Latvijas vēsturnieki tuvākajos mēnešos plāno braukt uz Krieviju, lai strādātu arhīvos un varētu pētīt Latvijas un PSRS attiecības starpkaru periodā. Ne referendums par krievu valodu, ne skandalozā izstāde Maskavā nav iedzinuši ķīli Latvijas un Krievijas vēsturnieku sadarbībā.
Vēsturnieku komisijas dalībnieki vakar tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai runātu par aktualitātēm. Komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis informēja, ka Valsts prezidentu interesējusi sadarbība ar Krievijas vēsturniekiem. Tika apspriesta arī dokumentu krājuma Latvijas Republikas un PSRS attiecības. 1918.–1940. gads izstrāde un Polijas un Latvijas vēsturnieku konferences veidošana Polijā.
«Viss norit raiti, un problēmas, vismaz oficiālā līmenī, nav parādījušās. Esam Krievijas kolēģiem aizsūtījuši savu konceptu par dokumentu krājumu. Gaidām atbildi, pašlaik nezinu, kāda būs Krievijas puses pozīcija,» Neatkarīgajai sacīja I. Feldmanis. Dokumentu krājumam jātop divu gadu laikā. Martā vai aprīlī Latvijas vēsturnieki plāno doties uz Krieviju, lai strādātu arhīvos. Sarunu laikā viņi bija izvirzījuši prasību, ka vēlas strādāt tikai ar nepublicētiem arhīvu dokumentiem. Iebildes neesot saņemtas. «Ceram uz vislielāko labvēlības principu,» piebilda I. Feldmanis. Latvijas vēsturnieku vēlme iepazīties ar Krievijas arhīvos esošajiem dokumentiem, kas attiecas uz Latvijas vēsturi, līdz šim bijusi kā slieksnis, kam Krievija nav vēlējusies laist pāri. Tomēr aizvadītā gada nogalē notikusī pirmā abu valstu vēsturnieku komisijas tikšanās Maskavā noritēja konstruktīvi un labvēlīgi. Vēsturnieki vienojās, ka sāks darbu pie pētījuma par Latvijas un PSRS attiecībām starpkaru periodā, un vismaz pagaidām nav iemesla šaubīties, ka tiks noraidīta panāktā vienošanās strādāt pie okupācijas tēmas 2013. gadā. Latvijas vēsturnieki ir strikti uzstājuši, ka vēlas pētīt 20. gadsimta vēstures notikumus un problēmas.
Uz atkārtotu tikšanos Latvijas un Krievijas vēsturniekiem jāsanāk šogad, lai varētu izdarīt kopīgus secinājumus.
Par komisijas izveidi vienojās bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Vēsturnieku sadarbības aktivizēšana oficiālā līmenī bijusi atkarīga no notikumiem abu valstu politiskajās norisēs. Jautāts, vai drīzumā notiekošais referendums par krievu valodas statusa maiņu Latvijā nav nobremzējis vēsturnieku iespējas, I. Feldmanis apgalvoja, ka ne. Viņš arī sacīja, ka līdz šim starpvalstu līmenī panākto vienošanos par vēstures ekspertu sadarbību uz negatīvo pusi nav mainījusi Maskavā, Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā, atklātā tendenciozā izstāde. Tajā Krievijas vēsturnieki informē par krievu un baltkrievu bērniem, kurus vācu okupācijas laikā it kā latviešu kolaboracionisti – aizsargi vardarbīgi no Krievijas un Baltkrievijas sādžām deportējuši uz Latviju, lai viņiem Salaspils koncentrācijas nometnē nolaistu asinis vai liktu vergot latviešu zemnieku saimniecībās.