PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbības atjaunošanai nākamgad nolemts piešķirt 10 000 latu. Šī summa ir drīzāk simboliska, jo neko būtisku par piešķirtajiem līdzekļiem nevarēs paveikt.
Komisija tika izveidota 2005. gada augustā un darbojās līdz 2009. gada 1. augustam, kad Latvijas krīzes budžets pielika punktu okupācijas zaudējumu aprēķināšanai. Pēc šīs komisijas darbības pārtraukšanas tika izveidota Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB), un tieši tā bija iniciatore komisijas atjaunošanai. Tagad LOIB valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere saka: «Mēs to nedarām, lai kaitinātu Krieviju.»
Iepriekš, aprēķinot iespējamos iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguvumus, ja nebūtu PSRS okupācijas, komisija secinājusi, ka Latvijas IKP zaudējis vairāk nekā simt miljardus latu.
Publikācijā PSRS «parādu grāmatas» stādīšana Latvijā: 1987–2010 filozofijas doktors Juris Prikulis raksta, ka no Latvijas pēckara laikā līdz 1988. gadam uz dažādām padomijas instancēm tika pārskaitīts gandrīz divas reizes vairāk naudas nekā saņemts no PSRS budžeta. Minimālā PSRS parāda Latvijai summa saskaņā ar 1990. gadā veiktajiem darba grupas aprēķiniem bija 63 miljardi rubļu, no tiem 10,5 miljardi par staļiniskā terora un deportāciju upuriem. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Pārsla Eglīte publicējusi apjomīgu pētījumu Padomju okupācijas demogrāfiskās, sociālās un morālās sekas Latvijā, kas tapa okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas uzdevumā 2008.–2009. gadā. Tajā ir analizēti pētījuma rezultāti un izteiktas prognozes Latvijas nākotnei.
Var rasties jautājums, kāpēc nevar izmantot jau esošos aprēķinus, bet komisijai jāturpina darbs? Vēstures profesors Inesis Feldmanis līdzekļu piešķiršanu okupācijas zaudējumu apkopošanai vērtē kā politiskā spiediena līdzekli, kaut arī, kā pats atzīst, «neviens necer uz pozitīvu galarezultātu». Un neticīgi piebilst, ka Krievija diez vai piekritīs maksāt kompensācijas Latvijas represētajiem iedzīvotājiem.
R. Pazdere uzsver, ka okupācijas sekas joprojām nav izpētītas, kaut arī komisija vairāk nekā četros savas darbības gados ir izlietojusi apmēram pusmiljons latu. Šī nauda ieguldīta pētnieciskajā darbā, arhīvu datu bāzes finansēšanā, Latvijas arhīvu darbinieku komandējumos uz Krieviju, kā arī ir publicēts 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksts.
J. Prikulis konstatē: «Latvijas zinātnieki un praktiķi gan individuāli, gan apvienotās darba grupās kopš 1987. gada ir veikuši pētījumus, lai izteiktu skaitļu valodā PSRS nodarītos zaudējumus Latvijai, (..) veidotas aprēķinu metodoloģijas, krāti faktiskie pierādījumi. Pētniecības procesā pastāv objektīvas grūtības. To (..) nosaka zaudējumu aizvien detalizētākas aprēķināšanas sarežģītība, kas prasa lielu zinātnisko pētījumu un ar tiem saistīto tehnisko palīgdarbu veikšanas apjomu datorizētu datu bāzu veidošanas jomā.» Jau savākto plašo materiālu, pētījumus un to rezultātus, problēmas un to risināšanas veidus diemžēl nav bijis iespējams redzēt apkopojošā sacerējumā.
R. Pazdere noteic, ka komisijai pietrūcis pusotra, divu gadu, lai tā varētu kopsavilkumā pamatot savu pētījumu rezultātus. Tas nenotiks arī tuvākajā laikā, bet naudas piešķiršanas galvenais mērķis ir izrādīt atbalstu, jo ar entuziasmu vien okupācijas seku izpēti nevarēs turpināt. «Tas ir darba iesākšanai, un, cerams, varēsim to arī pabeigt,» viņa piebilst. Tomēr šī summa ir niecīga, jo, piemēram, viena vēsturnieka divu nedēļu ilgs komandējums uz Krieviju un darbs arhīvos izmaksājot apmēram piecus tūkstošus latu.
***
VIEDOKĻI
Inesis FELDMANIS, vēsturnieks:
– 10 000 latu – tā ir simboliska summa, ar to var izrādīt labo gribu. Komisija ir politiskā spiediena līdzeklis. Tad kāpēc to neuzturēt spēkā? Okupācijas seku izpēti atbalsta arī atsevišķi Eiropas komisāri. Bet, lai visu izsvērtu un izvērtētu, tas būtu desmit vēsturnieku mūža darbs.
Ruta PAZDERE, LOIB valdes priekšsēdētāja:
– Mūsu represētajiem ir jāsaņem kompensācijas no Krievijas. Tas ir jāpanāk! Protams, tas ir politiķu jautājums. Krievija mēdz teikt – mēs jums uzcēlām rūpnīcas. Jā, sabūvēja daudzas rūpnīcas, kur ražoja militāro pasūtījumu. Kad beidza pastāvēt Padomju Savienība, rūpnīcas kļuva liekas, bet katrs iebraucējs Latvijai izmaksāja 12 tūkstošus rubļu, jo viņam bija jānodrošina dzīvesvieta utt. Viens strādājošais nodrošināja vienu iebraucēju.
