Astoņdesmit gadu vecumā pēc īsas slimības pirmdienas rītā miris zemūdens arheoloģijas aizsācējs Latvijā, Āraišu ezerpils atklājējs un atjaunotājs vēstures doktors Jānis Apals, otrdien vēsta "Latvijas Avīze".
Apals 50.gadu beigās bija pirmais Latvijā, kurš izlēma pārbaudīt, cik lielā mērā senās latviešu teikas par ezeros nogrimušām pilīm atbilst vēsturiskajai patiesībai, tādējādi atklājot arī Āraišu ezerpili.
Zemūdens arheoloģijas aizsācējs jau kā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Vēstures institūta hidroarheoloģisko ekspedīciju vadītājs pārmeklējis vairāk nekā 100 ezerus, 15 purvus un vairākas upes, atrodot kopumā desmit senmītnes.
Izmantojot sentēvu tehnoloģijas, viņš nolēma atjaunot arī visievērojamāko no atklājumiem - 10. gadsimta latgaļu ezerpili Āraišos. Ezerpils izpēte un augšāmcelšana kļuva par Apala arheologa mūža saturu. Patlaban Āraišu arheoloģisko muzejparku un atjaunotās pāļu ezerpils ēkas gadā apmeklē ap 30 tūkstošiem ekskursantu un tas ir viens no visapmeklētākajiem arheoloģijas pieminekļiem visā Ziemeļeiropā. Ik gadu tiek rīkoti arī ''Āraišu svētki'', kuros vēl pērn piedalījās arī Apals.
Tāpat, pateicoties arheologam, 70. gados sākās izrakumi arī Cēsu viduslaiku pilī, kuru vadību vēlāk uzņēmās Apala dzīvesbiedre Zigrīda Apala.
Apslēpto pilskalnu un senču svētvietu meklētājs Juris Urtāns savulaik norādījis: ''Iespējams, Jānis Apals nav sarakstījis tik daudz zinātnisku darbu kā citi arheologi, bet ne jau vienmēr rakstīt daudz nozīmē rakstīt labi. No Latvijas iedzīvotāju viedokļa, Āraišu ezerpils rekonstrukcija droši vien ir vērtīgāka nekā vairākas sarežģītā zinātniskā valodā sarakstītas monogrāfijas."
Tāpat Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadītājs, arheologs Guntis Zemītis atzīst: ''Pārfrāzējot Krišjāņa Barona rindas ''Man klintsakmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts...'', par Jāni Apalu var sacīt, ka arī viņa piemineklis jau ir gatavs, un tā ir Āraišu ezerpils.''