Pirms kāda brīža neskaitāmos virsrakstos parādījās ziņa, ka aspartāms izraisa vēzi. Lai gan Pasaules Veselības Organizācija (PVO) tik tiešām nesen pārskatīja aspartāma lietošanas drošību, jaunākajā ziņojumā tomēr tik skaidri šī saistība ar aspartāma lietošanu un onkoloģisko slimību risku netiek minēta. Kas vispār ir aspartāms, kur tas atrodams un vai tiešām tā lietošana izraisīs vēzi?
Aspartāms ir viens no mākslīgajiem saldinātājiem, ko izmanto dažādos diētiskajos produktos un specializētu produktu sastāvā, piemēram, sporta uzturā vai produktos cilvēkiem ar cukura diabētu.
Produktu sastāvā tas var būt norādīts kā aspartāms vai kā pārtikas piedeva E951.
Lai arī aspartāms satur tik pat daudz kaloriju kā cukurs, tas ir aptuveni 200 reizes saldāks, tādēļ to var izmantot daudz mazākā daudzumā, samazinot produktu kaloritāti, kā arī neizmantot cukuru. Izklausās jau labi, bet vai tiešām šie mākslīgie saldinātāji ir veselībai nekaitīgi un vai tiem ir vieta veselīgā uzturā?
Jau kādu laiku tiek diskutēts par to, vai aspartāms ir drošs lietošanai ikdienas uzturā, un pieejamā informācija mainās katru gadu, reizēm pat biežāk, jo atkārtoti tiek izvērtēti jaunākie dati par produkta drošību.
Pēdējais PVO ziņojums tik tiešām vēsta, ka aspartāms tiek ievietots kategorijā “iespējams kancerogēns”. Tas nozīmē, ka atsevišķos pētījumos novēro palielinātu iespēju vēža attīstībai cilvēku grupās, kuri lieto aspartāmu saturošus produktus vai arī pētījumos uz dzīvniekiem. Tomēr jāizceļ vārds “iespējams”. Šobrīd šī saistība nav tik viennozīmīga, jo tiek novēroti arī citi faktori, kuri atšķiras starp šīm cilvēku grupām, kuras lieto saldinātos dzērienus regulāri vai nelieto, vai arī pētījumu rezultāti dažādos pētījumos ir atšķirīgi.
Kādā pētījumā tiek minēts, ka tā cilvēku grupa, kuri regulāri lieto saldinātos dzērienus, uzņem arī vairāk pievienoto cukuru (par 30%), taukus (par 5-6%) un kopējo enerģijas daudzumu (par 10% vairāk), līdz ar to pēc šādiem pētījumiem noteikt, kas tieši ir tas, kas palielina onkoloģisko slimību risku, viennozīmīgi nevar, jo arī pārlieku liela cukura lietošana, liekais svars un citi dzīvesveida faktori ietekmē vēža risku dzīves laikā.
Kaut arī mākslīgo saldinātāju funkcija ir domāta laba - samazināt pievienotā cukura un kopējās uzņemtās kaloritātes daudzumu - realitātē netiek novērots šāds rezultāts. Iemesls tam, iespējams, ir tāds, ka tikai nomainot saldinātos dzērienus uz tādiem, kuriem nav pievienots cukurs, netiek izmainīti citi ieradumi. Ja vienīgais, ko mainīsim dzīvē ir izvēle par labu mākslīgajiem saldinātājiem dzērienos, bet tāpat turpināsim ēst klāt čipsus, burgerus vai picas, katru vakaru skatoties televizoru, diez vai tas sniegs ieguvumu veselībai. Kā arī garšas kārpiņas pierod pie tām garšām, kuras tiek lietotas katru dienu. Lietojot šos tāpat saldos dzērienus, paliek ieradums un vēlme visu laiku just saldo garšu.
Arī Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās tiek rekomendēts nelietot mākslīgos saldinātājus ar mērķi samazināt svaru, jo tiek novērots, ka tas nav efektīvs svara samazināšanas veids un nesamazina ar lieko svaru saistīto slimību risku.
Dažos gadījumos mākslīgie saldinātāji tiešām būs labāks variants kā cukurs, piemēram, cilvēkiem ar jau esošu cukura diabētu. Šajā gadījumā cukura lietošana būs neveselīgāka kā saldinātāju lietošana. Vēl viens gadījums, kad mākslīgie saldinātāji ir lieliska piedeva ir medikamenti, jo reizēm, piemēram, klepus vai augstas temperatūras gadījumā bērniem tie ir jālieto arī naktī, kad diez vai kāds pēc tam dosies atkal tīrīt zobus. Bet jāsaprot, ka medikamentu lietošana ir tikai atsevišķas reizes, kas noteikti nepasliktinās veselību, jo tas nav tāpat, kā izdzert limonādes pudeli katru dienu.
Lai arī šobrīd pierādījumi nav pilnīgi viennozīmīgi, lai teiktu, ka aspartāma lietošana izraisa vēzi, bet arī kategorijā “iespējami kancerogēns” produktus neliek bez iemesla.
Saldināto dzērienu lietošana gan ar pievienoto cukuru, gan ar pievienotajiem saldinātājiem nav ieteicama ikdienā, jo bieži vien tie iet roku rokā ar citiem ne tik veselīgiem ieradumiem.
Piekritīsiet, ka parasti uz sporta zāli vai pārgājieniem biežāk līdzi tiek ņemts ūdens un kādas uzkodas, nevis pudele ar limonādi. Ja ikdienā ir liela vēlme pēc saldumiem un saldinātajiem dzērieniem, iespējams, vērtīgāk būtu saprast īstos iemeslus - varbūt netiek uzņemtas pietiekami daudz kalorijas ar pamatēdienreizēm vai iespējams ir kādi uzturvielu deficīti, nepietiekams miegs, kas rada nogurumu un vēlmi pēc ātrās enerģijas - cukura.
