“Diabēts ir saistīts ar cukuru, kas pazīstams arī kā ogļhidrāti, taču diabēta pārvaldībā ir vairāk nekā tikai izvairīšanās no cukura. Savukārt ogļhidrāti ir cilvēka uztura galvenā sastāvdaļa un ir nepieciešami veselībai. Visi ogļhidrāti, ko mēs ēdam, mūsu organismā tiek pārveidoti par glikozi, jo glikoze ir vienīgais ogļhidrāts, ko mūsu ķermenis var izmantot enerģijas iegūšanai,” raksta extension.usu.edu.
Cukura diabēts rodas, ja kāda no mūsu ķermeņa sistēmām nespēj regulēt glikozes daudzumu asinīs.
Kad indivīdam tiek diagnosticēts diabēts, ir ļoti svarīgi ēst sabalansētu uzturu, jo pārtikas produkti, ko viņi ēd, jebkurā brīdī mainīs glikozes daudzumu asinīs. Ēdot ogļhidrātus, tieši palielinās glikozes daudzums asinīs. Tas, cik ātri glikoze nonāk asinsritē un cik ilgi tā tur paliek, ir atkarīgs no dažādām niansēm.
Pirmā lieta, kas ietekmē glikozes līmeni asinīs, ir dažādas pārtikas sastāvdaļas, ko mēs ēdam. Šīs pārtikas sastāvdaļas maina to, cik ātri mēs sagremojam pārtiku, kas pēc tam var mainīt to, cik bieži mēs ēdam un cik daudz mēs ēdam ēdienreizes laikā. Dažas no pārtikā atrodamajām sastāvdaļām ir šķiedrvielas, olbaltumvielas un tauki.
Pārtikas produkti, kas satur daudz šķiedrvielu, tiek sagremoti ilgāk, tādējādi palēninot glikozes iekļūšanu asinsritē.
Olbaltumvielām ir arī palēninoša ietekme uz gremošanu, un olbaltumvielu ēšana palielina ķermeņa jutību pret insulīnu, kas var pazemināt glikozes līmeni asinīs.
Tauki nodrošina daudzus svarīgus vitamīnus, palēnina gremošanu, kas regulē glikozes uzsūkšanos, un palīdz mums ilgāku laiku justies sāta sajūtai. Tomēr regulāri apēsto tauku daudzums un veids var mainīt ķermeņa reakciju uz glikozi pēc ēdienreizes.
Daži ieteikumi, kas palīdzēs iekļaut uzturā vairāk pārtikas produktu, lai ilgāku laiku labāk regulētu glikozes līmeni asinīs.
Šķiedrvielas ir ogļhidrāti, taču mūsu organismā nav to sagremošanai nepieciešamo enzīmu, tāpēc šķiedras nepaaugstinās glikozes līmeni asinīs.
Šķiedrvielu ēšana nodrošina dažus funkcionālus ieguvumus ķermenim, kas ir īpaši noderīgi tiem, kam ir cukura diabēts. Šīs funkcionālās priekšrocības ietver sāta sajūtu agrāk ēdienreizes laikā, sāta sajūtu ilgāku laiku un citu pārtikas produktu gremošanas palēnināšanos.
Gremošanas palēnināšanās ļauj lēnāk uzsūkties ogļhidrātiem, kas neļauj pārāk ātri paaugstināties glikozes līmenim asinīs.
Dažas lieliskas vietas, kur atrast šķiedrvielas, ir veselos pārtikas produktos. Vesela pārtika ir pārtikas produkti, kas ir dabiskā stāvoklī vai ir ļoti maz apstrādāti.
Labi šķiedrvielu avoti ir dārzeņi, kas nesatur cieti, veseli augļi, veseli graudi un pākšaugi.
Liesās olbaltumvielas, piemēram, vistas gaļa, zivis un pupiņas, ir lieliska katra veselīga uztura sastāvdaļa. Tās ir īpaši noderīgas cilvēkiem ar cukura diabētu.
Olbaltumvielu sagremošanai nepieciešams ilgāks laiks, tāpēc tas palēnina to, cik ātri kuņģis iztukšojas zarnās. Tā kā pārtika uzsūcas zarnās, tas rada lēnāku glikozes uzsūkšanos.
Diēta ar lielāku olbaltumvielu daudzumu var arī palielināt jutību pret insulīnu. Ja šūna ir jutīga pret insulīnu, tā ļauj šūnā iekļūt vairāk glikozes un samazina glikozes līmeni asinsritē.
Olbaltumvielu daudzums, ko ēd visās ēdienreizēs un uzkodās, var mainīt arī glikozes līmeni asinīs. Pētījumi liecina, ka lielāka olbaltumvielu daudzuma ēšana ēdienreizē var stabilizēt glikozes līmeni asinīs tūlīt pēc ēdienreizes, bet, ēdot vairāk olbaltumvielu katrā ēdienreizē un uzkodā, visas dienas garumā var izveidoties stabilāks glikozes līmenis asinīs.
Lai gan tauki ir nepieciešama veselīga uztura sastāvdaļa, pētījumi liecina, ka diēta ar augstu tauku saturu var mainīt jutību pret insulīnu cilvēkiem ar cukura diabētu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad cilvēki ēd vairāk piesātināto tauku, kas atrodams sviestā, sarkanajā gaļā, sierā, palmu eļļā un kokosriekstu eļļā.
Piesātināto tauku lietošana uzturā ievērojami samazina insulīna darbību, un glikozes līmenis asinīs mēdz būt augstāks.
Tomēr pētījumi arī liecina, ka ēdot vairāk nepiesātināto tauku, kas atrodami eļļās, zivīs un riekstos, var uzlabot glikozes kontroli. Koncentrējieties uz pārtikas produktiem, kas satur nepiesātinātos taukus, piemēram, zivis, augu eļļas, sēklas un riekstus.
