Cukura samazināšana ir viena no populārākajām veselīga dzīvesveida tendencēm, taču atteikties no salduma pavisam – gandrīz neiespējami. Tieši tāpēc arvien biežāk izvēlamies dabiskus saldinātājus. Bet vai visi tie patiešām ir veselīgi? Izrādās – nē. Daži no tiem organismam nāk par labu, savukārt citi var būt gandrīz tikpat problemātiski kā parastais cukurs, norāda “Very Well Health”.
Medus - dabas klasika ar mēru
Medus ir vispazīstamākais dabiskais saldinātājs, bagāts ar antioksidantiem, minerālvielām un antibakteriālām īpašībām. Tomēr tajā joprojām ir daudz fruktozes, tāpēc medu ieteicams lietot ar mēru - ne vairāk kā tējkaroti vai divas dienā. Visvērtīgākais ir neapstrādāts jeb nefiltrēts medus, kas saglabā fermentus un dabisko aromātu.
Stēvija - nulle kaloriju, bet īpatnēja garša
Stevija tiek iegūta no auga lapām un nesatur kalorijas. Tā neietekmē cukura līmeni asinīs, tāpēc ir piemērota diabēta pacientiem. Tomēr tās garša ne visiem patīk - tā var būt nedaudz rūgtena vai atgādināt lakricu. Lieliski der tējām, smūtijiem vai putrām, bet ne vienmēr konditorejai.
Kokosriekstu cukurs - maigā alternatīva
Kokosriekstu cukurs satur mazāk fruktozes nekā baltais cukurs un arī nedaudz minerālvielu, piemēram, kāliju un cinku. Tas piešķir ēdieniem karameles pieskaņu, taču kaloriju ziņā atšķirība nav liela - arī šis saldinātājs jālieto saprātīgi.
Kļavu sīrups - ne tikai pankūkām
Kļavu sīrups satur cinku, un tam ir zemāks glikēmiskais indekss nekā cukuram. Izvēlies īstu, nevis aromatizētu sīrupu - uz etiķetes jābūt norādei “100% tīrs kļavu sīrups”. Tas lieliski der pie auzu pārslām, desertiem un pat gaļas marinādēm.
Dateles un dateļu pasta - dabas saldums ar šķiedrvielām
Dateles satur daudz dabīgo cukuru, bet arī šķiedrvielas, kas palīdz līdzsvarot cukura uzsūkšanos. No tām var pagatavot dateļu pastu - sablendētas dateles ar nedaudz ūdens -, kas lieliski aizvieto cukuru kūkās, batoniņos vai enerģijas bumbās.
Ko labāk nelietot pārāk bieži
Agaves sīrups bieži tiek reklamēts kā “superprodukts”, taču tajā ir ārkārtīgi daudz fruktozes - vairāk nekā kukurūzas sīrupā. Tā pārmērīga lietošana var radīt aknu noslodzi un traucēt cukura vielmaiņu. Arī mākslīgie “dabīgie” saldinātāji, piemēram, maltitols vai sorbitols, lielās devās var radīt gremošanas traucējumus.
Nav tāda brīnuma saldinātāja, kas būtu pilnīgi nekaitīgs. Galvenais ir līdzsvars - izvēlies kvalitatīvus, dabīgus produktus un izmanto tos ar mēru. Ja saldini ar prieku, nevis ieraduma pēc, arī ķermenis būs pateicīgs.
