, bijusī “Providus” attīstības direktore, pētniece un PASOS valdes locekle Marija Golubeva. Kandidēja arī “Providus” pētniece un PASOS eksperte Krista Baumane, ilggadējā “Delnas” bijusī vadītāja Inese Voika, “Sorosa fonds - Latvija” bijusī programmu direktore Liesma Ose, bijušais “Delnas” direktors Kristaps Petermanis.
2021. gada jūnijā aģentūra LETA ziņoja: “Parlamentārietei un “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Marijai Golubevai kļūstot par iekšlietu ministri un noliekot Saeimas deputātes mandātu, par deputāti kļūs Evita Goša.”
E. Goša ir iesaistījusies homoseksuālā dzīvesveida popularizēšanā un arī aizstāvējusi pozīciju, ka bērnus ir labi audzināt homoseksuālā ģimenē. Tā, piemēram, laikraksta “Rīgas Balss” 2008. gada 31. janvāra publikācijā “Aijā, žūžū, geju bērni...” atspoguļota viedokļu dažādība pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pret Franciju. Spriedums ļāva lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem adoptēt bērnus. Spriedums Latvijas tautā raisīja trauksmi, ka sorosiešu finansēto homoseksuālo organizāciju pārstāvji sāks uzspiest šādas prakses ieviešanu arī Latvijā. Laikrakstā aģentūras LETA atreferējumā norādīts, ka “apvienība “Mozaīka” spriedumu izmanto, lai kārtējo reizi atgādinātu, cik ļoti tiekot diskriminētas geju un lesbiešu tiesības un kā tagad visiem tās būšot jāievēro. Tomēr jāatceras, ka otrā Temīdas svaru kausā ir liktas bērnu tiesības uzaugt normālā ģimenē.
“Kas notiks ar bērniem, vai viņi paliks pedofilu varā? Kas notiks ar audzināšanu? Kāpēc tiesa dod privilēģiju lielajiem un stiprajiem, bet neaizstāv mazus bērnus? Lai kādi tur būtu tie spriedēji, viņi nav nekādi dievi,” “Rīgas Balsij” teicis Rīgas Metropolijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats. Savukārt E. Goša atzinusi: “Hipotētiski var pieņemt, ka jau šobrīd kādam homoseksuālim vai pārim ir izdevies bērnu adoptēt. Taču viņš savu seksuālo orientāciju spiests slēpt, un tas ir pazemojoši. Tagad ECT spriedums skaidri norāda, ka jābūt citiem objektīviem iemesliem, lai adopciju liegtu. Līdz ar to šobrīd viena dzimuma pāris var atklāti paziņot par savu kopdzīvi, un bāriņtiesai tādēļ nebūtu tiesības liegt uzņemt “ģimenē” bērniņu.”
