"Mani piecēla pirms pieciem un teica: skriešus – neskūties, nemazgāties – uz studiju! Tolaik dzīvoju stacijas rajonā un nekavējoties metos uz Skolas ielu 6, kur bija Latvijas radiofona studija. Ienesos aizelsies, tur man iedeva augstākā virspavēlnieka pavēli, ka astotajā maijā vēlu vakarā parakstīts akts par kapitulāciju un to, ka karš ir beidzies. Man bija pusšoka stāvoklis, viss iekšā trīcēja!" saviļņots saka bijušais Latvijas radiofona vecākais diktors Alberts Miervaldis Pāže. Viņš kopā ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāniem vakar devās pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova, lai kopīgi atzīmētu Otrā pasaules kara beigu gadadienu.
Veterānu vidū bija arī 88 gadus vecais Valdemārs, kurš, jautri smejot, paziņoja, ka ārsti apskaužot viņa veselību. "Esmu trīsreiz ievainots, man bijušas 14 operācijas, tagad ir diabēts. Kā sapieris izgāju Maskavu, Ļeņingradu, bet šeit uz Latvijas robežas man norāva roku. No biedriem sapieriem esmu pēdējais palicis dzīvs," saka Valdemārs. Sirmo kungu starpā, par spīti cienījamajam vecumam, manāms mundrums. "Brīnišķīgi, ka par mums atceras, jo līdz šim neviena dome uzmanību neveltīja, vienīgi nojauca ielu nosaukumus, kas saistīti ar veterāniem. Piemēram, Reinberga ielu pārsauca, bet viņš taču bija varonis! Divus gadus vācieši cēla nocietinājumus un teica, ka tie ir neieņemami, bet Reinbergs aizgāja aizmugurē, ieņēma ciemu un ļāva tos nocietinājumus pārraut!" saka A. M. Pāže. Viņš ir gandarīts, ka Brāļu kapos atjaunotas piemiņas zīmes kritušajiem biedriem un pirms divām dienām varēts cienīgi nolikt ziedus. "Pirms kādiem astoņiem gadiem tās paņēma it kā uz atjaunošanu, bet beigās pateica, ka zīmes ir pazudušas. Par laimi, mums bija tie dati palikuši, un mērs uzlika par pienākumu tos atjaunot," kara veterāns slavē N. Ušakovu.
Sirmo kungu vidū valda vienojošs uzskats, ka strīdam par to, kurā dienā svinama Otrā pasaules kara beigu diena, nav nozīmes, galvenais, ka tiek svinēta uzvaras diena. "Es karā aizgāju, kad man bija septiņpadsmit gadu, brīvprātīgi pieteicos latviešu divīzijā. Jauniešiem jau tas ir vieglāk nekā cilvēkiem ar bērniem un ģimenēm. No Rīgas aizgāju neatvadījies no mātes, jo zināju, ka viņa mēģinās atrunāt un būs liekas asaras. Man to tagad viens otrs pārmet," saka A. M. Pāže.
Rīgas mērs veterānus sveica siltiem vārdiem, uzsverot, ka bez viņu ieguldījuma nebūtu nedz Rīgas domes, nedz Latvijas.
"Šis ir 130. latviešu strēlnieku korpuss, kas cīnījās padomju armijas pusē. Ir jāsaprot, ka pret nacismu karoja desmitiem tūkstošu latviešu, un tas nekas, ka viņi nekaroja brīvās Latvijas pusē. Viņi cīnījās pret absolūto ļaunumu. Šodien viņus aizmirst, viņi tiek sadalīti. Vieni saka, ka astotais maijs ir labāks nekā devītais, citi vērtē, kāda ir saistība ar Krieviju, bet šiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar totalitāro režīmu. Kāda gan ir viņu vaina, ka Staļins aizsūtīja tūkstošus uz Sibīriju?" saka N. Ušakovs.
Vakarā pie Uzvaras pieminekļa Rīgas mērs uzstājās vēlreiz, akcentējot, ka "mūsu vectēvi karoja pret nacismu, jo mīlēja savu valsti. Lai savestu kārtībā mūsu Latviju, tā ir patiesi jāmīl!" Mēra runu noklausījās tūkstoši svinētāju, kuri visas dienas garumā līksmoja.