PNB bankas kapitāls un rezerves pusgada laikā samazinājies par 161 miljonu eiro

© Rūta Kalmuka/F64

Maksātnespējīgās PNB bankas kapitāls un rezerves pēdējā mēneša laikā samazinājies vēl par sešiem miljoniem eiro un sasniedz jau mīnus 161 miljonu eiro. Pusgada laikā samazinājums sasniedzis jau gandrīz 200 miljonus.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad februārī atguvis aktīvus 850 000 eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada februārī atgūti 735 000 eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 36 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 80 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos "PNB bankas" aktīvi atgūti 1,633 miljonu eiro apmērā, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 27,117 miljonus eiro.

Vienlaikus "PNB bankas" likvidācijas izdevumi februārī bija 911 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 638 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 109 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 22 000 eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmaksa vai trešajām personām pienākošos līdzekļu izmaksa - 19 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 122 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 2,073 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 7,554 miljonus eiro.

2020.gada 29.februārī "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 16,879 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,654 miljoniem eiro mazāk nekā mēneši iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 137,631 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 37,969 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās saistības bija 258,338 miljonu eiro apmērā.

Kredītos "PNB banka" februāra beigās bija izsniegusi 90,488 miljonus eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 71,105 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 40,712 miljoni eiro, prasības pret kredītiestādēm - 15,276 miljoni eiro, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi - 8,023 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 71,334 miljonus eiro.

Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2020.gada februāra beigās bija 306,998 miljonu eiro apmērā, kamēr pagājušā gada beigās bankas aktīvi bija 377,453 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves februāra beigās bija negatīvs - mīnus 161,673 miljoni eiro.

"PNB bankas" iespējamās saistības 29.februārī bija 543 000 eiro apmērā.

Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu. Tāpat tiek turpināts darbs pie bankas aktīvu izvērtēšanas un uzkrājumu noteikšanas, kā arī pie kreditoru prasījumu apkopošanas.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Svarīgākais