Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, Latvijas armijas virsniekam Robertam Gabrim (1903–2000) bijusi raiba dzīve. Savu dzīvesstāstu viņš aprakstījis gan grāmatā Latvju virsnieks Nr. 35473, gan piedzīvojumu stāstā Latvju puika.
Šajās dienās aprit tieši 50 gadu kopš 1962. gada Karību krīzes jeb Kubas raķešu krīzes. PSRS lēmums slepus ievest Kubā vidēja darbības rādiusa un taktiskās raķetes, kas bruņotas ar kodolieročiem, amerikāņus pārsteidza nesagatavotus, taču Vašingtonas reakcija bija pietiekami asa un izlēmīga.
Viļakieši joprojām var tikai gaidīt oficiālās ekspertīzes rezultātus, lai tad mēģinātu noskaidrot, kuri vietējiem ļaudīm, iespējams, pazīstami cilvēki tikuši apglabāti uzkalniņā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir ieguvis unikālu senlietu – ar 1.-2. gadsimtu datējamu tutulsaktu no Vidrižu Kalnavotiem. To muzejam dāvināja Kalnavotu saimniece Ilze Jaunzemniece.
Aizsardzības ministrija informē, ka YouTube kanāla administrācija šorīt ir atjaunojusi apskatei Latvijas armijas YouTube video kanālā ievietoto filmu "Latviešu leģions". Filma atkal ir pieejama apskatei latviešu, angļu un krievu valodās.
Intervija ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru, Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani.
Viļakā atrasti seni un jaunāku laiku apbedījumi, bet aizvadītajā nedēļā atrastie galvaskausa fragmenti liecina, ka upuri miruši vardarbīgā nāvē, Neatkarīgajai saka vietējās bibliotēkas informācijas speciālists Vilis Bukšs.
Par Latgales attīstības perspektīvām, par to, kā latvietis jūtas Daugavpilī, par latgalisko pašapziņu un par to, vai pierobežas apgabali kļūst latviskāki vai krieviskāki – saruna ar Daugavpils universitātes rektoru, profesoru Arvīdu Barševski.
Jūlijs Latvijas vēsturē ir bagāts ar notikumiem, kas kardināli izmainīja valsts un cilvēku likteņus. Par 1940. gadu un tā mūsdienu paralēlēm – intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vēsturnieci un politoloģi Ilgu Kreitusi.
Šokējošus datus uzrādījis kāds socioloģiskais pētījums: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ar sentimentu atceras padomju gadus Latvijā, uzsverot, ka Eiropas Savienības sastāvā viņi jūtas kā otrās šķiras pilsoņi.
Šodien, 27.jūnijā, Rīgas domes Portretu zālē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzņēma astoņpadsmit kādreizējā senās Rīgas birģermeistara un rātskunga Johana fon Etingena dzimtas pārstāvjus.
Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kuratoru Ritvaru Jansonu: par 1940./41. gada notikumiem un šodienas konsekvencēm.
Pagaidām nezināmi ļaundari izpostījuši Salaspils koncentrācijas nometnes garnizona kapus, kuros apglabāti Vācu okupācijas laikā ieslodzītie cilvēki, šodien vēsta laikraksts "Čas".
Rīt, 28.aprīlī, Ropažos notiks biedrības "Meklēšanas vienība "Leģenda"" organizētā Padomju karavīru pārapbedīšana, kuras laikā zemes klēpī guldīs 259 Sarkanās Armijas karavīru mirstīgās atliekas, no kuriem 12 ir latviska izcelsme.
Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbs vismaz pagaidām turpinās bez problēmām, un jau nākamnedēļ divi darba grupas pārstāvji dosies uz Krieviju.
Saeimā šodien notikusī politiķu, vēsturnieku un diplomātu tikšanās par Latvijas vēstures jautājumiem bija ļoti noderīga, jo Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nepieciešams skaļāk stāstīt par savu sarežģīto vēsturi, aģentūrai LETA sacīja Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.
Atbildot uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmumu, pasludinot divus Krievijas pilsoņus – Vladimiru Simindeju un Aleksandru Djukovu – par Latvijai nevēlamām personām, Krievija var izdarīt diplomātijā pieņemtu atbildes soli un liegt iebraukšanu diviem Latvijas vēsturniekiem.