Mūsdienās saldo našķu klāsts ir tik plašs, ka ir grūti stāties pretī tā vilinājumam. Turklāt arī ēdieni un našķi, ko neuztveram kā saldumus, var saturēt diezgan lielu cukura daudzumu. Šie faktori veicina to, ka bieži vien ikdienā varam uzņemt par daudz cukura.
Kā palielināta cukura daudzuma uzņemšana ietekmē mūsu organismu un kā mazināt vēlmi pēc saldumiem, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Saldā garša mums ir pierasta jau kopš mazotnes, jo mūsu pirmā maltīte - mātes piens, ir ar saldenu garšu, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ikdienā ēdot vienkāršos ogļhidrātus, mūsu glikozes līmenis asinīs mainās - paaugstinās un atkal mazinās. Šai brīdī kāds var sajusties sliktāk, sāk sāpēt galva, parādās nogurums, taču apēdot ko saldu, ir sajūta, ka viss ir kārtībā. Tā vienkāršoti var skaidrot to, kā sajūtamies, ēdot ko saldu.
Taču jāņem vērā, ka pārsvarā tādas sajūtas rodas tiem cilvēkiem, kuriem ir nesakārtots ēšanas režīms - tas nozīmē, ka netiek ēstas pamatēdienreizes, bet nemitīgi darbā vai mājās kaut kas tiek nedaudz uzkosts - kāds cepumiņš, rozīnes, konfekte, auglis, padzeramies suliņu. Tā mēs sevi pieradinām pie saldās garšas. Ko darīt? Ja piemeklē šādas sajūtas, tas ir rādītājs, ka būtu jāmaina sava ikdienas ēdienkarte - jāiekļauj uzturā saliktie ogļhidrāti, labas kvalitātes tauki un olbaltumvielas.
Pieaugušam cilvēkam nekaitīga cukura dienas deva ir aptuveni 5 % no dienas kopējā enerģijas daudzuma jeb aptuveni 25 grami (apmēram 5-10 tējkarotes) cukura dienā, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Pasaules Veselības organizācija (PVO) neiesaka dienā lietot vairāk nekā 50 gramus cukura.
Tas nozīmē, ka veselīga uztura pamatprincipos nav teikts, ka ir pilnībā jāatsakās no cukura, taču ir jāsaprot, ar kādiem produktiem ikdienā mēs to uzņemam - liekam pie dzērieniem, dzeram saldinātus dzērienus, sīrupus, sulas, ēdam saldumus, kā arī ēdienus, kuru sastāvā ir cukurs - jogurtus, dažādas mērces un citus produktus. Uz katra pārtikas produkta ir norādīta uzturvērtība, kopējais ogļhidrātu daudzums, tai skaitā cukura daudzums. Ir jāatceras, ka visi daudzumi ir norādīti uz 100 gramiem produkta.
Tad nu ir jāizrēķina, cik cukura varētu būt mūsu porcijā. Iespējams, kādā jogurtā uz 100 gramiem produkta būs pat trīs tējkarotes cukura! Tāpēc ir svarīgi izpētīt produktu sastāvu, lai apzinātos uzņemtā cukura daudzumu.
Mūsdienās ik uz soļa sastopamies ar saldo garšu un esam pie tās tik ļoti pieraduši, ka nesaldināts ēdiens, dzēriens, piena, skābpiena produkti, dārzeņi var šķist negaršīgi. Tādēļ ikdienā uzsvars būtu jāliek uz saliktajiem ogļhidrātiem, sezonas ogām un augļiem, bet no rūpnieciski pagatavotiem našķiem jācenšas izvairīties.
Reizēm ir īpaši grūti stāties pretī saldās garšas vilinājumam un atļaujam sev apēst arvien vairāk našķu. Taču jāņem vērā, ka lielam saldumu patēriņam nevajadzētu kļūt par ikdienu, jo tas atstāj būtisku iespaidu uz mūsu veselību. Ilgtermiņā liels vienkāršo ogļhidrātu, arī sliktas kvalitātes taukvielu un rūpnieciski ražotu saldumu patēriņš var palielināt neinfekciju slimību rašanās riskus (sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa diabēts, metabolais sindroms, onkoloģijas saslimšanas un citas), veicināt ādas problēmas, radīt nemitīgu nogurumu un citas nepatīkamas sajūtas. Katra situācija ir individuāla, bet ir kopējas iezīmes, saka uztura speciāliste.
Ņemot vērā, ka cukuru saturoši produkti ir tik plaši pieejami, liela problēma ir arī zobu bojāšanās agrīnā vecumā. Ikdienas produktos teju ikvienā ir pievienots cukurs, tas rada saldās garšas “atkarību”, un varam pat nepamanīt, ka ievērojami pārsniedzam dienā pieļaujamo normu.
Uztura speciāliste L. Sondore iesaka cukura patēriņa mazināšanas soļus ikdienai:
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite stāsta, ka cukura kāres mazināšanai var noderēt arī dažādi uztura bagātinātāji, kas satur hromu, kanēli, gimnēmu, šķiedrvielas un ir lietojami kursu veidā. Hroms aktivizē dažādus fermentus un palīdz nodrošināt normālu ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu. Šis mikroelements palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, kas mazina kāri pēc saldumiem starp ēdienreizēm. Dienā vajadzīgs aptuveni 30-35 µg hroma, un to var uzņemt arī ar pārtiku - hromu satur rupjmaize, rieksti, rozīnes, gaļa, pupiņas un medus.
Savukārt gimnēmas lapas var palīdzēt uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs un sāta sajūtu, kā arī mazināt apetīti un vēlmi pēc saldumiem. Gimnēmas lapas pieejamas arī tējas veidā, ko lieto siltu divas līdz trīs reizes dienā pēc ēšanas.
Tikmēr kanēlis palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, to plaši izmanto kulinārijā kā garšvielu, bet garšas dažādībai to var pievienot arī pie kafijas.
Lai mazināt saldumu ēšanas paradumus, farmaceite iesaka:
