Latvijas vēsture skolās būs kā atsevišķs priekšmets

 

Latvijas vēsturi no nākamā mācību gada skolās mācīs kā atsevišķu priekšmetu, bet skolu direktori neslēpj neziņu – vai būs mācību grāmatas, vai stundu skaits tiks palielināts un kā tas ietekmēs centralizēto eksāmenu rezultātus.

Ja līdzšinējais vēstures stundu skaits tiks mehāniski sadalīts divās daļās, tad, visticamāk, nekādus bonusus neiegūs ne Latvijas vēsture, ne pasaules vēsture, atzīst speciālisti.

Iespējams, pēc dažām dienām, kad mācību iestādes būs oficiāli saņēmušas grozījumus, varēs saprast, kādi zemūdens akmeņi gaidāmi un vai tādi vispār būs.

Direktori jautās!

Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns atzīst, ka pašlaik neesot gatavs neko komentēt, jo esot «zināmas neskaidrības un daudzi nezināmie». Kad dokuments – grozījumi noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā – būs nokļuvis līdz mācību iestādei, tad arī skatīšoties, kas darāms. Grozījumi paredz, ka no 2011./2012. mācību gada notiks pakāpeniska pāreja uz divu atsevišķu mācību priekšmetu paralēlu apguvi no 6. klases. Līdz šim skolēni no 6. līdz 9. klasei mācījās vienotu mācību priekšmetu – Latvijas un pasaules vēsturi.

Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša spriež, ka ar skolotājiem problēmu nebūšot, bet svarīgākais ir mācību līdzekļi, lai pedagogi var strādāt atbilstoši bērnu vecumam un psiholoģijai un mācību vielu izklāstītu efektīvāk. Viņa uzskata – var izmantot arī esošās mācību grāmatas, bet skolotājiem būtu papildus jāstrādā, lai no tām atlasītu konkrēto informāciju.

Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bērziņa informē, ka grāmatas un mācību līdzekļi tiks nodrošināti gan Latvijas, gan pasaules vēstures mācīšanai, jo nauda šim mērķim ir piešķirta. Tomēr varēšot likt lietā arī līdzšinējās grāmatas.

Aprobēja un izmēģināja

No 2006. līdz 2009. gadam 43 Latvijas skolās Latvijas vēsture tika mācīta kā atsevišķs priekšmets, dēvējot to par aprobāciju (atzīšana par labu, apstiprināšana). Kā atsevišķs mācību priekšmets izmēģinājuma kārtā tika mācīta arī pasaules vēsture. Izglītības un zinātnes ministrijā 2009. gada 26. jūnijā, beidzoties aprobācijas izmēģinājumam, tika rīkots seminārs. Tajā viens no diskusiju tematiem bija par to, vai, mācot Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, varētu uzlabot skolēnu zināšanas savas valsts vēstures jautājumos. Tika izvērtēti diagnosticējošie un pārbaudes darbi, tajā skaitā valsts pārbaudes darbs vēsturē 9. klasei, notika arī anketēšana un intervijas. Rezultāti neuzrādīja būtiskas atšķirības skolēnu zināšanu līmenī neatkarīgi no tā, vai viņi mācījās abas vēstures kā vienu priekšmetu vai kā divus atsevišķus mācību priekšmetus. Tomēr dalīta vēstures mācīšana esot vairāk motivējusi skolēnus interesēties par Latvijas vēsturi. «Vai viena pati vēstures mācīšana palīdzēs izzināt Latvijas kultūru, grūti teikt,» nosaka V. Gekiša.

Viņa stāsta, ka Dagdas vidusskola aprobācijas projektā neesot piedalījusies, centralizētajos eksāmenos vēsturē šajā skolā bijuši daudz labāki rezultāti nekā valstī kopumā. Tomēr tāpēc vien vēstures skolotāji neesot noskaņoti pret Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Par un pret

Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem diskusijas par šo tematu bija karstas. Daļa vēstures skolotāju bija pret šādu projektu. Kad izglītības nozari vadīja Ina Druviete, viņa 2005. gada nogalē izdeva rīkojumu par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu. Kad par izglītības un zinātnes ministru kļuva Juris Radzevičs, viņš paziņoja – vēstures mācīšanā izmaiņu nebūs. Šīs ministrijas vadību pārņemot Tatjanai Koķei, viņa atzina – esot kauns, ka skolēns par savu valsti nezina pat vēsturiskos pamatnotikumus, tāpēc Latvijas vēsture jānodala. Politiķu retoriku dažos gadījumos varēja norakstīt uz Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu tuvumu.

Šobrīd diskusijām acīmredzot vairs nav nozīmes, jo valdība savu nostāju ir izrādījusi. Tomēr V. Gekiša ierosina – pirms sākt Latvijas vēstures mācīšanu, nepieciešami semināri, kuros pedagogi varētu izrunāties ar tiem kolēģiem, kuri jau strādājuši aprobācijas programmā, lai divritenis nav jāizgudro katrā skolā no jauna. Viņa iesaka seminārus rīkot reģionos. Vakar līdz darbdienas beigām Neatkarīgajai neizdevās VISC saņemt informāciju par to, vai vēstures skolotājiem paredzēts rīkot izglītojošus pasākumus.

 

Rīgas namu pārvaldnieks