14.jun 2010
Ir vēstules, un ir VĒSTULES. Ir raksta gali, kas uzdzen vienīgi īgnumu, neizpratni vai garlaicību, ir priekpilnas aploksnes, no kurām draiski izbirst siltuma pielieti paldiesvārdi, bet ir vēstījumi, kas dedzina pirkstus, tomēr liek vēl un vēlreiz lasīt un pārlasīt asi dzelošos, sāpīgos vārdus. Tādu vēstuli saņēmu nesen. To bija parakstījusi Rita Kučerova no Kalētiem. Lūk, ko viņa rakstīja.