vēsture

Vēsturnieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Arnoldu Bērzs veicis pētījumu par mūsu tautas sarežģīto ceļu uz Latvijas neatkarības atjaunošanu un tām sabiedriskajām organizācijām, kas pretdarbojās Latvijas Tautas frontes 2. kongresā pieņemtās programmas realizācijai.

Pateicoties dabas inženieru bebru aktivitātēm un Dibiņu māju saimnieka Ģirta Grīviņa acīgumam, atvērta jauna lappuse Latvijas vēstures grāmatā. Viņi uzgājuši neapstrīdamu liecību par cilvēku klātbūtni Austrumbaltijā senākā akmens laikmeta paleolīta beigās.

Astoņdesmit gadu vecumā pēc īsas slimības pirmdienas rītā miris zemūdens arheoloģijas aizsācējs Latvijā, Āraišu ezerpils atklājējs un atjaunotājs vēstures doktors Jānis Apals, otrdien vēsta "Latvijas Avīze".

Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas turpmākā darbošanās būs atkarīga no Krievijas rīcības. Latvija savu ir izdarījusi un gaida, kādu komisijas sastāvu un apspriežamo tēmu loku piedāvās sadarbības partneri. Grūti prognozēt, cik ilgi viņiem būs jāgaida, bet Latvijas vēsturnieki notikumus nesteidzina.

No cerīga nākotnē vērsta optimisma līdz krasam noliegumam – ar šādu noskaņojumu pašu vēsturnieku aprindās tiek uzņemts Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas dibināšanas fakts.

Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā abu valstu prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi, turklāt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apliecinājis, ka vēsturniekiem būs pieeja Krievijas arhīviem.

2010.gada janvārī apritēs 93 gadi kopš leģendārajām I pasaules kara Ziemassvētku kaujām. Atceroties šos notikums un pieminot latviešu strēlnieku varonību šajās vēsturiskajās kaujās, 2010.gada 8.janvārī notiks I pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākumi.

"Gan jau jūsu vietā atradīsies citi latvieši, kas būs gatavi mums stāstīt par jauniešu noskaņojumiem," čaukstēja uz redakciju atnākušais pusmūža čekistēns, ar rādītājpirkstu dusmīgi un bezpalīdzīgi bungodams pa rakstāmgaldu, jo saprata, ka šīs avīzes redakcijā, šķiet, nekāda aršana nebūs: viņš neatrada dzirdīgas ausis un saprotošu pretimnākšanu.

Reaģējot uz Eiropas Komisijai (EK) adresēto Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, aicinājumu pasludināt par sodāmu arī komunistu pastrādāto noziegumu noliegšanu, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis ceturtdien paziņoja, ka šī iniciatīva esot vēstures politizācija, pret kuru Maskava vienmēr esot iestājusies.

Ziņojums par Latvijai padomju režīma nodarītā kaitējuma pārrēķināšanu naudā, visticamākais, paliks neafišēts politisks instruments līdz brīdim, kad Latvijai vai tās sabiedrotajiem kļūs izdevīgi saspīlēt attiecības ar Krieviju.

20. un 21. augustā Valgā risināsies II starptautiskās kara vēstures dienas, kuru ietvaros pašmāju iedzīvotājiem un viesiem divu dienu garumā būs iespēja tuvāk iepazīties ar bruņoto spēku darbības vēsturi un mūsdienu aktivitātēm izstādēs, prezentācijās, darbnīcās, apmeklēt militāro un senlietu gadatirgu, kopā ar estrādes māksliniekiem un aktieriem klausīties padomju laiku populāro mūziku u.c.

1940. gada 21. jūlijā Latvijā tika pasludināta padomju vara. To izdarīja tikai pirms nedēļas ievēlētā Tautas saeima. Prezidents Kārlis Ulmanis nolika savas pilnvaras, Latvija kļuva par padomju republiku.

Šodien Rīgā, Bolderājā, Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā, jau otro dienu turpināsies otrais starptautiskais kara vēstures festivāls "Dunamunde 2010", kas veltīts dažādu laikmetu kara vēstures rekonstrukcijai.

10. un 11. jūlijā Rīgā notiks otrais starptautiskais kara vēstures festivāls “Dunamunde 2010”, kas veltīts dažādu laikmetu kara vēstures rekonstrukcijai. Par festivāla vietu izraudzīta Bolderāja, Daugavgrīvas cietokšņa teritorija, kas no pilsētas centra atrodas nepilnas pusstundas brauciena attālumā.

Otrdien, 6.jūlijā, Rīgas 1.Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada un gulaga nometņu upuru piemiņai, aģentūru LETA informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.

Rīt mums ir nenomazgājama kauna un riebuma diena. Melnās lentes, kas piesietas pie valsts karogiem, neizsaka dziļāko šīs dienas būtību, lentes ir tikpat formālas kā ikviens cits valstisks atribūts, ko krīzes nomāktā publika vienkārši neievēro vai pat apņirdz.

Simtiem cilvēku nolikuši ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot 1941.gada represiju upurus. Valsts prezidents Valdis Zatlers sanākušos cilvēkus aicināja stāstīt par notikumiem pirms 69 gadiem saviem bērniem, lai viņi zinātu vēsturi.

Ir vēstules, un ir VĒSTULES. Ir raksta gali, kas uzdzen vienīgi īgnumu, neizpratni vai garlaicību, ir priekpilnas aploksnes, no kurām draiski izbirst siltuma pielieti paldiesvārdi, bet ir vēstījumi, kas dedzina pirkstus, tomēr liek vēl un vēlreiz lasīt un pārlasīt asi dzelošos, sāpīgos vārdus. Tādu vēstuli saņēmu nesen. To bija parakstījusi Rita Kučerova no Kalētiem. Lūk, ko viņa rakstīja.

Visiem labi zināma Baltijas valstu 1940. gada jūnija traģēdija. PSRS agresīvās politikas rezultātā Baltijas valstis tika okupētas un zaudēja savu neatkarību. Šobrīd debates par pašu okupācijas faktu gandrīz ir beigušās, tomēr joprojām līdz galam neizdiskutēti ir jautājumi, kas ir saistīti ar okupācijas norisi. Kāpēc Baltijas valstis nepretojās, kāpēc vadošās aprindas, īpaši Latvijā, sadarbojās ar okupantiem pēc paša okupācijas fakta – šie jautājumi joprojām ir atklāti un aktuāli.

Lībijas galvaspilsētas Tripoles muzejā ir apskatāmi senas kultūras vērtības, kuras pagājušā gadsimta 50. gados, kad Lībijas bija Lielbritānijas protektorāts, atveda divi britu karavīri.