Olu ēšana katru dienu var palīdzēt aizsargāt sirdi, regulēt asinsspiedienu, novērst kognitīvo spēju pasliktināšanos, stiprināt kaulus un atbalstīt svara kontroli, raksta "VnE Express".
Daži olas uzskata par "uztura spēka avotu", savukārt citi no tām izvairās, baidoties par augsto holesterīna saturu.
Šeit ir seši veidi, kā cilvēki, kas regulāri ēd olas, var atšķirties no tiem, kas to dara reti.
2025. gadā starptautiskā zinātniskā žurnālā "Nutrients" publicēts pētījums atklāja, ka vienas līdz sešu olu ēšana nedēļā ir saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu un zemāku sirds un asinsvadu slimību nāves risku.
Salīdzinot ar tiem, kas neēda nevienu olu, cilvēkiem, kuri ievēroja regilāru olu ēšanu, bija par 29% mazāks risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām un par 15% mazāks risks nomirt no jebkura iemesla. Dalībnieku vidū ar dislipidēmiju sirds un asinsvadu slimību nāves risks bija par 27% mazāks.
Savukārt 2023. gadā žurnālā “Nutrients” publicēts pētījums atklāja, ka cilvēkiem, kuri ēda vismaz piecas olas nedēļā, bija par 28 % mazāka iespēja saslimt ar 2. tipa diabētu un par 32 % mazāka iespēja saslimt ar paaugstinātu asinsspiedienu. Olu apvienošana uzturā ar šķiedrvielām, zivīm un pilngraudiem varētu vēl vairāk samazināt 2. tipa diabēta risku par 26-29 %.
2026. gada aprīlī žurnālā “The Journal of Nutrition” tika publicēts liels pētījums, kurā vairāk nekā 15 gadus tika novēroti vairāk nekā 40 000 cilvēku. Tajā tika atklāts, ka mērens olu patēriņš ir saistīts ar ievērojami zemāku Alcheimera slimības risku, savukārt pilnīga olu izvairīšanās varētu paātrināt smadzeņu novecošanos.
Cilvēkiem, kuri ēda olas vismaz piecas reizes nedēļā, bija par 27 % mazāks Alcheimera slimības attīstības risks, savukārt tiem, kuri neēda nevienu, bija par 22 % lielāks risks.
2024. gadā žurnālā “Food & Function” publicēts pētījums atklāja, ka aptuveni 100 gramu olu (aptuveni divu olu) apēšana dienā ievērojami uzlaboja kaulu blīvumu augšstilba kaula kakliņā un jostas daļā. Pētnieki uzskata, ka olas var stimulēt sārmaino fosfatāzi, enzīmu, kas iesaistīts kaulu stiprināšanā, tādējādi uzlabojot kaulu blīvumu.
Uztura speciālists Vans Lu 2023. gadā Ķīnas Zinātnes komunikācijas tīmekļa vietnē rakstīja, ka olas ir bagātas ar viegli uzsūcošu A vitamīnu, padarot tās par vērtīgu papildinājumu ikdienas ēdienreizēm. To dabīgais tauku saturs arī palīdz organismam efektīvāk absorbēt un metabolizēt A vitamīnu, atbalstot redzi un vispārējo acu veselību.
Olas ir bagātas ar olbaltumvielām, ko organisms var viegli uzsūkt. Olas sagremojas ilgāk nekā ogļhidrāti, ilgāk saglabājot sāta sajūtu un palīdz mazināt apetīti. Olu ēšana brokastīs var paildzināt sāta sajūtu un mazināt vēlmi uzkost vēlāk dienā, atvieglojot svara kontroli.
