Pusaudžu vecums vecākiem mēdz būt īsts pārbaudījums. Bērns, kurš vēl nesen labprāt stāstīja par katru dienas notikumu, pēkšņi kļūst klusāks, vairāk laika pavada savā istabā un uz jautājumu “Kā tev gāja skolā?” atbild ar vienu vārdu — “Normāli”. Taču tas nenozīmē, ka viņam vairs nav vajadzīga vecāku uzmanība un tuvība. Iespējams, ir pienācis laiks mainīt veidu, kā mēģinām ar viņu sarunāties.
Pusaudzim ir svarīgi just, ka vecāki viņu ne tikai uzklausa, bet arī cenšas saprast. Tā vietā, lai uzdotu daudzus jautājumus par atzīmēm, mājasdarbiem un pienākumiem, reizēm pietiek ar trim vienkāršiem jautājumiem, kas var palīdzēt veidot ciešāku emocionālo saikni, raksta “Psychology Today”.
“Kas šodien tevi iepriecināja vai lika justies labi?”
Šis jautājums ir labs veids, kā sākt sarunu, neuzsākot to ar skolas pienākumiem vai problēmām. Tas mudina pusaudzi pastāstīt ne tikai par to, kas noticis, bet arī par to, kā viņš juties.
Iespējams, atbilde būs pavisam vienkārša — draugs skolā pateicis kaut ko smieklīgu, izdevies kontroldarbs vai bijis patīkams starpbrīdis. Varbūt pusaudzis pastāstīs par kādu notikumu, par kuru citādi nemaz neiedomātos runāt.
Svarīgi ir neizdarīt no atbildes pārāk lielus secinājumus un nepārvērst sarunu par iztaujāšanu. Ja bērns pastāsta par kaut ko sev nozīmīgu, izrādiet patiesu interesi. Pat šķietami nenozīmīgi notikumi viņa ikdienā var būt ļoti svarīgi.

“Vai šobrīd ir kaut kas, kas tevi satrauc un kur es varētu tev palīdzēt?”
Pusaudži ne vienmēr paši sāk runāt par savām grūtībām. Viņi var baidīties no vecāku nosodījuma, nevēlēties saņemt nevēlamus padomus vai vienkārši vēl nezināt, kā izskaidrot savas emocijas.
Šāds jautājums parāda, ka vecāki ir gatavi palīdzēt, nevis tikai norādīt uz kļūdām vai piedāvāt risinājumus.
Ja bērns sāk stāstīt par problēmu, nesteidzieties uzreiz dot padomus. Dažkārt pusaudzim visvairāk nepieciešams, lai viņu vienkārši uzklausa. Varat pajautāt: “Vai tu vēlies, lai kopā meklējam risinājumu, vai arī šobrīd vienkārši gribi izrunāties?”
Šāda pieeja palīdz bērnam sajust, ka viņa domas un emocijas tiek uztvertas nopietni.
“Ko tu gribētu, lai es labāk saprotu par tevi?”
Šis, iespējams, ir pats nozīmīgākais no trim jautājumiem. Tas dod pusaudzim iespēju pašam pastāstīt, kas viņam ir svarīgs un ko viņš vēlētos mainīt attiecībās ar vecākiem.
Varbūt bērns atzīs, ka viņam nepatīk, ja vecāki pārāk bieži pārbauda telefonu vai jautā par katru sīkumu. Iespējams, viņš vēlētos vairāk privātuma, lielāku uzticēšanos vai vienkārši to, lai vecāki viņu nepārtrauc, kad viņš mēģina kaut ko izstāstīt.
Atbilde ne vienmēr būs patīkama, taču ir vērts to uzklausīt, neaizstāvoties un nesteidzoties taisnoties. Pusaudzim ir svarīgi redzēt, ka viņa viedoklis var ietekmēt attiecības ģimenē.

Svarīgākais nav pats jautājums, bet tas, kā jūs klausāties
Šos jautājumus nevajadzētu uzdot visus pēc kārtas kā intervijā. Izvēlieties piemērotu brīdi — kopīgās vakariņās, pastaigā, braucot automašīnā vai vakarā, kad bērns pats ir noskaņots sarunai.
Ja pusaudzis atbild īsi vai nevēlas runāt, nespiediet viņu. Varat vienkārši pateikt, ka esat gatavi uzklausīt, kad viņš to vēlēsies.
Un vēl kāds būtisks nosacījums — sarunai jābūt abpusējai. Arī vecāki var pastāstīt, kas viņus iepriecinājis, satraucis vai licis aizdomāties. Tas palīdz bērnam saprast, ka ģimenē nav jābaidās runāt par savām emocijām.
Uzticēšanās neveidojas vienā vakarā un to nevar panākt ar trim maģiskiem jautājumiem, taču regulāra interese, pacietība un gatavība uzklausīt var kļūt par labu sākumu ciešākām attiecībām ar bērnu, kurš pamazām kļūst pieaudzis.
Lasi arī: