Vidzemes priekšpilsētas tiesai uzvelts īstenībā neizpildāms uzdevums – noskaidrot PNB bankas aktīvu jeb īpašumu patieso vērtību, no kā atkarīga bankas spēja segt savas saistības pret kreditoriem.
Uzdevuma pildīšanai tiesas ieskatā bija vajadzīgas divas ļoti garas tiesas sēdes slēgtā režīmā un laiks līdz 12. septembrim, lai izanalizētu maksātnespējas prasītāju un savu maksātnespēju noliedzošās bankas argumentus. Rezultātā tiesai būs jāpasludina vai jānoraida bankas maksātnespēja. Praktiski gan nekāds cits lēmums kā par maksātnespēju nav iespējams, kas nenozīmē, ka tiesa nelems taisnīgi. Proti, bankas darbības apturēšana un bankā iesaldētās naudas kompensēšana uz Noguldījumu garantiju fonda rēķina ir atņēmusi bankai klientu bāzi, bez kā neviena banka nevar pastāvēt neatkarīgi no tā, cik maksāt spējīga vai nespējīga tā bija vai nebija pirms savas slēgšanas.
Par to nav strīdu, ka iztrūkums bilancē ir. Strīds ir par iztrūkuma apjomu attiecībā pret to naudas summu, kādu bankā gribot ieguldīt cilvēki, kas pieteikušies banku nopirkt. Bankas darbība tika apturēta bankas pirkšanas noformēšanas brīdī, un līdz šim Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav spējusi sniegt skaidru un gaišu atbildi, kas tagad ir bankas īpašnieks vai īpašnieki.
Saistībā ar bankas slēgšanu iezīmējas vairāki tiesu procesi, no kuriem juristi pelnīs, bet īstais jautājums ir par to, cik daudz zaudēs Noguldījumu garantiju fonds, nespējot uz bankas aktīvu rēķina atgūt naudu, kas izmaksāta bankas klientiem. Šie zaudējumi būs jāsedz Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai nauda tiks savākta caur banku pakalpojumu tarifiem, uz kuru rēķina savas iemaksas fondā veic komercbankas, vai ar nodokļiem, ja šobrīd tukšajam fondam uzreiz gadīsies nākamie izdevumi, kurus segt nāktos valstij.
Jebkurš interesents var atvērt PNB bankas mājaslapu un izlasīt divus apjomīgus dokumentus, kuros daļēji uzskaitīti bankas aktīvi. Ziņas par tiem meklējamas bankas 2018. gada pārskatā un Informācijas atklāšanas paziņojumā par 2018. gadu. Tur redzams, ka banka aplipusi ar simt meitasuzņēmumiem, kuriem būtu jāpadara bankas noguldītāju nauda par peļņu nesošu, paliekot pilnīgā bankas kontrolē. Tomēr bankas gada pārskata auditoriem jau ir nācies papildināt pārskatu ar piebildi, ka tādā gadījumā arī viņi nespēj izkontrolēt naudas ceļus. Patiesība par bankai piederošo uzņēmumu īsto vērtību atklāsies tikai tad, kad bankai izdosies vai - skarbā gadījumā - neizdosies savus īpašumus pārdot.
Bankas meitasuzņēmumu saraksta augšgalā, piemēram, ir finanšu pakalpojumu sniegšanu Armēnijā reģistrējis uzņēmums ar nosaukumu Norvik Liquidation Universal Credit Organisation. No pārskatiem nav saprotams, cik daudz naudas PNB banka tur ieguldījusi un kāda ieguldījumiem atdeve. Pat ja bankā ir pilnvērtīgāka informācija, laikam taču būs jābrauc uz Armēniju noskaidrot, kas tur notiek ar bankas naudu. Tas pats jāsaka par Menas salas nekustamo īpašumu biznesā reģistrēto Calleri Limited. Pavisam retos gadījumos sniegti kaut cik izvērsti aktīvu apraksti: «Krievijas Federācijas ekspozīcijā ir iekļauts... nepabeigtais viesnīcas 4Elements Borodino Hotel and Spa būvprojekts. Tā ir 5 zvaigžņu SPA kūrortviesnīca ar 160 numuriem, 9 hektāru platībā, ekoloģiski tīrā rajonā Maskavas apgabalā 100 km attālumā no Maskavas apvedceļa», ko banka iegrāmatojusi 17,2 miljonu eiro vērtībā. Ja šāda objekta meklēšana 100 km attālumā no Maskavas apvedceļa tomēr ir pārāk grūta, tad iespējams tepat Rīgā palūkoties, kas īsti tapis Daugavgrīvas šosejā 8, kur ieguldījumus veicis bankas Nākotnes Īpašumu Fonds.
