Beidzoties ekonomikas augšupejas ciklam un situāciju vēl vairāk pasliktinot Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā un strauji augošajai inflācijai, Latvija ir kļuvusi par vienīgo valsti Eiropas Savienībā (ES), kuras tautsaimniecība šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir piedzīvojusi kritumu. Taču jāpiemin, ka "Eurostat" apkopotajā informācijā pagaidām iztrūkst datu par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu. Tādējādi varbūt neesam vienīgie, kuriem ekonomikas apjomi ir kritušies.
Saskaņā ar ātro novērtējumu šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn mūsu valsts ekonomikas apjoms ir sarucis par 0,4%. No šobrīd pieejamajiem datiem tiek secināts, ka vidēji ES minētajā laika posmā ir bijis 2,4% liels ekonomiskais pieaugums. Šis rādītājs par procenta desmitdaļu atpaliek no mūsu kaimiņvalsts Lietuvas snieguma. Jāpiebilst, ka Lietuvā, tāpat kā Igaunijā, arī iepriekš šī ekonomiskā cikla ietvaros tautsaimniecības aktivitāte bija augstāka, tāpat kā abās valstīs straujāka bija inflācija un aktīvāks nekustamā īpašuma tirgus. Tieši pēdējais no minētajiem faktoriem iepriekš vedināja domāt par to, ka līdz šī gada pavasarim zemo procenta likmju ietekmē Igaunijas un Lietuvas ekonomika pārkarst, par spīti tam, ka izaugsmes tempi ne tuvu nav tādi kā “treknajos gados”. Tādējādi attiecībā uz Lietuvas sniegumu var izteikt pieļāvumu, ka izaugsme tur lielā mērā notiek pēc iepriekšējo ekonomisko procesu inerces un jau tuvākajos ceturkšņos aina var mainīties.
Iemesls, kāpēc Latvijas ekonomikas rādītāji ir krietni sliktāki par ES vidējo, lielā mērā ir saistāms ar eksporta struktūru, kur būtiska loma ir produkcijai, kas saistīta ar būvniecības aktivitātēm Eiropā. Augot inflācijai un aizdevumu procentu likmēm, būvniecības aktivitātes likumsakarīgi pierimst, tādējādi pieprasījums pēc attiecīgās produkcijas sarūk. Turklāt attiecībā uz kokmateriāliem ir jānorāda uz krājumu pieaugumu un cenu kritumu eksporta tirgos, kas liek sarukt arī valstī ieplūstošās naudas apjomam, tādējādi arī ir mazāk ko novirzīt patēriņam. Pagaidām nav pamata cerēt uz kādiem drīziem situācijas uzlabojumiem, tādēļ ir jārēķinās ar tālāku eksporta un valsts iekšzemes kopprodukta apjomu kritumu. Latvijas gadījumā ir būtiski nepasliktināt savu ekonomisko konkurenci, ko, iespējams, izdarīs pašreiz paredzētais elektrības cenu kāpums saistībā ar “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” tarifu palielināšanos.
Tikmēr Eiropā salīdzinoši augstu ekonomisko pieaugumu demonstrē dienvidu valstis. Kipras ekonomikas apjoms trešajā ceturksnī bija par 5,4% augstāks nekā gadu iepriekš, savukārt Portugālē tas sasniedzis 4,9%. Vietējie Kiprā atzīst, ka šogad ekonomiskajam pieaugumam ievērojami palīdz tūristu atvestā naudas masa, kas pēc iepriekšējā Covid-19 laika klusuma brīža ir ļāvis atsperties arī patēriņam. Līdzīgs scenārijs acīmredzami ir piedzīvots arī Portugālē un citās tūristu iecienītās valstīs. Tikmēr Eiropas vadošā ekonomika Vācija, saskaņā ar nule kā publicētajiem datiem, rēķinot gada izteiksmē, ir piedzīvojusi 1,1%, bet Francija 1% vērtu izaugsmi, tādējādi arī atrodoties pieauguma tempu tabulas lejasdaļā. Ir skaidri redzams, ka arī šīs valstis, līdzīgi kā Latvija, piedzīvo savu tautsaimniecību pagurumu, kas saistīts ar vispārējā pasaules ekonomiskā mikroklimata pasliktināšanos.
