Atbildot uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmumu, pasludinot divus Krievijas pilsoņus – Vladimiru Simindeju un Aleksandru Djukovu – par Latvijai nevēlamām personām, Krievija var izdarīt diplomātijā pieņemtu atbildes soli un liegt iebraukšanu diviem Latvijas vēsturniekiem.
Tad viens no viņiem, iespējams, būtu divpusējās vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs profesors Inesis Feldmanis. No Krievijas puses šo komisiju vada progresīvi domājošs akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans. To zinot, pēc Vladimira Putina kārtējās nonākšanas Krievijas prezidenta amatā var izteikt pieņēmumu, ka arī A. Čubarjanu varētu nomainīt pret Kremlim tīkamāku vēsturnieku. Šī gan ir neoficiāla informācija, kas nonākusi Neatkarīgās rīcībā.
I. Feldmanis Neatkarīgajai sacīja, ka, pēc viņa domām, maznozīmīgo vēsturnieku V. Simindeja un A. Djukova pasludināšana par personām non grata neietekmēs divpusējās vēsturnieku komisijas darbu, kas otro elpu ieguva pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā. «Pagaidām nav simptomu, kas par to liecinātu,» viņš atbildēja uz jautājumu par iespējamu šīs komisijas izjukšanu. «Viņi nav pazīstami vēsturnieki. Tie vēsturnieki, kas pārstāvēti Krievijas komisijā, neskatās uz viņiem nopietni,» norādīja I. Feldmanis. Arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis ir izteicies, ka nav bijis gadījuma, kad kāds Krievijas akadēmiskās vēstures pētnieks nebūtu ielaists Latvijā.
Abi minētie Krievijas vēsturnieki vēlas marta beigās uz Rīgu atvest provokatīvu izstādi, kura pirms tam bija atklāta Maskavā. Tajā vienpusēji atspoguļoti notikumi 1943.–1944. gadā Austrumlatvijā, cita starpā piedāvājot tendenciozu informāciju, ka latviešu aizsargi ar varu aizveduši bērnus no Krievijas un Baltkrievijas sādžām verdzībā uz Latviju. Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons norādījis, ka A. Djukova vadītais fonds Vēsturiskā atmiņa ir «tālu no vēstures zinātnes, bet tam ir tieši politiski mērķi». I. Feldmanis to raksturo kā klaju propagandu, ko nav iespējams pārbaudīt, jo Latvijas vēsturnieki netiek Krievijas arhīvos, lai pārliecinātos, no kurienes ņemti materiāli izstādei. Mūsu Ārlietu ministrija izteica nosodījumu šādai faktu interpretācijai un visbeidzot liedza abiem iebraukt Latvijā.
I. Feldmanis atzina, ka, protams, ir dzirdējis par Krievijas Ārlietu ministrijas draudiem spert atbildes soļus, bet pašlaik divi Latvijas vēsturnieki, kā plānots, ir paredzējuši aprīlī doties strādāt Krievijas arhīvos. Viņš atgādināja, ka savulaik Krievijas kompānija uzņēma melīgu filmu Baltijas nacisms, kas bija rupjš vēstures sagrozīšanas mēģinājums, lai cīnītos pret jebkādu Otrā pasaules kara izcelšanās un norišu objektīvu interpretāciju. «Un kur tā filma tagad ir? Kurš par to atceras?» jautā vēsturnieks.