Laikā, kad izglītībā visi runā par starpdisciplināru pieeju, kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" to dara jau vairākus gadus un ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Tai ir iekļaujoša pieeja – baudīt kultūru var ikviens skolēns, neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes un neraugoties uz to, vai viņam ir dārga biļete vai ekskluzīvs ielūgums uz pasākumu. Turklāt, kā atzīst paši skolēni, šī programma labvēlīgi ietekmē viņu mentālo veselību.
Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu.
Tā ir kompleksa, starpdisciplināra kultūrizglītības programma, kas katru mācību semestri aptver vairāk nekā 230 000 Latvijas bērnu un jauniešu, sniedzot viņiem iespēju sastapt kultūru vairāk nekā 10 000 kultūras norisēs. Katrā mācību gadā katrs bērns apmeklē vismaz divas kultūras norises.
Programma darbu sāka no 2018./2019. mācību gada Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros un kopš 2022. gada tiek administrēta Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).
Programma rūpējas, lai visiem skolēniem, kas klātienē apgūst pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas, regulāri pieejamas kvalitatīvas, profesionāli veidotas kultūras norises, kas atklāj Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes. Izmantojot kultūras norises kā resursu, mācīšanās kļūst jēgpilnāka un personiskāka.
Skolēni iepazīst desmit kultūras nozares - mūziku, teātri, deju, cirku, vizuālo mākslu, kino, arhitektūru, dizainu, kultūras mantojumu, literatūru un grāmatniecību. Svarīgi, lai izvēlētās kultūras norises sniedz māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku un apgūt mācību saturu, uzsver programmas veidotāji.
Pirms pieciem gadiem, veidojot programmu, tika apzināts, kas bērniem traucē baudīt kultūru. Tās bija biļešu cenas, transports un attālums līdz norises vietai.
Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace", 4. oktobrī norisinājās konference "Kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" pirmie pieci gadi", kurā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieki iepazīstināja ar programmas darbības izvērtējuma rezultātiem, savukārt kultūras un citu nozaru eksperti dalījās ar pieredzes stāstiem par kultūras, izglītības un citu dzīves jomu sastapšanos.
Kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna pauda, ka konference iecerēta kā pieturas punkts pašiem un skats no malas garā ceļā, kurā ir vēlme noskaidrot, "kur esam nonākuši, vai visi ir klāt, kas mums pievienojies pa ceļam un kas vēl jāuzrunā un jāaicina līdzi".
Konferences atklāšanā A. Tūna akcentēja, ka šie gadi ir piepildīti ar sajūtām un emocijām, un atziņu, "kāpēc es visu to nezināju agrāk". Turklāt programma veicina jauniešos piederību Latvijai, rosina kritisko domāšanu. Tas tika uzsvērts arī četru minūšu video atskatā uz paveikto, kur izskanēja vērtējumi, ka programma rosina domāt un izprast citu cilvēku domas un jūtas, paplašina redzeslauku, iztēli un radošumu, akcentējot, ka cilvēka eksistence pārsniedz fizioloģiskās robežas.
Šī programma ir kā dāvana katram, sākot no 1. klases līdz pat vidējās izglītības beigām, padarot mācību procesu jēgpilnāku un personiskāku, jo viss, ko dara bērnībā, ilgstoši paliek atmiņā. Programma nodrošina arī darbu māksliniekiem un citiem kultūras jomas cilvēkiem.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) uzskata, ka tā ir efektīva sadarbība starp kultūras un izglītības profesionāļiem bez liekām administratīvām izmaksām.
LNKC direktore Signe Pujāte ar lepnumu atzina, ka "Latvijas skolas soma" ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Bērniem ne vienmēr patīk, ko viņiem sadomā pieaugušie, bet šīs programmas veidotājiem ir izdevies atrast vienkāršu un demokrātisku veidu, kā bērni var ļauties piedzīvot kultūru.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka "tas ir veiksmes stāsts, kura pamatā ir sadarbība, veiksme un sinerģija". "Latvijas skolas soma" no projekta kļuvusi par ilgtspējīgu programmu, kas dod reālu ieguldījumu jauniešu personības attīstībā. Un kas ir ne mazāk svarīgi, "Latvijas skolas somas budžets" ir valsts budžeta sastāvdaļa, bet pašvaldībās strādā šīs programmas koordinatori, piebilda I. Dundure.
Katrai idejai ir savs sākums. ''Latvijas skolas somas" ideja nāk no Norvēģijas, kur ar šādu nacionālu valsts kultūrizglītības programmu izaugusi vairāk nekā viena paaudze. Norvēģijā pie tās strādā 40 cilvēku komanda. Latvijā nav pat desmit cilvēku.
Norvēģijas aģentūras "Kultūras skolas soma" jeb "Kulturtanken" ģenerāldirektors Matiasss Hilmars Iversens savā video uzrunā atzina, ka katram bērnam ir tiesības uz plašu kultūras un mākslas pieredzi, kas palīdz viņam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas 21. gadsimtā. "Norvēģija aizraujoši sekoja līdzi "Latvijas skolas somai," un mēs to novērtējam," viņš sacīja.
No dažādiem aspektiem uz kultūru konferencē palūkojās režisore, mamma, radošā direktore un publiciste Una Rozenbauma, atgādinot, ka šī programma ir viens no veidiem, kā par kultūru runāt latviski un apspriest latviski. Turklāt vecāki īsti nezina, kā kultūru nodot tālāk saviem bērniem, "tāpēc mums to ļoti vajag". Programmas izaicinājums - par sarežģītām lietām runāt vienkārši.
14. Saeimas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) meklēja atbildes uz jautājumu, kāpēc izglītībai vajag kultūru. Bet Valmieras Drāmas teātra direktore viņai teikusi, ka "Latvijas skolas soma" esot izcils integrācijas piemērs, kā nelatviski runājoši bērni var piedzīvot latviešu kultūru.
A. Zariņa-Stūre uzsvēra, ka Saeima "Latvijas skolas somas" pamatbāzes finansējumu ir nostiprinājusi likumā. Nākamais solis - finansējuma palielinājums.
Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe prezentēja kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" piecu gadu darbības izvērtējuma provizoriskos rezultātus, atgādinot, ka šis laiks bijis ļoti dinamisks - vairākas krīzes, kovids, jaunā mācību satura ieviešana, Ukrainas karš un ģeopolitiskās situācijas izmaiņas.
Aptaujāti 903 dažādi skolotāji un 343 skolēni. Skolotāji visaugstāk novērtējuši programmas sociālās vienlīdzības komponenti, līdzsvaru starp tradicionālo mākslu un mūsdienu kultūru, kultūras un izglītības profesionāļu sadarbību, saikni starp gūto kultūras pieredzi un mācību saturu. Ne tik labi izdevies izveidot sadarbību starp skolu, vecākiem, ģimeni un veicināt skolēnu motivāciju mācīties.
Skolēni visaugstāk novērtējuši programmas pozitīvo ietekmi, kas ir veicinājusi viņu emocionālo labsajūtu un mentālo veselību. Šis efekts gan nav bijis programmas sākotnējais mērķis, bet vērtējams kā ļoti būtisks. Viszemāk skolēni novērtējuši kultūras piedāvājumu plašumu, tā ka programmas veidotājiem vēl ir kur tiekties.
40% skolotāju piedzīvojuši kultūras klātienes norises ārpus skolas, 34% - klātienes norises skolās, bet 24% bijušas digitālās norises, kas ir uzskatāms par labu proporcionālu sadalījumu. Dominē norises savā pašvaldībā - 59%. Rīgā pabijusi viena trešdaļa skolotāju. 63% skolotāju guvuši ar kultūras mantojumu saistītu pieredzi, 61% - ar mūziku un teātri saistītu pieredzi.
52% skolēnu guvuši ar mūziku saistītu kultūras pieredzi, 65% - ar kino, bet 54% - ar teātri. Muzejus apmeklējuši 50% skolēnu. Skolēni vairāk vēlētos apmeklēt ar mūziku, audiovizuālo mākslu un dizainu saistītas kultūras norises.
Izvēli nosaka kultūras norises vietas tuvums skolai. Mācību iestādes, kas atrodas tālāk no Rīgas, bieži izvēlas klātienes norises. Galvenie šķēršļi - transporta izmaksas un attālums līdz kultūras norises vietai, kas ir vienīgais nevienlīdzības aspekts šajā projektā.
Piedzīvot literatūru un grāmatniecība ir maza vēlme no skolēnu puses - tikai 22%. Bērnu grāmatu rakstniece Luīze Pastore konferencē runāja par lasītprieku. "Aizbraucot uz skolām un uzstājoties, es iegūstu mūžīgo jaunību, jo bērni rakstniekus iztēlojas kā kaut ko mirušu. Bet tad bērni ierauga, ka rakstnieks nav kaut kas beigts, to rada cilvēks, kas atrodas tepat, šajā laikā," rakstniece atklāja savu pieredzi.
Viņa stāstīja, kā lauzījusi galvu, kā radīt bērniem prieku un šo pieredzi pārnest uz lasīšanu, tādējādi izdzēšot bērnos to pieredzi, ka lasīšana var būt varas instruments vai pat sods. Nosēdināšana pie galda lasīt, nesaprotami vārdi, iespiesti mazi burtiņi var novest līdz riebumam pret lasīšanu. Tāpēc Luīze cenšas lasīšanu pārvērst par rotaļu, fizisku izkustēšanos un jautru laika pavadīšanu kopā. Šajās aktivitātēs ļoti labprāt iesaistās zēni. Bērni tiek iesaistīti tekstu tapšanā, literārās orientēšanās un izlaušanās spēlēs, dodot iespēju viņiem radīt savu stāstu.
Jāļauj bērniem apšaubīt rakstnieka vārdu. Lai viņi nosvītro jau uzrakstītos vārdus un raksta savus. Bet komiksi ir brīnišķīgs veids, kā radīt savus stāstus pēc biezo "ķieģeļgrāmatu" motīviem, uzskata rakstniece L. Pastore.
Viņai žēl, ka bērni joprojām baidās iet uz bibliotēkām, bet ļoti labi strādā drauga piemērs. Klasēs vajadzētu būt grāmatu aizņemšanās skapjiem. Arī biblioterapija ir sena terapijas metode, kas Latvijā netiek plaši izmantota, bet ir populāra Igaunijā un Somijā. Problēma tiek risināta ar grāmatas palīdzību, piemēram, skolotājs visai klasei izraksta zāles - grāmatu, ar savām idejām dalījās L. Pastore.
