Lai pagatavotu krūzīti perfektas kafijas, nav nepieciešams dārgs aprīkojums vai augstākās kvalitātes pupiņas, ja zināt īpašu Brazīlijas noslēpumu - viss ir atkarīgs no viena soļa maiņas, kas krasi pārveido dzēriena garšu, raksta “Parade”.
Katra saimniece zina, kā pagatavot pankūku mīklu - receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un arī cukurs gandrīz vienmēr ir norādīts starp sastāvdaļām. Daudzi domā, ka bez tā pankūkas būs pliekanas, tāpēc tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa. Bet vai tiešām? Skaidro “unian.net”.
Ārsti norāda, ka droša cukura dienas deva nedrīkst pārsniegt 25–30 gramus, kas atbilst aptuveni 5–6 tējkarotēm. Tikmēr sāls uzņemšana nedrīkst pārsniegt 4–6 gramus dienā, kas atbilst aptuveni vienai tējkarotei.
Cukurs ietekmē ķermeni daudz vairāk nekā tikai izskatu. Pārmērīgs cukura daudzums bieži tiek saistīts ar priekšlaicīgu novecošanos, bet kur ir patiesība un kur ir pārspīlējums?
Augļi bieži tiek uzskatīti par vienu no veselīgākajām uzkodām – tie satur vitamīnus, šķiedrvielas un dabīgos antioksidantus. Tomēr dažkārt izskan arī pretēji viedokļi, ka augļos ir pārāk daudz cukura, ka tos nevajadzētu ēst vakarā vai ka tos vajadzētu lietot tikai ļoti ierobežoti. Tāpēc rodas jautājums – cik bieži patiesībā vajadzētu ēst augļus, lai tas būtu veselīgi? Atbild “unian.net”.
Daudzi ar to ir saskārušies: cukurs, kas kādreiz bija brīvi birstošs, pēc kāda laika pārvēršas cietā gabalā. Tas var notikt gan ar brūno cukuru, gan ar parasto balto cukuru, īpaši, ja tas uzglabāts mitrākā vidē. Labā ziņa – sacietējušu cukuru gandrīz vienmēr var atjaunot, izmantojot pavisam vienkāršus paņēmienus, iesaka “Real Simple”.
Eritritols - saldinātājs, kas atrodams gan proteīna batoniņos, gan enerģijas dzērienos, - tiek uzskatīts par drošu cukura alternatīvu, tomēr nesen veikts pētījums liecina, ka plaši patērētais eritritols var nemanāmi apdraudēt vienu no organisma svarīgākajiem aizsardzības mehānismiem, palielinot insulta un sirds slimību risku, raksta “postimees.ee”.
Brokastis, kas sastāv no saldiem un taukainiem ēdieniem, negatīvi ietekmē kognitīvās funkcijas un modrību no rīta. Japānas Hjogo universitātes zinātnieku atklājumi publicēti žurnālā "Food and Humanity".
Ar vecumu pirmo grumbu parādīšanās šķiet neizbēgama, un mēs to bieži vien saistām ar saules iedarbību, stresu vai iedzimtību. Tomēr eksperti arvien vairāk pievērš uzmanību citam faktoram, kas nemanāmi paātrina novecošanos: mūsu ikdienas uzturam.
Mūsu laikmetā, kad informācija par jebkuru produktu, kas nonāk uz mūsu galda, ir pieejama ar diviem klikšķiem, visi ļoti labi zina, kuri pārtikas produkti ir labvēlīgi organismam un kuri, gluži pretēji, nodara ļaunumu.
Arvien vairāk vecāku apzināti izvēlas saviem bērniem nedot saldumus vispār - nekādu konfekšu, kūku vai saldu “balviņu par labu uzvedību”. Argumenti ir saprotami: mazāk cukura nozīmē stabilāku enerģiju, veselīgākus zobus un mazāku risku pierast pie saldās garšas. Taču jautājums, ko arvien biežāk uzdod gan speciālisti, gan paši vecāki, ir - kas notiek ar bērnu ilgtermiņā, ja cukurs tiek izslēgts pilnībā? Atbildi meklē “Parents.com”.
Ne visi saldumi bērnu zobiem kaitē vienādi. Galvenais nav tikai cukura daudzums — svarīgākais ir tas, cik ilgi cukurs un lipīgas vielas paliek uz zobiem, ļaujot baktērijām radīt skābi, kas bojā emalju. Daži saldumi uzvedas kā “līme” vai “cukura pārklājums”, un tieši tie ir visproblemātiskākie, raksta “Healthline.com”.
Cukurs ir viena no visvairāk apspriestajām uztura tēmām pasaulē - daļa cilvēku to cenšas lietot pēc iespējas mazāk, citi savukārt to pat īsti nepamana, jo tas slēpjas gandrīz visos gatavajos pārtikas produktos. Bet cik daudz ir “par daudz”? Un kā vispār saprast savu ikdienas cukura patēriņu, lai tas nekļūtu par slogu veselībai? Šeit - stāsts par sarežģīto vienkāršā valodā, kopā ar “Very Well Health”.
Cukurs ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem pasaulē, un ir valstis, kas piegādā visvairāk cukura. Cukurs, protams, tiek iegūts no visdažādākajiem kultūraugiem, bet, runājot par dažādu cukura veidu, ko izmantojam ēdiena gatavošanā un cepšanā, komerciālo ražošanu, dominē divi.
Liekais svars un aptaukošanās Latvijā ir būtiski izplatītāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc eksperti aicina valsti izmantot vienu no efektīvākajiem sabiedrības veselības instrumentiem – akcīzes nodokli pārtikas produktiem ar pārmērīgu cukura daudzumu.
Cukura samazināšana ir viena no populārākajām veselīga dzīvesveida tendencēm, taču atteikties no salduma pavisam – gandrīz neiespējami. Tieši tāpēc arvien biežāk izvēlamies dabiskus saldinātājus. Bet vai visi tie patiešām ir veselīgi? Izrādās – nē. Daži no tiem organismam nāk par labu, savukārt citi var būt gandrīz tikpat problemātiski kā parastais cukurs, norāda “Very Well Health”.
Daudzi uzskata, ka cukura aizstāšana ar medu vai saldinātājiem padara uzturu veselīgāku. Bet vai tas tiešām ir labi organismam? Kādi varētu būt slēptie draudi modernākajos cukura aizstājējos, arī medū, raksta RBC.