"PNB bankas" aktīvi martā atgūti 2,4 miljonu eiro apmērā
Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad martā atguvis aktīvus 2,401 miljona eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada martā atgūti 2,318 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 5000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 78 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos "PNB bankas" aktīvi atgūti 4,034 miljonu eiro apmērā, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 29,518 miljonus eiro.
Vienlaikus "PNB bankas" likvidācijas izdevumi martā bija 910 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 617 000 eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmaksa vai trešajā personām pienākošos līdzekļu izmaksa veidoja 91 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība, tostarp nodokļi - 45 000, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 30 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, tiesas izdevumi - 10 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 2,983 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 8,464 miljonus eiro.
2020.gada 31.martā "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 16,759 miljonu eiro apmērā, kas ir par 120 000 eiro mazāk nekā mēneši iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 137,642 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 37,995 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās saistības bija 259,488 miljonu eiro apmērā.
Kredītos "PNB banka" marta beigās bija izsniegusi 89,707 miljonus eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 69,879 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 44,058 miljoni eiro, prasības pret kredītiestādēm - 12,899 miljoni eiro, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi bija 8,193 miljonu eiro vērtībā, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 66,957 miljonus eiro.
Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2020.gada marta beigās bija 301,331 miljona eiro apmērā, kamēr pagājušā gada beigās bankas aktīvi bija 377,453 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves marta beigās bija negatīvs - mīnus 168,407 miljoni eiro.
"PNB bankas" iespējamās saistības 31.martā bija 444 000 eiro apmērā.
Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.
Tāpat administrators atzīmē, ka 2020.gada 12.martā notika bankas kreditoru sapulce, kurā cita starpā tika apstiprinātas gan "PNB bankas" līdzšinējās maksātnespējas procesa izmaksas, gan bankas likvidācijas plāns, kas ietver arī turpmākajā maksātnespējas procesā prognozējamo izmaksu budžetu un prognozējamo atgūstamo līdzekļu apmēru.
"Balstoties uz apstiprināto likvidācijas plānu, arī turpmākajos mēnešos darbs tiks turpināts pie sabiedrības aktīvu izvērtēšanas, tostarp veicot pakāpenisku aktīvu novērtēšanu pie ārējiem sertificētajiem vērtētājiem, un līdzekļu atgūšanas kreditoru interesēs. Aktīvu realizāciju ir plānots veikt publiski izsludinātās izsolēs, cenu aptaujās, tenderos un citos tamlīdzīgos veidos, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku to atsavināšanu," sacīts paziņojumā.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.