Daži pārtikas produkti pieliekamajā var radīt slēptu risku veselībai pēc to derīguma termiņa beigām, pat ja tie izskatās pilnīgi veseli. Saskaņā ar žurnāla “Health” datiem, vislabāk tos nekavējoties izmest, lai novērstu kaitīgu baktēriju vairošanos un ar pārtiku saistītas slimības.
Saskaņā ar žurnālu “British Journal of Nutrition” datiem lielākā daļa cepamo eļļu, piemēram, augu, rapšu un olīveļļa, saglabājas svaigas apmēram 6 līdz 12 mēnešus no iegādes datuma un 3 līdz 5 mēnešus pēc atvēršanas, ja tās tiek pareizi uzglabātas.
Dažas eļļas, piemēram, kokosriekstu eļļa, var saglabāties svaigas līdz pat trim gadiem.
Laika gaitā gaismas, karstuma un gaisa iedarbība var sadalīt cepamajās eļļās esošos taukus, izraisot to sasmakšanu. Sasmakušām eļļām ir asa, nepatīkama smarža un garša, un tās zaudē daļu no saviem labvēlīgajiem taukiem un antioksidantiem.
Beidzies derīguma termiņš vai sasmakušas eļļas rada arī kaitīgus brīvos radikāļus, kas var bojāt šūnas, izraisīt iekaisumu un palielināt hronisku slimību risku.
Riekstu sviestus, tostarp zemesriekstu, mandeļu un Indijas riekstu sviestu, neatvērtus pieliekamajā var uzglabāt 6 līdz 9 mēnešus. Pēc atvēršanas tie saglabājas svaigi apmēram divus līdz trīs mēnešus.
Šie sviesti satur eļļas, kas var sabojāties, nonākot saskarē ar skābekli, mainot to garšu un tekstūru. Lai gan tie ne vienmēr var izraisīt slimības, bojāti riekstu sviesti laika gaitā var veicināt iekaisumu, bojāt šūnas un palielināt sirds slimību risku.
Ja derīguma termiņš ir beidzies, riekstu sviestos var būt kaitīgas baktērijas, piemēram, salmonella, un tie var izraisīt saindēšanos ar pārtiku. Izmetiet jebkuru riekstu sviestu, kam ir pelējums vai nepatīkama smaka.
Miltu glabāšanas laiks ir atkarīgs no to apstrādes un uzglabāšanas. Noslēgtā traukā, kas tiek glabāts vēsā, sausā vietā, baltie milti var uzglabāties līdz vienam gadam.
Pilngraudu milti glabājas tikai līdz sešiem mēnešiem, jo tie satur graudu dīgli, kas ir bagāts ar labvēlīgajiem taukiem, kas bojājas ātrāk. Laika gaitā skābekļa iedarbība var izraisīt šo tauku sasmakšanu, piešķirot miltiem skābu smaržu un rūgtu garšu.
Mitrums var veicināt arī noteiktu pelējuma sēnīšu augšanu, kas ražo mikotoksīnus, kas var izraisīt nopietnas slimības.
Lielākā daļa veselu garšvielu saglabājas svaigas apmēram trīs līdz četrus gadus. Maltas garšvielas var lietot divus līdz trīs gadus, savukārt žāvēti garšaugi parasti zaudē iedarbību viena līdz trīs gadu laikā.
Dažas garšvielas un garšaugi satur antioksidantus un citus labvēlīgus savienojumus, kas laika gaitā noārdās, kas nozīmē, ka produkti, kam beidzies derīguma termiņš, var zaudēt garšu un ieguvumus veselībai.
Pēc atvēršanas maltas garšvielas un garšaugi var absorbēt mitrumu no gaisa, radot labvēlīgu vidi pelējuma un baktēriju augšanai.
Žāvētas pupiņas un lēcas var uzglabāt pieliekamajā līdz vienam gadam iepakojumā vai līdz derīguma termiņa beigām. Tās var palikt ēdamas arī pēc tam, bet to uzturvērtība pakāpeniski samazinās. Pēc 2-3 gadiem vitamīnu līmenis sāk samazināties.
