Karam Ukrainā ieilgstot, Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu ekonomiskā situācija neuzlabojas. Gluži otrādi – augošie ģeopolitiskie riski kara cenu padara aizvien augstāku. Tā kā atrodamies tieši Krievijai kaimiņos, jautājums par investīciju drošību kļūst aizvien aktuālāks.
Pilna mēroga kara kārtējās gadadienas tuvošanos Ukrainā diemžēl nevaram sagaidīt ar pārliecību par drīzu agresora sakaušanu un miera iestāšanos. Krievija, lai arī piemērojusies Rietumu sankcijām, pamazām kļūst vājāka, taču, kamēr ukraiņi mirst gan frontē, gan pēc nakts triecieniem arī savās dzīvojamajās mājās, spriedze starp Krieviju, tās kaimiņiem un Rietumiem pieaug. Arī jautājums par ieguldījumu drošību Baltijā saglabā aktualitāti. Planētas kopējā negāciju masa pieaug, un ir pamats bažām par to, ka, karadarbībai Tuvajos Austrumos ejot plašumā, arī attiecības starp Ķīnu un Taivānu var kļūt arvien saspringtākas. Šāda politisko faktoru buķete nav labvēlīga mazās, ar sliktu demogrāfiju sirgstošās valstīs, kuras robežojas ar agresīviem kaimiņiem. Taču tas vēl nenozīmē, ka šo faktoru dēļ investori masveidā atstās Latviju.
Viena no jomām, kas var raksturot gaidāmās tendences investīciju apritē, ir katras valsts vērtspapīru tirgus, neatkarīgi no tā, vai tas ir liels vai mazs. Mūsu vietējais vērtspapīru tirgus no tirdzniecības viedokļa nav likvīds, taču zināmā mērā norāda uz ekonomikas tendencēm un naudas cenu, sevišķi, ja ir runa par to, kas saistās ar parāda vērtspapīriem. Tomēr, lai objektīvāk varētu raudzīties uz Krievijas ietekmi, varam aplūkot Baltijas kopējo vērtspapīru tirgu. Šeit izprast tendences jau var daudz nepārprotamāk. Ar Igauniju un Lietuvu atrodamies vienotā un ciešā ekonomikas telpā, līdz ar to tur notiekošais ietekmē arī mūs. Iepriekšējo gadu Baltijas biržu indeksu izaugsmē zināma nozīme ir bijusi arī ārvalstu ieguldītājiem, lielā mērā kaimiņos esošajām Ziemeļvalstīm. Vismaz tā var spriest no atsevišķu vērtspapīru tirgus dalībnieku atziņām. Vai tagad šie investori savas investīcijas no Baltijas valstu uzņēmumiem izvāc, gan pagaidām ir pāragri spriest. Triju Baltijas valstu kontekstā varam redzēt, ka pēdējā pusgada laikā Baltijā uzņēmumu akcijas kļūst lētākas. Raugoties uz vērtības izmaiņām otrdienas pēcpusdienā, ir redzams, ka pēdējā pusgada laikā abu kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, akciju tirgus indeksi ir kritušies vairāk nekā par 6%. Mūsu biržas indekss, lai arī kādam var šķist neticami, minētajā laika periodā ir pieaudzis par 18,75%. Tas gan ir saistīts ar mūsu tirgus nelikviditāti, kur krietnu indeksa vērtības kāpumu nodrošināja “Latvijas gāzes” akciju cenu pieaugums par vairāk nekā 13%. Kopumā vēl dažu esošo aktīvāk tirgoto uzņēmumu (“Latvijas gāze” nav to vidū) akciju cenas pusgada laikā ir kritušās un seko apmēram tām pašām tendencēm, kas ir Lietuvā un Igaunijā. Taču Baltijas akciju tirgus indeksi nav vienīgie, kuri patlaban krītas. Eiropas lielākajā ekonomikā, Vācijā, kas ir daudz mazāk atkarīga no Krievijas, vietējais fondu tirgus barometrs - indekss DAX - minētajā laika periodā krities par 5,5%. Tikmēr Francijas akciju tirgus indekss CAC 40 ir zaudējis vairāk nekā 6% vērtības un pielīdzināms Lietuvas un Igaunijas akciju tirgus dinamikai. Tikmēr Helsinku biržas 25 lielāko kompāniju indekss šajā pašā laika periodā krities par 13%. Cik būtiska ir Krievijas ietekme Somijas akciju tirgus indeksa kritumā, var vien tikai minēt, tomēr droši vien daudz lielāka ietekme uz notiekošo ir aizvien pieaugošākām ekonomikas problēmām Somijā, kas pamatā saistītas ar visas pasaules tautsaimniecības bremzēšanos. Tādējādi, ja salīdzinām vietējo tirgu norises ar kopējām Eiropas biržu tendencēm, šobrīd nevar nepārprotami apgalvot, ka investīcijas no Baltijas valstīm mūk tieši Krievijas ietekmē. Tomēr tirgi gan šeit, gan citur Eiropā signalizē par kādu citu nepatīkamu tendenci. Proti, ekonomiskā situācija ir sākusi pasliktināties, un ir ļoti ticams, ka šai ievirzei var būt turpinājums.
Vienlaikus var secināt, ka ģeopolitiskās spriedzes pieaugums rada atbalsi parāda vērtspapīru tirgū. Proti, Latvijas valdības ilgtermiņa parāda vērtspapīru procentuālais ienesīgums ir samērā līdzīgs tam, kāds šobrīd ir Itālijai. Pēdējai samērā augsto ienesīgumu veicina šīs valsts valdības augstais parāda līmenis. Latvijas finansiālā situācija ir nesalīdzināmi labāka. Piemēram, Latvijas valdības parāds ir apmēram 40% no valsts ekonomikas lieluma. Itālijā tas ir apmēram pusotras šīs valsts ekonomikas vērts. Tādējādi var secināt, ka mūsu valstij sanāk salīdzinoši dārgi aizņemties tādēļ, ka obligāciju pircēji ieceno ar Krievijas tuvumu saistītos politiskos riskus. Savukārt, kas attiecas uz ieguldījumiem uzņēmumos vai uzņēmumu finansēšanā, tad ārzemnieku skatījumā droši vien tuvākajā laikā investori vispirms raudzīsies uz citiem reģioniem un tikai tad uz Baltijas valstīm.
Lai arī norises biržā var liecināt par investīciju mikroklimata pasliktināšanos, tomēr investoru mukšana no Latvijas nav sākusies. Kā liecina Latvijas Bankas statistika, arī pēc pilna mēroga karadarbības sākšanās Ukrainā nevienu ceturksni tiešo investīciju kopējais atlikums Latvijā nav sarucis. Saskaņā ar definīciju var teikt, ka tas ir ieguldījums, ko investors tiešā vai netiešā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) veidā veic, lai iegūtu būtisku līdzdalību (īpašumtiesības, kas atbilst vismaz 10% no parastajām akcijām vai balsstiesībām) kādā uzņēmumā. Tās ietver investīcijas pašu kapitāla un parāda instrumentu veidā. Cita starpā jau pagājušā gada rudenī tika runāts, ka pēc nelielas saminstināšanās karadarbības sākumā galu galā investori tomēr ir sapratuši, ka Latvija kopumā ir ieguldījumiem droša vieta. Tas izpaužas arī konkrētos skaitļos. Šā gada otrajā ceturksnī tiešo investīciju atlikums Latvijā bija 23,8 miljardi eiro salīdzinājumā ar 21,6 miljardiem gadu iepriekš. Savukārt salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo ceturksni, kad par gaidāmo karadarbību varēja nojaust, bet vēl bija cerības to apturēt, investīciju apjoms šā gada otrajā ceturksnī bija par 2,6 miljardiem eiro lielāks. Tādējādi var secināt, ka, pat ja Krievijas dēļ kāds lielais investors ir izvācis savu naudu no Latvijas, tas ar uzviju ir kompensēts ar citām investīcijām. Tā ka bažām par masveida naudas aizplūšanu no Latvijas šobrīd nav pamata, taču jaunas investīcijas var ienākt lēnāk nekā iepriekš.
