Saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto tautiešu politiku Latvijas izglītības sistēmai nākas saskarties ar jauniešu zaudēšanu. Turklāt problēmu izraisa ne tikai privātās tālmācības iestādes, kas pamatskolniekiem un vidusskolniekiem piedāvā pārcelties uz Krieviju virtuāli, bet arī īpaša valdības programma, kas aģitē mācīties Krievijas augstskolās. Faktiski tā ir perspektīvu Latvijas krievu jauniešu zagšana.
Krievijas ģenerālkonsulāta mājaslapā šī ir izceltā ziņa. Pirmā, kas parādās, atverot sociālo tīklu. ���� ВНИМАНИЮ ЖЕЛАЮЩИХ ПОЛУЧИТЬ БЕСПЛАТНОЕ ОБРАЗОВАНИЕ В РОССИИ! Uzmanību tiem, kas vēlas iegūt bezmaksas izglītību Krievijā. Iepriekš krievu medijos tika ziņots, ka atlase notiks līdz 1. novembrim, taču tagad tā pagarināta līdz decembra vidum. Reģistrējoties dalībai konkursā, iespējams pretendēt uz mācībām 2022./2023. mācību gadā vidējās, augstākās vai profesionālās izglītības programmās par Krievijas federālā budžeta līdzekļiem valdības noteiktās kvotas ietvaros. Piedāvājumā ir vairāk nekā 500 mācību iestāžu.
Konkurss norisinās divos etapos. Pirmajā pārrunas ar pretendentiem veic Krievijas vēstniecības komisija. Otrajā etapā iesaistās federālā aģentūra Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības jautājumos “Rossotrudņičestvo”. Šis kantoris ir Krievijas maigās varas instruments, kas ar kultūras, zinātnes un izglītības starpniecību izplata pasaulē Krievijas ideoloģiju un vervē Kremļa atbalstītājus ārzemēs. ASV pirms vairākiem gadiem pat tika sākta izmeklēšana par amerikāņu jauniešu vervēšanu spiegošanai kultūras sakaru piesegā. Bija neuzmanīgi piesegušies.
Bet kas tad notiek tālāk pēc Latvijas krievu jauniešu nofiltrēšanas? Pēc tam, kad potenciāli noderīgākie, spējīgākie, talantīgākie, arī Krievijai lojālākie jaunieši atlasīti, tālāk jau viņu dokumenti ceļo uz Krievijas Izglītības ministriju, no turienes uz konkrētām augstskolām, un tiek pieņemts lēmums jau par konkrēto Latvijas jauniešu uzņemšanu.
Ik gadu šādi uz apstrādi Krievijā aizceļo ap 100 Latvijas jauniešiem. Tā vismaz izriet no aģitācijas raksta Kremļa propagandas izdevumā “Sputnik”. Un, protams, krievu jauniešu zvejošana visaktīvāk notiek tur, kur iespējamie lomi raženāki un Krievija vietējā sabiedrībā tiek uzskatīta par brīnišķīgu valsti. Daugavpilī, Rēzeknē, bet ne tikai. Nesen šo problēmu aktualizēja valsts medijs Latvijas Radio sižetā “Attālinājušies Krievijā”. Pandēmijas laiku tendence izglītībā ir tālmācības ārvalstīs. Krievu vecākiem attālinātā izglītība Krievijā šķiet pievilcīgāka un kvalitatīvāka. Tāpēc daudzi pamatskolēni un vidusskolēni, pandēmijas papildus stimulēti, attālinājušies uz turieni. Tātad Krievijas Federācija Latvijas talantīgos krievu jauniešus cenšas pārvilināt visās vecuma grupās un visos izglītības līmeņos. Kas galu galā notiks ar jaunieti, kas vairākus gadus pavadījis Krievijas izglītības sistēmā - vienalga, attālināti vai klātienē? Visticamāk, viņš būs lojāls Krievijas Federācijai, tāpat kā viņa vecāki, nevis Latvijas valstij.
Neatkarīgā aizsūtīja izglītības ministrei Anitai Muižniecei saiti uz Krievijas ģenerālkonsulāta publikāciju par bezmaksas izglītību Krievijā Latvijas jauniešiem. Un, lūk, kā ministre komentēja jautājumu, vai tā faktiski nav slēpta Latvijas pilsoņu zagšana:
“Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums atļauj iegūt izglītību citā valstī dažādos līmeņos, bet ir būtiski apzināties, ka pamatskolas vai vidusskolas posmā tas var radīt papildu izaicinājumus gadījumos, kad būs jāatgriežas Latvijas izglītības sistēmā. Izvēloties, kur mācīties, ir svarīgi ņemt to vērā. Piemēram, ja skolēns divus gadus būs mācījies citas valsts sistēmā un vēlēsies turpināt mācības pamatskolā vai vidusskolā Latvijā, būs jāiziet izglītības atzīšanas procedūra. Tā kā izglītības sistēmas un programmas atšķiras, fakts, ka bērns ir absolvējis pamatskolu kādā valstī, negarantē, ka uzreiz varēs iestāties Latvijas vidusskolā. Arī tiem, kas absolvējuši vidusskolu ārvalstīs, jāpatur prātā, ka, iestājoties augstskolā, būs jāveic gan ārvalstīs izdotā vidējās izglītības dokumenta akadēmiskā atzīšana Latvijā, gan dokumenta īstuma apliecināšana (legalizācija).
Šie ir tikai daži no aspektiem, kādēļ vēlamies, lai mūsu skolēni mācītos Latvijā!
Katrs bērns, katrs esošais vai topošais skolēns ir ļoti svarīgs. Lai gan pandēmija radīja izaicinājumus, visa izglītības nozare aktīvi strādā un turpinās strādāt, lai nodrošinātu mūsu skolēniem iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību.”
Tātad Krievijas īstenoto Latvijas jaunatnes pārvilināšanas programmu Izglītības un zinātnes ministrija cer pārspēt ar kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības piedāvājumu Latvijā.
