Eksperts: Svarīgi, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

"Kopumā brīdis pārdoties nav labākais, bet jebkurš investors mēģinās iegūt maksimāli daudz par maksimāli zemu cenu. Vienlaikus ilgā laika periodā "airBaltic" ir bijis liels valsts atbalsts, tomēr ir labi, ka ir izdevies noturēt izpratni, ka šis uzņēmums ir vitāli svarīgs Latvijai. Visus apstākļus nav vienkārši salikt kopā, un nokontrolēt šos rādītājus, kas valstij ir jāizdara. Cerams, ka tas izdosies," sacīja Rungainis.

Komentējot darījuma potenciālo ietekmi uz akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa virzību, viņš teica, ka investora piesaistei kopumā IPO vajadzētu palīdzēt. "Ja investora reputācija ir laba, tad tam būtu jākalpo kā risku samazinošam elementam šajā kompānijā. Tādējādi būtu vēl viens liels, naudīgs un saprātīgs spēlētājs bez valsts, un tad attiecīgi mazāki investori varētu pieinvestēt klāt. Tad principā būtu jāceļas IPO vērtībai," sacīja Rungainis.

Vienlaikus viņš nevēlējās spekulēt par investora identitāti, tomēr norādīja, ka, visticamāk, braukājot un meklējot iespēju pārfinansēt obligāciju laidienu, ir izdevies kādu ieinteresēt.

Arī kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka nezina, kas ir šis investors, tomēr pauda cerību, ka investors nav kāda no Eiropas aviokompānijām, jo tām varētu nebūt interese attīstīt Latviju, bet gan starptautisks spēlētājs, kas vēlas paplašināt areālu attiecībā uz Baltiju un Dienvidvalstīm, kas būtu visizdevīgākais Latvijai.

Matīss atzīmēja, ka interese no stratēģiskā investora viennozīmīgi ir labas ziņas, it sevišķi, ja investors ir zināma aviokompānija vai zināms spēlētājs šajā biznesā. Tāpat viņš atzinīgi vērtēja to, ka valsts plāno paturēt vairākumu kompānijas kapitālā.

"Šīs sarunas noteikti vajag turpināt, jo tas dos papildu pievienoto vērtību gan "airBaltic", gan valsts varēs vismaz daļēji atgūt ieguldīto naudu kompānijā un palīdzēt to attīstīt," minēja Matīss.

Komentējot potenciālo IPO procesu, viņš teica, ka pēc būtības šis darījums to varētu neietekmēt, tomēr būs jārēķinās ar vēl vienu akcionāru. "Lai piesaistītu finansējumu, noteikti IPO process būs nepieciešams. Tas ir process, kas būs jārunā kopā ar potenciālo investoru un kā viņš uz to skatās. Daudz lielās Eiropas kompānijas kotējās biržās un process notiek, tāpēc šie procesi viens otru neizslēdz," sacīja Matīss.

LETA jau vēstīja, ka par "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā IPO izrādījis kāds stratēģiskais investors, kura vārdu vēl neatklāj.

Pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) teiktā, tās ir labas ziņas, jo investors varētu iesaistīties "airBaltic" kapitālā mazākuma paketē, bet pēc tam attiecīgi kopīgi varētu virzīties uz IPO.

Ministrs iepriekš norādīja, ka šajā gadījumā runa ir tikai par "airBaltic" valsts kapitāldaļām, kā arī patlaban ir svarīgi vienoties par pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem abām pusēm. "Mūsu gadījumā - Latvijas pusei izdevīgākiem nosacījumiem," sacīja ministrs.

Briškens skaidroja, ka patlaban nevar atklāt konkrētu akciju apjomu, par kādu notiek sarunas, bet noteikti tiek runāts par mazākuma akciju paketi. "Vienlaikus vērtējam iespējas kopā ar šo investoru kopīgi doties uz IPO, kur potenciāli šis investors var izmantot iespēju palielināt savu līdzdalību kompānijā," sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.