Likvidējamā PNB banka šobrīd ir parādā saviem noguldītājiem un citiem klientiem kopā 367 miljonus eiro un pārvalda aktīvus ar 167 miljonu eiro bilances vērtību, ko pārvērst naudā pilnā apmērā neizdosies. Kreditoru kopējie zaudējumi pārsniegs 200 miljonus eiro.
Savulaik PNB banka skaitījās sestā lielākā Latvijā. 2018. gadu tā pabeidza, uzrādot bankas grupas uzņēmumu kopējos aktīvus 542 miljonu eiro apmērā. Tas skaitījās pietiekami daudz, lai vietējā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varētu tikt vaļā no bankas uzrauga pienākumiem, ko pārņēma Eiropas Centrālā banka (ECB). Ticamāk, ka arī FKTK bija dzirdējusi baumas par to, ka PNB bankas aktīviem piemīt uzpūsta gaisa balona īpašības, bet izvairījās no pienākuma šo balonu pārdurt. ECB to izdarīja ar 2019. gada 15. augustā. Oficiālajā terminoloģijā runājot, PNB banka tika atzīta par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Reāli ar to tika pateikts, ka daļa bankas bankas īpašumu nozagta. ECB tajā laikā jau drukāja un piedāvāja bankām vairāk naudas, nekā bankas gribēja aizņemties. Iztrūkums PNB bankā nebija radies tādu iemeslu dēļ, kādi 2008. gadā izputināja Parex banku. Atšķirībā no 2008. gada, tad 2019. gadā ECB šo iztrūkumu segtu ar aizdevumiem un banka darbotos, līdzīgi kā darbojas daudzas bankas Eiropā (varbūt pat visas bankas Spānijā, Itālijā, Grieķijā). ECB lēmums nenosegt iztrūkumu ar aizdevumiem liecina, ka PNB bankā zagšana pārsniegusi pieklājības robežas.
Pēc ECB lēmuma PNB bankas likvidēšanai pievērsās arī Latvijas iestādes. 2019. gada 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja PNB banku par maksātnespējīgu un iecēla Vigo Krastiņu (attēlā) par tās maksātnespējas procesa administratoru. Viņa pirmos iespaidus administrējamajā bankā Neatkarīgā atspoguļoja 2020. gada 6. janvārī zem virsraksta “Izkūpējuši 127 miljoni eiro un izkūpēs vēl”. Proti, 127 miljoni bija tobrīd jau konstatētā neatbilstība starp bankas aktīvu bilances vērtību un faktisko vērtību. Visi aktīvi tad vēl nebija pārbaudīti. Tālākās pārbaudes lika iztrūkuma summu palielināt. Turklāt aktīvu reālās vērtības iegrāmatošana nedod garantijas, ka šos aktīvus izdosies pārdot par pienācīgu cenu. Tādējādi atzītā iztrūkuma summa pusotra gada laikā pieaugusi no 127 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro un būtu brīnums, ja tā turpmāk vairs nepieaugtu.
Tūlīt pēc lēmuma par PNB bankas darbības apturēšanu Neatkarīgā ielūkojās publiski pieejamos pārstatos par bankas aktīviem, ko mantojumā atstājuši skaitījās PBN bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs un valdes priekšsēdētājs Olivers Bronvels. Bankas īpašumu apraksta piemēri sniegti 2019. gada 4. septembra publikācijā “Kas īsti pieder PNB bankai?”. Starp uzrādītajiem īpašumiem uzmanību sev bija pievērsis “nepabeigtais viesnīcas “4Elements Borodino Hotel and Spa” būvprojekts,” jo tam bija sniegts ne tikai nosaukums un bilances vērtība 17,2 miljonu eiro apmērā, bet arī apraksts kaut dažās rindiņās: “Tā ir 5 zvaigžņu SPA kūrortviesnīca ar 160 numuriem, 9 hektāru platībā, ekoloģiski tīrā rajonā Maskavas apgabalā 100 km attālumā no Maskavas apvedceļa”. Līdz ar to tagad iespējams pajautāt administratoram, cik lielā mērā šis apraksts atbilst tam, ko iespējams atrast dabā.
“Krievijā esošā viesnīca patiešām eksistē un joprojām ir bankas kontrolē. Tomēr tās vērtība iepriekš ir pārvērtēta un patiesībā ir ievērojami mazāka. Ar šo objektu ir saistītas vairākas tiesvedības, kas tiek šobrīd risinātas, bet paralēli objektam tiek meklēts pircējs,” atbildēja V. Krastiņš.
Sākot tīri pēc alfabēta ar burtu A kādā no publiskotajiem īpašumu sarakstiem, kā cita veida īpašumu piemērs tika minēts Armēnijā reģistrēts uzņēmums ar nosaukumu “Norvik Liquidation Universal Credit Organisation”. Vai nepilnu divi gadu laikā izdevies noskaidrot, kas aiz tādas izkārtnes atrodas un ko no tā, t.i., cik daudz naudas banka varētu iegūt?
Administrators atklājis, ka nosauktā bankas meitas uzņēmuma likvidācija sākta jau pirms bankas likvidācijas. “Gan Armēnijā valdošā karastāvokļa dēļ, gan arī Covid-19 pandēmijas dēļ Armēnijā PNB bankas maksātnespējas administratora komanda vēl nav bijusi, taču tur esošo aktīvu jeb nekustamo īpašumu kontrole notiek attālinātā režīmā. Ir nomainīti arī vietējie pārstāvji, ar kuru palīdzību tiek risināti jautājumi par bankas aktīviem Armēnijā. Kopumā Armēnijā ir vairāki nekustamie īpašumi, kas reģistrēti uz vairākiem bankas grupā ietilpstošiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šā brīža aplēsēm, no Armēnijas aktīviem varētu tikt atgūti aptuveni 2,5 miljoni eiro,” stāstīja V. Krastiņš.
Ātrāk un drošāk iespējams pārņemt tepat Latvijā dislocētos bankas aktīvus. Jau PNB bankas priekštece “Norvik banka” bija pārņēmusi Daugavgrīvas šosejā 8 ieķīlātu īpašumu, ko pārveidojusi par SIA “Alfa Timber”. Līdz ar bankas administratora tiesībām V. Krastiņs ieguva arī patiesā labuma guvēja statusu šajā uzņēmumā un tagad apliecina, ka īpašumu pārdevis par pienācīgu cenu, kas gan nav samaksāta uzreiz. Toties pircējs savas maksājumu saistības pilda un nauda kreditoriem krājas.
V. Krastiņa publiskā atskaite, kādas administratoram regulāri jāsniedz “Latvijas Vēstnesī”, apliecina 3,3 miljonu eiro atgūšanu maijā, 12,9 miljonu atgūšanu šā gada piecos mēnešos un 134 miljonu atgūšanu kopš 2019. gada rudens. “Līdz šim brīdim atgūti līdzekļi no tiem aktīviem, ko ir bijis salīdzinoši vienkārši pārdot. Lielāko daļu no tiem ir veidojuši vērtspapīri. Bankas īpašumā vēl gan ir daudz nekustamo īpašumu, kas ir jārealizē,” V. Krastiņš iezīmēja izredzes atgūt kaut daļu no bankas bilancē ierakstītās naudas.
