Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija saņēma ziņojumu no starptautiskas ekspertu grupas, t.i., PVN ekspertu grupas (VEG). Šis ir stratēģisks dokuments, ko pasūtīja iepriekšējā Eiropas Komisija. Ziņojumu sagatavoja Eiropas uzņēmumu asociāciju, konsultāciju uzņēmumu un zinātnisko aprindu pārstāvji.
Viņu galvenais ieteikums Komisijai ir pēc iespējas vairāk vienkāršot nodokļu sistēmu Eiropā, samazināt PVN likmju skaitu un atteikties no vairākiem atbrīvojumiem. Eiropas PVN sistēmas unifikācija notiktu pakāpeniski līdz 2050. gadam.
No 2025. gada 1. janvāra visā Eiropas Savienībā (ES) mainīsies noteikumi par PVN nodokļa uzlikšanas vietas noteikšanu noteiktiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Jaunie noteikumi, piemēram, Polijas tiesību aktos ir ieviesti līdz ar PVN likumu.
"Šīs izmaiņas izriet no nepieciešamības īstenot ES direktīvu 2022/542 un pielāgot noteikumus digitālās ekonomikas pārveidei. To galvenais mērķis ir aplikt ar nodokli visus pakalpojumus, kas tiek sniegti elektroniski faktiskā patēriņa vietā," ziņo Dominika Klopotovska, "Grant Thornton" nodokļu konsultante.
Kā piebilst eksperte, noteikumi ir paredzēti, lai novērstu situācijas, kad nodokļu maksātāji, lai samazinātu savu pakalpojumu bruto cenu, pārcēla savu galveno mītni uz valstīm ar zemākām PVN likmēm.
Tās galvenokārt attieksies uz nodokļu maksātājiem, kas tiešsaistē sniedz pakalpojumus kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citos pasākumos.
Attiecībā uz ieejas pakalpojumiem pasākumos (kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai tamlīdzīgos, piemēram, gadatirgos un izstādēs, un papildpakalpojumiem, kas saistīti ar ieejas pakalpojumiem šajos pasākumos), kuros nodokļu maksātājam tiek sniegta virtuāla klātbūtne, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas nodokļu maksātāja, kas ir pakalpojumu saņēmējs, juridiskā adrese.
Tomēr, ja klātbūtne iepriekš minētajos pasākumos nav virtuāla, šo pakalpojumu sniegšanas (aplikšanas ar nodokļiem) vieta ir vieta, kur šie notikumi faktiski notiek.
"Tādējādi atkarībā no tā, vai iepriekš minētie pakalpojumi tiek sniegti virtuāli vai reālajā dzīvē, nodokļu uzlikšanas vieta tiks noteikta atšķirīgi," piebilst Maciejs Hadass, nodokļu konsultants un "Grant Thornton" partneris.
Tomēr, ja šie pakalpojumi (saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgām darbībām, piemēram, gadatirgiem un izstādēm) attiecas uz darbībām, kas tiek pārraidītas vai citādi darītas pieejamas virtuāli, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir reģistrēta persona, kas nav nodokļa maksātāja un kurai tiek sniegti pakalpojumi (pakalpojumu pircējs). "Tādējādi atkarībā no tā, vai iepriekš minētie pakalpojumi tiek sniegti vienībām, kas nav PVN nodokļu maksātāji praktiski vai reālajā dzīvē, to aplikšanas ar nodokli vieta tiks noteikta atšķirīgi," skaidro M. Hadass.
Izklausās sarežģīti? Pašreizējā PVN sistēma Eiropas Savienībā ir vēl mulsinošāka. Katrai ES valstij ir atšķirīgas PVN likmes, ierobežojumi un norēķinu noteikumi, tostarp uzņēmējiem uzliktie pienākumi, ir atkarīgi arī no tā, ar ko darījums tika veikts: vai nu ar citu uzņēmumu, vai ar patērētāju, kurš ir fiziska persona.
Līdz ar to viens un tas pats piedāvājums, kas veikts internetā, dažādās valstīs var tikt kvalificēts un aplikts ar nodokli atšķirīgi. Nodokļu ekspertiem ir ārkārtīgi grūti tikt galā ar šo noteikumu labirintu, nemaz nerunājot par parastajiem nodokļu maksātājiem.
Kā Eiropas Komisija atzīmēja iepriekšējā sasaukumā, šis Eiropas nodokļu noteikumu "biezoknis", neraugoties uz daudzajām tajā ieviestajām izmaiņām, atrodas krustcelēs un prasa steidzamas reformas.
Tas ir minēts arī slavenajā bijušā Eiropas Centrālās bankas vadītāja un bijušā Itālijas premjera Mario Dragi ziņojumā, kurā teikts, ja Eiropa vēlas efektīvi konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kur PVN likmes ir vienādas katrā štatā, tai ir jāsaskaras ar nenovēršamām spēcīgām reformām.
Viens no dokumentiem, kas turpmākajos gados kalpos par PVN ceļvedi, ir starptautiskas ekspertu grupas un padomdevēju PVN ekspertu grupas (VEG) īpašais ziņojums. Grupas dalībniekus ieceļ Eiropas Komisija uz trīs gadu termiņu. Starp vairākiem desmitiem VEG grupas dalībnieku var atrast arī poļu vārdus.
VEG komanda 13. decembrī iesniedza Eiropas Komisijai dokumentu ar nosaukumu "PVN pēc ViDA", kuram ir Komisijas stratēģiskā ziņojuma statuss. Tas jau ir publicēts tīmekļa vietnē, kas pierāda tā nozīmi un to, ka tas ir oficiāls Komisijas dokuments, lai gan tajā nav nekādu konkrētu risinājumu, ir tikai rīcības virzieni, kas jāveic.
“Tas galvenokārt ir starptautisko uzņēmumu un nodokļu konsultantu viedoklis par to, kādos virzienos ES būtu jāmainās, kā būtu jāmainās Eiropas PVN sistēmai, lai noteikumu piemērošana būtu mazāk laikietilpīga un neradītu nekādus riskus saskarsmē ar administrāciju," intervijā "wnp.pl" skaidroja šīs komandas loceklis, advokātu biroja "B2R" nodokļu prakses vadītājs un bijušais finanšu ministra vietnieks Jans Sarnovskis. Viņš piebilda, ka tas attiecas gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa perspektīvām (līdz 2050. gadam un turpmākajiem gadiem).
Kā norādīja J. Sarnovskis, galvenais secinājums, kas izriet no VEG ziņojuma, ir tāds, ka Eiropas PVN sistēma ir maksimāli jāvienkāršo, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un stabilu izaugsmi.
Ziņojuma autori, norādot, ka viņu postulāti atbilst iepriekš minētajam M. Dragi ziņojumam, arī raksta: "Tālredzīgai PVN sistēmai vajadzētu būt vērstai uz vienkāršošanu, atbilstību, neitralitātes veicināšanu visā ES un dalībvalstu PVN ieņēmumu aizsardzību, palielinot administratīvo efektivitāti."
Kā viņi norāda savā dokumentā, "neitralitāte" ir viens no jebkuras kopējas PVN sistēmas stūrakmeņiem, kas nodrošina, ka nodoklis nekropļo konkurenci tirgū. VEG arī iesaka Komisijai samazināt PVN atbrīvojumu skaitu, lai paplašinātu nodokļu bāzi. Pateicoties šīm darbībām, ES nodokļu sistēmai ir jākļūst "taisnīgākai un vieglāk pārvaldāmai".
Paplašinot ar PVN apliekamo preču un pakalpojumu tvērumu, tiek samazināti sarežģījumi, ko rada dažādie atbrīvojumi, savukārt iespējamais valsts ieņēmumu pieaugums varētu veicināt PVN pamatlikmju samazināšanu visā ES.
VEG arī ierosina Komisijai pakāpeniski samazināt PVN likmju skaitu ES (piemēram, Polijā pamatlikme ir 23%, un tā ir samazināta: 8% un 5%, ir arī 0% likme un atbrīvojums no PVN), virzoties uz vienotu likmi katrai dalībvalstij, ko papildinātu nulles likme pamatprecēm un pakalpojumiem.
Šādai pieejai savukārt ir jānoved pie vienotas PVN zonas izveides visā Eiropas Savienībā.
"wnp.pl" jautāja finanšu ministram Andžejam Domaņskim, kurš no 2025. gada janvāra pārņems ES Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFiN) prezidentūru saistībā ar Polijas prezidentūru ES Padomē, vai ir iespējams īstenot VEG un Dragi ieteikumus. Atbildot ministrs atzina, ka saņemt dalībvalstu piekrišanu ieviest vienotas PVN likmes visā kopienā un ierobežot samazinātās likmes, sekojot ASV piemēram, būtu ļoti sarežģīts pasākums.
Tomēr samazināto PVN likmju samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam, ko ierosina VEG komanda, ir pretēja tai, kas bija ietverta jaunākajā ES Padomes direktīvā (2022/542) par PVN.
Pamatojoties uz to, Polija no 2025. gada 1. janvāra var piemērot samazinātas vai pat nulles PVN likmes noteiktām patēriņa precēm un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp, piemēram, bērnu apģērbam un apaviem). Turklāt, pamatojoties uz aprakstīto direktīvu, likumdevējam būs arī iespēja samazināt PVN likmes pakalpojumiem un precēm, kas saistītas ar zaļo enerģiju vai valsts digitālo pārveidi.
Vaicāts par jautājumu par iespējamo PVN samazināšanu sabiedriskajam transportam, pārtikai, kā arī bērnu apģērbam un apaviem, ministrs atbildēja, ka Finanšu ministrijā "notiek konceptuāls darbs" par šo tēmu un ka prioritāšu sarakstā ir iekļauts PVN samazinājums transportlīdzekļiem, bet ne pārtikai. Attiecībā uz zemāku PVN bērnu apģērbam un apaviem, ministrs atbildēja, ka viņam par šo jautājumu ir jākonsultējas ar finanšu ministra vietnieku Jaroslavu Nenemanu, jo viņš nezināja, vai šis postenis ir darbu sarakstā.
Latvijas Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), liecina ministrijas mājaslapā pieejamā informācija. Taču šobrīd grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā vēl nav pieņemti, izsludināti un publicēti.
To paredz Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.
Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.
Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.
Svarīgi, ka PVN reģistrācijas slieksnis, sākot ar nākamo gadu, tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.
Turklāt, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā. Tādējādi likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024. gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.
Ar likuma grozījumiem tiek ieviests tā saucamais pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%. Latvijā tie ir 5000 eiro.
Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.
Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas izstrādāti, sadarbojoties ar VID ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām; preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu; pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem; PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.
Paredzēts, ka likuma normām jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
