Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.
Vācijas aizsardzības ministrs neizslēdz, ka Krievija dažu gadu laikā varētu uzbrukt NATO teritorijai. "Ja mēs ignorēsim draudus tikai tāpēc, ka tas mums rada neērtības, tie nekļūs mazāki, bet tikai palielināsies," teica B. Pistoriuss.
Pēc ministra teiktā, tieši šobrīd nav gaidāms Krievijas militārs uzbrukums NATO. Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas valsts ekonomiku konsekventi ir pieskaņojis kara apstākļiem - tagad Krievija dažos mēnešos saražo vairāk ieroču un munīcijas nekā visas ES valstis kopā gada laikā.
"Līdz 2029. vai 2030. gadam Putins, iespējams, būs tik ļoti pastiprinājis savu armiju, ka Krievija varēs dot triecienu NATO," uzskata Pistoriuss. "Mums ir jābūt gataviem iespējai, ka tuvākajos gados Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO saliedētību, iebrūkot kādā alianses teritorijas daļā."
Intervijā “Funke” B. Pistoriuss arī brīdināja par Putina Krievijas hibrīddraudiem Vācijai. "Putins darbojas hibrīdi, un Vācija ir viņa īpaši ciešā uzraudzībā. Viņš mūs labi pazīst un saprot, kur un kā mums izdarīt sāpīgus triecienus. Mums ir jāsagatavojas pārliecinoši stāties pretī Putina draudiem. Ignorējot šos draudus, tikai palielināsies kaitējuma mērogi," skaidroja ministrs.
Pēc viņa teiktā, runa ir par uzbrukumiem infrastruktūrai un energoapgādei, aktivitātēm Ziemeļu un Baltijas jūrā, kā arī noteikumu pārkāpumiem gaisa telpā. “Tam var pievienot sociālo mediju kampaņas, iejaukšanos vēlēšanu procesos un balsu finansēšanu tādām partijām kā “Alternatīva Vācijai” un “Sāras Vāgenknehtas savienība”, kuras apgalvo, ka Vācija neaizstāv savas intereses, bet dodas karā ar Krieviju,” atzīmēja ministrs.
B. Pistoriuss uzsvēra, ka šādas darbības ir daļa no Putina stratēģijas, kuras mērķis ir destabilizēt un sašķelt Vācijas sabiedrību. "Mums jādara viss, lai Putina stratēģija nedarbotos," viņš sacīja.
Uz jautājumu, vai pašreizējais Vācijas bruņoto spēku stāvoklis atbilst nepieciešamajām prasībām un gatavībai aizstāvēties, ministrs atbildēja: "Esam uz pareizā ceļa." Viņš atgādināja, ka 2024. gadā vien tika apstiprināti 97 lieli projekti 58 miljardu eiro vērtībā, kas pārsniedza pagājušā gada rekordrādītājus.
Tajā pašā laikā B. Pistoriuss atzina: "Mēs nodevām daudz militārā aprīkojuma uz Ukrainu, turklāt rūpniecībai ir nepieciešams laiks, lai palielinātu ieroču un munīcijas ražošanas jaudu."
Vācijas Aizsardzības ministrijas vadītājs skaidroja, ka, piemēram, tankiem “Leopard” piegādes laiks ir līdz divarpus gadiem, bet fregatēm un zemūdenēm - no sešiem līdz astoņiem gadiem. "Šie termiņi skaidri parāda, ka nav iespējams aizpildīt pēdējo 30 gadu laikā radušos robus vienā vēlēšanu sasaukumā," sacīja B. Pistoriuss.
Atgādinām, ka vēl 16. decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Belousovs neizslēdza "NATO militāro konfliktu Eiropā nākamajā desmitgadē". Vienlaikus viņš atgādināja NATO un tās dalībvalstu nesen pieņemtos lēmumus.
Krievijas Aizsardzības ministrijai ir jāgatavojas, ka turpmāk konfrontācija ar rietumvalstīm saasināsies, sacīja A. Belousovs. Uzstājoties Krievijas Aizsardzības ministrijas padomes paplašinātajā sēdē, viņš neizslēdza "jebkuru situācijas attīstību, tostarp iespējamu militāru konfliktu ar NATO Eiropā tuvākajā desmitgadē".
"Par to liecina lēmumi, kas tika pieņemti Ziemeļatlantijas alianses samitā, kas notika šā gada jūlijā. Tas atspoguļojas arī ASV un citu NATO valstu doktrinārajos dokumentos," viņš norādīja. Krievijas aizsardzības ministrs aicināja pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Turklāt A. Belousovs paziņoja, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem "jākļūst elastīgākiem un uzņēmīgākiem pret jauninājumiem, tostarp jauninājumiem civilajā sektorā". Viņš norādīja uz tādu tehnoloģiju attīstību, kas "fundamentāli maina karadarbības būtību visos līmeņos - taktiskajā, operatīvajā un stratēģiskajā", vienlaikus minot "mākslīgo intelektu un lielo datu apstrādi, robotiku, ātrgaitas drošu datu pārraidi, kvantu skaitļošanas tehnoloģijas un sakarus".
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka NATO centieni jau sen ir pārsnieguši alianses "vēsturiskās atbildības zonu. Papildus tā sauktajam austrumu flangam alianse palielina savu klātbūtni Āzijas un Klusā okeāna reģionā". V. Putins apsūdzēja rietumvalstis "jaunu militāri politisko alianšu veidošanā, kas grauj drošības arhitektūru, kas attīstījusies gadu desmitiem".
Jūlijā Vašingtonā notikušajā NATO samitā alianses dalībvalstis paziņoja, ka Ukraina atrodas "neatgriezeniskā ceļā uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju".
Būtiski, ka pirms nepilna mēneša arī Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) prezidents Bruno Kāls paziņoja, ka Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar rietumvalstīm, taču pirms tam tā var mēģināt panākt NATO šķelšanos.
Pirms Krievijas vispārējā uzbrukuma varētu notikt vietēja mēroga operācijas, kuru mērķis būtu pārbaudīt NATO gatavību piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, trešdien norādīja Kāls.
Runa ir par to, ka Maskava mēģinās pārbaudīt NATO dalībvalstu apņēmību sniegt tiešu militāru palīdzību citai alianses dalībvalstij, kas nostiprināta NATO hartas 5. pantā.
Augsta ranga Krievijas amatpersonas apsver, kā radīt "ārkārtēju situāciju" kādā no NATO valstīm, uz ko citas alianses dalībvalstis atbilstoši nereaģētu, skaidroja Kāls.
Kā piemēru BND vadītājs minēja iespējamo "īstermiņa uzbrukumu" Norvēģijai piederošajam Svalbāras arhipelāgam, lai "attīrītu teritoriju". Krievija Svalbārā bauda īpašas tiesības, taču Oslo politika attiecībā uz ārvalstniekiem arhipelāgā pēdējos gados ir kļuvusi stingrāka.
Vēl viena lokalizēta Krievijas iejaukšanās iespēja, pēc Kāla domām, ir konflikts ar Baltijas valstīm, aizbildinoties ar tā dēvēto krievvalodīgo aizsardzību.
