Ziņojums par Latvijai padomju režīma nodarītā kaitējuma pārrēķināšanu naudā, visticamākais, paliks neafišēts politisks instruments līdz brīdim, kad Latvijai vai tās sabiedrotajiem kļūs izdevīgi saspīlēt attiecības ar Krieviju.
Pašlaik izdevīgāk ir to glabāt atvilktnē, nekā celt priekšā Kremlim, zinot, ka uz kādu pretimnākšanu no Krievijas nav ne mazāko izredžu.
Neatkarīgā apjautājās kaimiņvalsts vēstniecībai, vai teorētiski pastāv iespēja, ka Krievijas Federācija kaut kad nākotnē varētu piekrist runāt par kompensāciju jautājumu ar Baltijas valstīm. Atbilde ir kategorisks nē. Atašejs Ivans Moskinskis saka: "Šis jautājums ir slēgts. Mūsu pozīcija ir nemainīga."
Tātad kompensāciju jautājuma pieminēšana varētu tikai sarežģīt sarunas par citiem tematiem vai padarīt tās vispār neiespējamas. Tāpēc Latvijas amatpersonas izliekas, ka četrus gadus strādājusī pētnieku komanda nekādus taustāmus darba augļus nav guvusi un ziņojums ar konkrētiem skaitļiem, kas saskaņā ar Saeimas deklarāciju iesniedzams Krievijai, neeksistē.
Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers laipo. Intervijā laikrakstam Vesti segodnja viņš apgalvo, ka decembra beigās plānotās vizītes laikā Latvijas delegācija ar Krievijas kolēģiem ir gatava pārrunāt jebkurus jautājumus, "nebūs nekādu tabu". TV3 ziņām viņš, taujāts par kompensācijām, atbild, ka runāts tiks par jautājumiem, kas interesē abas puses. Savukārt Neatkarīgajai viņš atbild, ka par kompensācijām runāts netiks. Tātad tomēr vismaz viens tabu, par ko Latvija nedrīkst runāt, pastāv.
Jāatgādina, Neatkarīgā pagājušajā nedēļā Valsts kancelejas mājaslapā uzgāja kompensāciju aprēķināšanai nodibinātās komisijas ziņojumu, zem kura atradās premjera Valda Dombrovska vārds. Līdztekus pētījumu rezultātu aprakstiem Krievija šajos tekstos apsūdzēta pret Latviju pastrādātu noziegumu attaisnošanā, slēpšanā un jaunu plānošanā. Kad sākām par to interesēties, no dokumenta pēdējās lapas ātri pazuda premjera vārds, bet pēc tam tika paslēpts arī pats dokuments. Valsts kanceleja paskaidroja, ka notikusi kļūda un šis ziņojums vērtējams vienīgi kā komisijas viedoklis.
Tieši šādu formulējumu izmanto arī vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kam Neatkarīgā vaicāja viedokli par šo dokumentu. Viņš nesen ticies ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Taču R. Vējonis uzskata par nekorektu komentēt šajā dokumentā pausto, tā kā tas neatspoguļo valdības viedokli.
Ārpolitikas eksperts un Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) atzīst, ka valstsvīru pārspīlētā jūtelība pret šo ziņojumu neapšaubāmi saistīta ar gaidāmo vizīti: "Ja mēs apmainītos lomām, Krievija noteikti prasītu kompensāciju. Taču dzīve ir dzīve, realitāte ir realitāte, un šis ir pārāk jūtīgs jautājums pirmsvizītes laikā. Tā nu tā politika tiek taisīta. Bet labāk virzīties uz priekšu solīti pa solītim." Viens no tādiem solīšiem ir kopīga vēsturnieku komisijas nodibināšana, uz ko cerot Latvija. Būtiski esot vispār uzsākt sarunu par vēsturi, un pēc tam jau varēs mēģināt paplašināt aplūkojamo tematu loku.
Aprēķinus par padomju režīma nodarīto kaitējumu izdarījušas arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, taču arī tur šie skaitļi pamatā tiek izmantoti iekšējai lietošanai. Latvijas gadījums ir sliktāks, jo pētīšanai nodibinātā komisija pārtraukusi darbu finansējuma trūkuma dēļ. Tomēr zināms labums no četrus gadus ilgušajiem pētījumiem vienalga pastāv.
Latvijas ilgstspējīgas attīstības institūta pārstāvis Ivans Semjonovs vadīja izpēti tieši attiecībā uz videi nodarīto kaitējumu. Viņš stāsta, ka finansējums no Eiropas Savienības fondiem padomju laikā piesārņoto vietu sanācijas darbiem lielā mērā tiek piesaistīts, pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem. Nauda tiek Inčukalnam, Olainei, Karostai – tas esot reāls desmitos miljonos latu lēšams ieguvums. I. Semjonovs secina: "Kā profesionālis es savu darbu paveicu. Bet, ko tālāk dara politiķi, goda vārds nezinu.