vēsture

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš ceturtdien, 15.martā, rīko tikšanos ar vēsturniekiem „Līdzīga Latvijas vēstures izpratne – kopīgai nākotnei”.

Latvijas vēsturnieki tuvākajos mēnešos plāno braukt uz Krieviju, lai strādātu arhīvos un varētu pētīt Latvijas un PSRS attiecības starpkaru periodā. Ne referendums par krievu valodu, ne skandalozā izstāde Maskavā nav iedzinuši ķīli Latvijas un Krievijas vēsturnieku sadarbībā.

Šogad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs reizi mēnesī atsācis rīkot tradicionālās Ģimenes dienas. Sestdien, 4. februārī muzejs rīko tematisku pasākumu sākumskolas vecuma bērniem "Viduslaiku bruņinieki", informēja muzejā.

30.janvārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19:00 notiks literārais vakars "Atsevišķā Studentu rota - tās izveidošana un nozīme Latvijas vēsturē. Nacionālie bruņotie spēki šodien.”

Šifrētajā telegrammā, ko visu padomju republiku iekšlietu tautas komisariātiem 1937.gada 23.novembrī nosūtīja PSRS iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs (to gan parakstīja viņa vietnieks Mihails Frinovskis), bija teikts: „(..) Maskavā un virknē apgabalu atklātas ievērojamas spiegu – diversantu un nacionālistiskas, kontrrevolucionāras, Latvijas izlūkdienesta izveidotas latviešu organizācijas, kas saistītas ar citu valstu izlūkdienestiem. (..) Lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbību un sagrautu nacionālistiskās pretpadomju latviešu darbības PSRS teritorijā, pavēlu: 1937.gada 3.decembrī vienlaikus visās republikās, novados un apgabalos arestēt visus latviešus, pret kuriem ir aizdomas par spiegošanu, diversijām, pretpadomju nacionālistisku darbību.”

Apstiprināts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Nacionālā Konstitūcijas centra Filadelfijā (ASV) projekts par pilsoniskās līdzdalības nozīmi pagātnē un mūsdienās.

«Zeme Latvijā ir bagāta ar dažādām senlietām. Par to vairākas valstis Eiropā mūs var apskaust, jo viņiem nav šāda mantojuma, – vai nu ir jau izrakts, vai apbedījumi nav tik bagāti kā mums,» zina teikt arheologs, Latvijas Vēstures institūta arheoloģijas nodaļas jaunākais zinātniskais asistents, Tērvetes Senvēstures muzeja un biedrības Latviešu karavīrs vadītājs Normunds Jērums.

Šodien Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Valsts prezidenta paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas darbību un tās vadību uzticēt līdzšinējam komisijas priekšsēdētājam, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, Latvijas Universitātes (LU) profesoram Dr.habil.hist. Inesim Feldmanim.

Intervija ar Valsts prezidenta padomnieku vēstures jautājumos Antoniju Zundu.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko šodien komitejas sēdē uzdeva Mājokļu un vides departamentam vērsties pie „Rīgas pieminekļu aģentūras”, lai tā apzinātu veco kapu pieminekļu kultūrvēsturisko vērtību un tad varētu lemt par tālāko rīcību.

28.jūnijā Maskavā pirmoreiz notiks starptautiska vēsturnieku konference „Kaimiņattiecības Baltijas reģionā: Krievija, Zviedrija un Baltijas valstis uz laikmetu un notikumu fona XVII-XX gadsimtos”, kuru atklās Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja.

17. jūnijā, Latvijai zīmīgā datumā, Rīgā sākas starptautiska konference Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Pasākumā piedalās deviņu valstu zinātnieki, militārie un vides speciālisti, ekonomisti un vēsturnieki, tajā skaitā arī no Krievijas.

Vēstures interesentu sabiedrību satracinājusi ziņa par interneta lieltirgotavā ebay.com iegādājamajām senlietām, kas nāk no Latvijas. Secinājums – melno arheoloģiju nav iespējams aizliegt, tāpēc tai nepieciešams ierādīt legālu vietu senvēstures izpētē.

"Mani piecēla pirms pieciem un teica: skriešus – neskūties, nemazgāties – uz studiju! Tolaik dzīvoju stacijas rajonā un nekavējoties metos uz Skolas ielu 6, kur bija Latvijas radiofona studija. Ienesos aizelsies, tur man iedeva augstākā virspavēlnieka pavēli, ka astotajā maijā vēlu vakarā parakstīts akts par kapitulāciju un to, ka karš ir beidzies. Man bija pusšoka stāvoklis, viss iekšā trīcēja!" saviļņots saka bijušais Latvijas radiofona vecākais diktors Alberts Miervaldis Pāže. Viņš kopā ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāniem vakar devās pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova, lai kopīgi atzīmētu Otrā pasaules kara beigu gadadienu.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku, vēsturnieku Uldi Neiburgu.

Latvijas vēsturi no nākamā mācību gada skolās mācīs kā atsevišķu priekšmetu, bet skolu direktori neslēpj neziņu – vai būs mācību grāmatas, vai stundu skaits tiks palielināts un kā tas ietekmēs centralizēto eksāmenu rezultātus.

"Esmu iemīlējis poļu tautu, tāpēc arī tik daudz rakstu par viņiem, pats nebūdams polis. Polija no visai nožēlojamas komunistiskas valsts izaugusi par stabilu demokrātiju, par vienu no Eiropas ekonomikas spožākajām zvaigznēm.

Bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs tiks apbedīts otrdien Matīsa kapos Rīgā, pirmdien paziņoja Kononovu ģimenes advokāts Mihails Jofe.

89 gadu vecumā miris bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs, kurš Latvijā bija notiesāts par kara noezigumiem, ziņo Krievijas aģentūra "Interfax".

Kad 1918. gadā notika atentāta mēģinājums pret Ļeņinu, boļševiki paziņoja, ka ar šo uzbrukumu ir saistīta Lielbritānijas valdība. Tolaik Londona šīs apsūdzības nodēvēja tikai par padomju propagandu, tomēr tagad ir atklājies kāds dokuments, kas liek domāt, ka tajā varētu būt sava daļa patiesības. Briti bija ieplānojuši padomju varas gāšanai izmantot latviešu strēlnieku atbalstu.