Pasaules Veselības organizācija (PVO) nākusi klajā ar ziņojumu, kur aicināts atteikties no cukura aizstājēju lietošanas, arī kā līdzekli tievēšanai. Šīs vielas nedod nekādu efektu un ir kaitīgas veselībai.
Pēdējā laikā baltajam cukuram visā pasaulē pieteikts karš: tā pārmērīga lietošana izraisa daudzas veselības problēmās - no liekā svara un kariesa līdz priekšlaicīgai ādas novecošanai, asinsvadu iekaisumam un emocionālām šūpolēm. Bet, atsakoties no cukura, miljoni cilvēku uzturā sāka lietot mākslīgos saldinātājus - gan tabletēs, gan jau gatavos diētiskos produktos.
Cilvēkiem ar lieko svaru, cukura diabēta un sirds slimību slimnieki uzskatīja šos produktus par alternatīvu cukuram un lietoja to milzīgos daudzumos. Un tā tas turpinājās gadu desmitiem! Visbeidzot Pasaules Veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka saldinātāju nozīme ir jāpārvērtē.
283 pētījumu rezultāti liecināj, ka cukura aizstājēju ilgstoša lietošana nesamazina lieko svaru. Proti, tie, kuri cerēja notievēt, sēžot uz diētiskajiem gāzētajiem dzērieniem un konfektēm ar mākslīgo cukuru, maldījās.
Turklāt ilgstoša cukura aizstājēju lietošana var izraisīt “potenciālus nevēlamus efektus”, secināts PVO pētījumā. Skaitļi ir diezgan biedējoši: otrā tipa diabēta risks paaugstinās par 23-24%, sirds un asinsvadu slimību - par 13%, bet insulta - par 19%. Ir gan arī labā ziņa - nav konstatēta saistība starp saldinātāju lietošanu un vēzi. Bet uz pārējā fona tas ir, kā saka, vājš mierinājums.
Mākslīgie saldinātāji negatīvi ietekmē veselību, tie nav ieteicami cilvēkiem ar zarnu problēmām. Tie paātrina reibumu, tāpēc nav ieteicams alkoholu apvienot ar diētiskajām sulām un gāzētiem dzērieniem.
PVO apgalvo, ka veselības ienaidnieki ir visi saldinātāji - gan mākslīgās izcelsmes (aspartams, advantāns, sukraloze u.c.), gan dabīgie, kas ražoti no augu komponentiem (eritritols, sorbitols, stēvija utt.).
Ieteikumi jāņem vērā veseliem cilvēkiem, jo tie neattiecas uz tiem, kuriem jau ir diabēts (viņiem nekas cits kā saldinātāji neatliek). Tāpat nav runa par mākslīgiem saldinātājiem zāļu un personīgās higiēnas līdzekļos, piemēram, zobu pastā utt.
Pirmkārt, rūpīgi izpētiet produktu sastāvu. Ja uz iepakojuma redzat uzrakstu “nesatur cukuru”, tad visticamāk ir pievienoti mākslīgie saldinātāji. Ja sastāvdaļās ir īpaši kaitīgas vielas - fruktoze, maltodekstrīns, maltoze - atsakieties no preces.
Otrkārt, centieties mākslīgos saldinātājus patērēt pēc iespējas retāk. Ideālā gadījumā - aizstājiet tos ar augļiem.
Ja tomēr izvēlaties tradicionālo cukuru, tad optimālajai devai pieaugušajiem cilvēkiem jābūt ne lielākai par 25 g dienā. Tās ir apmēram sešas tējkarotes. It kā - daudz. Taču, piemēram, gāzētas limonādes pudele satur vidēji 35 - 40 g cukura. Turklāt cukurs ir ne tikai saldumos, bet arī vairumā citu produktu, sākot no maizes un mērcēm un beidzot ar desu. Arī tas ir jāņem vērā.
Iemācieties ierobežot sevi saldumu ēšanā un jau no mazotnes radiniet pie tā bērnus. Vēlamās uzvedības veicināšanai konfektes ir jāaizmirst.
