Vācu izdevums “Bild” publicējis Latvijas reputāciju graujošu rakstu. Caur mūsu bankām tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, bet tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs uz abiem ir saņēmuši 500 000 lielu kukuli, lai ļautu izzagt PNB banku.
Lai gan ministra un deputāta vārdi publikācijā netiek nosaukti, taču laiks, kad risinās aprakstītie notikumi, attiecas uz Latvijas Republikas tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas deputātu Juri Jurašu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kuram esot ziņots par valsts pārvaldes un banku uzraudzības augstākajā līmenī piesegtajiem noziegumiem.
Ja šāda publikācija būtu tapusi pirms gadiem pieciem, kad pēc ASV valdības pasūtījuma sākās Latvijas lielākās nacionālās bankas iznīcināšana, tas vēl būtu saprotams. Gulošos vienmēr sit, un Latvija pati sevi toreiz nekādi neaizstāvēja, lai gan pamatojums vairumam toreizējo apsūdzību joprojām nav sniegts un tāda arī visticamākais nav. Piemēram, par to pašu Ziemeļkoreju un miljardos eiro mērāmu korupciju. Nekas no tā nav apstiprinājies. Taču raksts ir publicēts šī gada 1. novembrī, kad Latvijas banku kapitālais remonts jau labu laiku kā pasludināts par sekmīgi pabeigtu.
Latvijā “Bild” publikācijai “Mafia-Krimi in Lettland Ex-BND-Chef und Ex-Nato-Boss Opfer eines irren „Bankraubes“” līdz šim nav bijis pilnīgi nekādas rezonanses. Plašākā publikā - nē, jo cik tad mums ir to vācu valodas pratēju un kuru gan interesē kaut kādas beigtas bankas padomes locekļu gaudas. Protams, Latvijas specdienestus, banku uzraudzības iestādes un jo īpaši šī raksta skartās amatpersonas - interesē. Droši vien tās cerēja, ka neviens nepamanīs. Bet pamanīja.
“Bild” ir vācu tabloīds, faktiski tāds dzeltens izdevums, kurā nopietni temati, politika un ekonomika mijas ar visādām pikantām blēņām, baumām, noziegumiem un skandāliem. Šis ir Eiropā lielākais un ietekmīgākais vācu laikraksts, ko, neraugoties uz tā piedauzīgo redakcionālo manieri, respektē politiķi un lasa visā pasaulē. Drukātais metiens pārsniedz miljonu eksemplāru, bet digitālais pieejams ikvienam, arī Latvijā.
Un šobrīd Latvijas reputācija šīs publikācijas dēļ starptautiskajā telpā ir smagi diskreditēta.
Pat ja 99% no publikācijā sarakstītā ir blēņas, kas sagrābstītas, pavirši šļūcot pāri veciem banku skandāliem Latvijā un sakompilētas ar viena tiesvedībā iesaistīta personāža cīņu par izdzīvošanu, Latvijas politiķiem, kas rakstā minēti, šīs blēņas jāatspēko. Ja viņi to nedara, tad rodas likumsakarīgi jautājumi:
* Vai tiešām Latvijas valsts pārkāpj starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju?
* Vai tiešām uzraudzības iestādes - Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Finanšu izlūkošanas dienests - piesedz krievu mafijas naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām?
* Vai tiešām tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas deputāts Juris Jurašs ir saņēmuši 500 000 eiro kukuli?
* Vai tiešām par koruptīviem un noziedzīgiem nodarījumiem ir ziņots premjerministram Krišjānim Kariņam, bet viņš nav iejaucies?
Neatkarīgā šos jautājumus nosūta adresātiem, bet, kamēr atbildes nav sniegtas, ikvienam ir iespēja palasīt skandalozo publikāciju. Kurš māk - vācu oriģinālu. Pārējiem jāizlīdzas ar tulkošanas robotiem: “Mafijas krimiķis Latvijā. Bijušais BND priekšnieks un bijušais NATO šefs cietuši trakā “bankas laupīšanā”.
“Bild” publikācijas pieteikumā paskaidrots, ka bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta BND vadītājs Augusts Hanings (75) un bijušais NATO boss Anderss Fogs Rasmusens (68) kļuvuši par upuri šķietami Latvijas valsts organizētai “bankas laupīšanai”. Un, neiedziļinoties vācu tabloīda dzeltenās valodas niansēs, tālākajā tekstā saprotams, ka Latvijas valstij tiek izteiktas ļoti smagas apsūdzības.
Publikācijas sižets savīts ap likvidējamo kredītiestādi AS “PNB Banka”, kurā Hanings un Rasmusens bija padomes locekļi. Jāatgādina, ka 2019. gada vasarā Eiropas Centrālā banka atzina “PNB banku” par tādu, kas ir nonākusi vai nonāks finansiālās grūtībās (failing or likely to fail). Bankas finanšu pakalpojumu sniegšana tika apturēta, un pašlaik turpinās bankas likvidācija. Vairāk par procesa aktualitātēm iespējams lasīt Neatkarīgās šīs vasaras publikācijā “Bankā konstatēts 200 miljonu eiro iztrūkums”. Bet vienlaikus ar likvidācijas procesu notiek arī tiesvedība civillietā pret bijušajiem bankas darbiniekiem, un starp 11 atbildētājiem ir arī Hanings un Rasmusens. Maksātnespējīgās “PNB bankas” administrators Vigo Krastiņš ir vērsies tiesā ar prasību par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem. Līdz ar to kļūst skaidra “Bild” publikācijas izcelsme un mērķis. Hanings Latvijā sēž uz tiesas sola, un Hanings ir Latviju diskreditējošās publikācijas galvenais avots. Vainīga - Latvija. Pirmā tiesas sēde notika 8. decembrī, nākamā gaidāma februāra beigās.
Hanings un Rasmusens tiesā un publiskajā telpā uztur pozīciju, ka nav neko zinājuši par bankas izlaupīšanu. Grūti, protams noticēt, ka ilggadējiem NATO un Vācijas valsts noslēpumu glabātājiem, izlūkošanas lielmeistariem degungalā notikusi tāda afēra un viņi, nabadziņi, to nav pamanījuši. Bet tā ir abu veco vīru pašu un tiesas darīšana. (“Bild” publikācijā pat īpaši uzsver abu vecumu, it kā tas piešķirtu viņu apgalvojumiem lielāku ticamību.) Taču Neatkarīgo vairāk interesē Latvijas valstij un amatpersonām paustās apsūdzības, par kurām līdz šim publiski nav runāts. Lūk, šie citāti neprofesionālā tulkojumā:
1) “Bijušais BND priekšnieks tagad izvirza nopietnas apsūdzības vēstulē Vācijas vēstniecībai Rīgā: “Man ir informācija, ka centrālā banka tika pārliecināta neiejaukties, uzpērkot Latvijas tieslietu ministru un Juridiskās komisijas priekšsēdētāju. Banka esot abiem samaksājusi 500 000 eiro.”
2) “Abi bija iedomājušies, tā Henings saka Bildam, esam normālā ES valstī, kurā banku un ES likumi ir spēkā - bet abi pamodās kriminālā mafijas drāmā! Jo: abiem piestādīts rēķins par valsts sankcionētu bankas aplaupīšanu. Tāpēc viņi abi tagad nojauš krāpšanu un korupciju līdz pat augstākajiem valdības birojiem.”
3) “Ne tikai Hanings uzrakstīja niknu vēstuli, bet arī izbijušais NATO boss Rasmusens - Latvijas valdības vadītājam.”
4) “Rasmusena/Haninga gadījums nav nekas neparasts Latvijai. Latvija ir skatuve tumšām mahinācijām - un viena no nozīmīgākajām naudas atmazgāšanas vietām Krievijas oligarhiem, mafioziem, politiķiem un slepenajiem dienestiem. Jau 30 gadu garumā nauda no tumšajiem Krievijas kanāliem caur šejieni slepus tiek iepludināta ES banku apritē. Šeit Ziemeļkoreja atmazgā miljardus un liek tiem izgaist.”
5) “Arvien no jauna uzpeld krimināli baņķieri un korumpēti valsts uzraugi. Un arvien no jauna mirst baņķieri, kas zinājuši pārāk daudz vai vēlas izstāties no spēles, mirst.”
6) “Latvijas banku sektorā valda masīvas korupcijas problēmas.”
Publikācijā vienīgais vārdā nosauktais nelaiķis ir Mārtiņš Bunkus, bet viņš, kā zināms, bija profesionāls banku likvidators, nevis baņķieris. Neatkarīgā tekstā atrada arī citas nepārprotamas aplamības, kas liek apšaubīt publikācijā izteiktos apgalvojumus. Taču Latvijas interesēs šajā situācijā būtu nevis vīzdegunīgi ignorēt kaut kādu tur dzeltenu vācu lapeli, bet oficiāli un skaļi pateikt, ka Latvija nav zeme, kas zog, nav zeme, kas atmazgā Kima Čenuna naudu, un ka Latvijas valsti nevada korumpēti bandīti. Ja ir citādi, vainīgie jāliek cietumā.
