Japānā jau vairāk nekā tūkstoš gadu ēd kādu neparastu produktu, kas pēdējā laikā piesaistījis arī zinātnieku uzmanību. Runa ir par natto – fermentētām sojas pupiņām, kuru īpatnējā smarža un staipīgā, gļotainā konsistence gan ne visiem ir pa prātam. Tomēr pētnieki atklājuši, ka šis tradicionālais ēdiens varētu būt saistīts ar labāku sirds un asinsvadu veselību un ilgāku mūžu, raksta “Magyar Mezőgazdaság”.
Natto gatavo no vārītām sojas pupiņām, kuras fermentē, izmantojot baktēriju Bacillus subtilis var. natto. Fermentācijas procesā mainās ne tikai pupiņu garša un tekstūra - tajās veidojas arī bioloģiski aktīvas vielas.
Lai gan natto ir ļoti specifiska garša un smarža, tā popularitāte ārpus Japānas pieaug. Japāna 2025. gadā eksportēja 5248 tonnas šī produkta - gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2017. gadā. Lielākie pircēji ir Ķīna un ASV.
Kas vērtīgs ir natto?
Natto ir uzturvielām bagāts produkts. Aptuveni 50 gramu porcija satur 8,3 gramus olbaltumvielu, 4,8 gramus šķiedrvielu, 50 miligramus magnija un 330 miligramus kālija.
Īpaši daudz tajā ir K2 vitamīna, tostarp tā formas - menahinona-7 jeb MK-7. K vitamīns nepieciešams normālai asins recēšanai, savukārt K2 vitamīnam ir nozīme arī kaulu veselībā. Tas palīdz aktivizēt olbaltumvielas, kas iesaistītas kalcija nonākšanā kaulaudos.
Sešu pētījumu metaanalīze liecina, ka regulāra natto lietošana var uzlabot K vitamīna nodrošinājumu organismā un dažus kaulu vielmaiņas rādītājus, tomēr pagaidām nav pierādīts, ka šis produkts tieši pasargā no kaulu lūzumiem.
Vai natto nāk par labu arī sirdij?
Vairāki Japānā veikti pētījumi liecina par saistību starp natto lietošanu un mazāku risku nomirt no sirds un asinsvadu slimībām.
Žurnālā “American Journal of Clinical Nutrition” publicētajā pētījumā tika analizēti gandrīz 30 000 cilvēku dati. Pētnieki konstatēja, ka cilvēkiem, kuri uzturā lietoja vairāk natto, bija mazāka iespēja nomirt no sirds un asinsvadu slimībām nekā tiem, kuri šo produktu ēda visretāk.
Līdzīga saistība atklāta arī 2020. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā “BMJ” un kurā piedalījās vairāk nekā 92 000 pieaugušo. Cilvēkiem, kuri regulāri lietoja fermentētus sojas produktus, kopējais mirstības risks bija aptuveni par 10-11% zemāks. Īpaši izteikta saistība tika novērota natto lietošanas un mazāka nāves riska no sirds un asinsvadu slimībām gadījumā.
Tomēr jāņem vērā, ka šie ir novērojumu pētījumi - tie parāda saistību, bet nepierāda, ka tieši natto lietošana ir iemesls ilgākam mūžam. Dzīves ilgumu ietekmē daudzi faktori - kopējais uzturs, fiziskās aktivitātes, ģenētika, dzīvesveids un veselības aprūpes pieejamība.
Ilgmūžības noslēpums nav tikai ēdienā
Natto ir viens no tradicionālās japāņu virtuves produktiem, kas varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu sabalansētā uzturā, taču zinātnieki uzsver, ka nevienu atsevišķu produktu nevar uzskatīt par ilgmūžības garantiju.
Arī ilgstošā Hārvarda universitātes pētījumā par laimes un veselības faktoriem secināts, ka ilgu un veselīgu dzīvi būtiski ietekmē ciešas attiecības ar tuviniekiem - un tās var būt svarīgākas par bagātību un karjeras sasniegumiem.
