Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.
Runājot par ieguldījumiem Baltijas valstu uzņēmumu akcijās, pārsvarā ir vērts runāt par Lietuvas un Igaunijas tirgiem. Latvijā publiskā vērtspapīru tirgū esošu uzņēmumu skaits, kur būtu vispār vērts apsvērt savus ieguldījumus, būtu saskaitāms uz pusotras rokas pirkstiem. Igaunijā un Lietuvā iespējas ir daudz plašākas un tās izmanto gan vietējie, gan ārvalstu investori. Arī Latvijas iedzīvotājiem tur ir iespējas, un tās noteikti vajag izmantot, ja veidojas finansiālais pārpalikums pēc ikdienā nepieciešamo vajadzību apmaksas. Saistībā ar ekonomisko lejupslīdi un varbūt zināmā mērā arī ar karu Ukrainā vēl nesen gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā uzņēmumu akciju cenas uzrādīja samazināšanās tendenci. Tomēr pēdējie mēneši ir bijuši labvēlīgi, un, sekojot Rietumu tirgu paraugam, arī Baltijā kļūst aizvien vairāk to uzņēmumu, par kuru akciju iegādi pircēju interese pieaug, turklāt palielinās arī šo uzņēmumu akciju cenas. Kāpēc akciju cenas aug brīdī, kad ekonomika aizvien ir vārga un, visticamāk, piedzīvo lejupslīdi? Tas skaidrojams ar savdabīgu laika ziņā apsteidzošo faktoru. Proti, mēdz teikt, ka akciju tirgus uzņem virzību divus vai pat četrus ceturkšņus pirms tam, kad ar šo tendenci saistītie notikumi atspoguļojas reālajā ekonomikā. Respektīvi, parasti akciju tirgi sāk piedzīvot kritumu krietnu laika sprīdi pirms tam, kad tas atspoguļojas tautsaimniecībā, un tas pats attiecas arī uz kāpumu. Pašreizējo kāpumu var vērtēt arī kā signālu, ka situācija tautsaimniecībā sāks uzlaboties. Taču šeit nevajag aizmirst arī kopējos pasaules notikumus, proti, ir dažādi starptautiski faktori, piemēram, militāri konflikti, gadu desmitus strauji pieaugusi parādu nasta plus vēl dažādi šobrīd nezināmi faktori, kas pie noteikta notikumu kopuma pēkšņu krīzi var izraisīt jebkurā mirklī. Piemēram, ja Ķīna censtos iegūt Taivānu ar spēku, veidotos notikumu ķēde, kas radītu fundamentālus satricinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, kas nemestu līkumu Baltijai un tās biržām.
Baltijas valstu biržas tā dēvēto oficiālā un otrā saraksta uzņēmumu vidū ir astoņi, kuru vērtība, pēc piektdienas datiem, pēdējā gada laikā pieaugusi ar divos ciparos rakstāmu procentuālo skaitli. Šajā sarakstā ir arī divi uzņēmumi no Latvijas - “Rīgas kuģu būvētava” un “Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”, tieša abu šo uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte ir gausa, un ir ļoti augsta ticamības pakāpe, ja kāds vēlētos šo uzņēmumu akcijas iegādāties vai pārdot, viņam ar to rastos grūtības vai ievadīto uzdevumu biržā vispār neizdotos izpildīt. “Rīgas kuģu būvētavas” nonākšana šajā sarakstā ir saistīta ar akcijas cenas kāpumu no pieciem līdz sešiem centiem gabalā, līdz ar to statistikas ailē parādās 15,8% vērts kāpums. Siguldas uzņēmums pelna plašāku ievērību, tajā skaitā ar to, ka ik pa laikam maksā dividendes, tiesa, tās nav pārāk augstas, ja salīdzina ar akciju cenu. Tā vai citādi 2022. gadā uzņēmums dividendēs izmaksāja astoņus centus uz vienu akciju, bet 2021. gadā - 11 centus. To ienesīgums pret akcijas cenu, piemēram, 2022. gadā bija apmēram pāris procentu, kas nešķiet pārāk daudz. Uzņēmums pats par sevi ir pelnošs un labs, un acīmredzami interesants vismaz kādam, lai akcijas uzpirktu kādiem stratēģiskiem mērķiem. Kompānija izceļas ar to, ka laika posmā no 2019. gada vidus līdz šim brīdim tās akcijas cena ir gandrīz četrkāršojusies. Pēdējā gada laikā kāpums gan bijis vien 12% vērts, kā rezultātā uzņēmuma akcijas vērtība ir pieaugusi līdz 7,85 eiro.
Pārējos sešus straujo akciju cenu kāpumu piedzīvojošos uzņēmumus no ieguldījumu viedokļa jau varētu dēvēt par krietni lielākiem spēlētājiem. Uz to fona īpaši izceļas Igaunijas nekustamo īpašumu nozares kompānija “Pro Kapital Grupp”, kam akcijas cena gada laikā ir pieaugusi par iespaidīgiem 61,8%. Mazāk spoža gan ir tās finanšu rādītāju dinamika. Pretēji 2022. gada trešajam ceturksnim un 2022. gada deviņiem mēnešiem, kad kompānija strādāja ar pelņu, 2023. gadā tai attiecīgajos laika periodos ir bijuši zaudējumi. Proti, saskaņā ar kompānijas atskaiti biržai, tā pērn gada trijos ceturkšņos ir strādājusi ar divus centus vērtiem zaudējumiem uz akciju, kamēr pērn šajā pašā laika periodā tika gūta 15 centu vērta peļņa uz vērtspapīru. Jautājums - kāpēc tad uzņēmuma akcijas cena tik strauji pieaug. Skaidrojums ir presē, arī “Neatkarīgās” slejās daudz aprakstītais fakts par gaidāmo aizdevuma procentu likmju samazinājumus, kas būtu stimulējošs arī kompānijas finanšu rādītāju uzlabojumam. Turklāt akcijas iepriekš bija kļuvušās ļoti lētas, un, tā kā bija paredzama finanšu situācijas uzlabošanās, tad akciju pirkumi šķiet pilnībā pamatoti. Jāpiebilst, ka kādam akcijas var šķist samērā lētas pat uz nesenas pagātnes fona, salīdzinājumam - tās piektdien, maksājot 99 eiro centus gabalā, bija apmēram par trešdaļu lētākas nekā 2021. gada beigās.
Vēl viens neapšaubāms tirgus favorīts ir Lietuvas sadzīves preču ražotājs “Grigeo”, kura akcionāriem šis ieguldījums gada laikā ir kļuvis par 43,5% vērtīgāks, ja runa ir par akciju cenas izmaiņām. Šī Lietuvas uzņēmuma priekšrocība ir darbība plaša patēriņa preču segmentā, kuru ekonomiskās lejupslīdes pārāk daudz neietekmē. Protams, ja līdz krīzēm uzņēmumu darbība bijusi finansiāli sabalansēta. Ar savu darbību tas savus akcionārus iepriecināja arī pagājušajā gadā. Pērnā gada trijos ceturkšņos šī uzņēmuma peļņa ir vairāk nekā trīskāršojusies, sasniedzot 24,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar septiņiem miljoniem eiro gadu senākā pagātnē.
Ar visai jaudīgu akciju cenu dinamiku pēdējā gada laikā sevi pieteikuši vēl četri uzņēmumi. Piemēram, samērā pazīstamais prāmju operators “Tallink Grupp” gada laikā ir piedzīvojis akcijas cenas kāpumu par 26,5%. Tāpat uzmanību piesaista Lietuvas apģērbu mazumtirgotājs “Apranga”, kura akcijas cena pieaugusi par 23,4%. Labi ir gājis Lietuvas piena nozares uzņēmumam “Pieno Žvaigždes” - 18,1% vērts akciju cenas kāpums, bet tūrisma operatora “Novaturas” akciju tirgus vērtība pieauga par 10,6 procentiem.
Pēdējie mēneši akciju tirgū ir bijuši labi. Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai tiešām līdz šim pieaugušās procentu likmes tiks samazinātas. Tas Baltijas uzņēmumu akciju cenas biržā ietekmē gan tiešā, gan netiešā veidā. Ja pēkšņi inflācija atkal sāk pieaugt, tad procentu likmju kritums var aizkavēties, un šajā gadījumā pasliktināsies kopējais investīciju mikroklimats pasaules tirgos, tas nobremzēs ieguldījumu aktivitāti arī šeit, un akciju cenu kāpums var izpalikt. Likmēm saglabājoties augstām, var tikt bremzēta arī pašu uzņēmumu saimnieciskā darbība, un arī tādēļ investoriem var zust motivācija turpināt akciju pirkumus, tādējādi stutējot to cenu. Šobrīd gan vairāk šķiet, ka kredīti tomēr tiks padarīti lētāki un tas stimulēs arī noguldījumu likmju kritumu komercbankās, bet nauda, meklējot ienesīgāku ieguldījumu iespējas, dosies akciju tirgus virzienā, tajā skaitā arī Baltijas biržās. Neraugoties uz augošo spriedzi pasaulē, šobrīd ir pamats domāt, ka Baltijas akciju tirgiem šis varētu būt labs gads un uzņēmumu skaits, kuru vērtspapīru cena pieaug, būs lielāks nekā iepriekšējā gada laikā.
