Kad 1918. gadā notika atentāta mēģinājums pret Ļeņinu, boļševiki paziņoja, ka ar šo uzbrukumu ir saistīta Lielbritānijas valdība. Tolaik Londona šīs apsūdzības nodēvēja tikai par padomju propagandu, tomēr tagad ir atklājies kāds dokuments, kas liek domāt, ka tajā varētu būt sava daļa patiesības. Briti bija ieplānojuši padomju varas gāšanai izmantot latviešu strēlnieku atbalstu.
Pirmā pasaules kara beidzamajos mēnešos Krievijas boļševiku valdība bija iesaistījusies miera sarunās ar Vāciju. Lielbritānijai tas nepatika, jo tā bažījās, ka, slēgusi Austrumu fronti, Vācija vairāk resursu varēs novirzīt kaujām Rietumu frontē. Londona vēlējās, lai Krievija atsāktu karot, un savu pārstāvi Robertu Brūsu Lokhārtu uz Maskavu nosūtīja tieši ar šādu mērķi. R. Lokhārtam miera līguma noslēgšanu novērst neizdevās, taču viņš negrasījās padoties un pievērsās mēģinājumiem gāzt padomju režīmu. Viņam bija cerība, ka cita valdība atsāktu karu ar Vāciju.
1918. gada maijā Lielbritānija uz Arhangeļsku nosūtīja karavīru vienības. To formālais uzdevums bija nodrošināt, ka boļševikiem nodotā militārā palīdzība nekrīt vācu rokās. Tomēr, kā vēsta BBC, bija plāns, ka 5000 lielais britu karaspēks kopā ar 20 000 latviešu strēlnieku, kuri apsargāja boļševikus, varētu apvienot spēkus, lai nostātos pret padomju varu. R. Lokhārts bija atradis kontaktus ar kādu vietējo opozicionāru, kurš bija piedāvājis nogalināt boļševiku vadību un Krievijā izveidot militāru diktatūru.
1918. gada augustā Ļeņinu nošaut mēģināja Fanija Kaplāne. Pēc atentāta mēģinājuma arestēts tika arī R. Lokhārts, taču rudenī vainagojās Londonas pūliņi panākt, ka viņš tiek atbrīvots. Čeka paziņoja, ka R. Lokhārts nopratināšanā ir atzinies mēģinājumos gāzt boļševiku varu.
Savā grāmatā Britu aģenta memuāri R. Lokhārts noliedz, ka viņam būtu bijusi kāda saistība ar apvērsuma plāniem Krievijā, viņš raksta, ka par tiem atbildīgs bijis par Spiegu Dūzi dēvētais Sidnijs Reilijs, Skotlendjarda aģents Krievijā. Taču tagad ir atradusies vēstule, kuru rakstījis R. Lokhārta dēls Robins un kurā teikts, ka privātās sarunās viņa tēvs atzinis plašāku savu lomu šinīs norisēs, nekā runājis publiski.
Vēstuli atradis ir profesors Roberts Sērviss, kurš sarunā ar BBC norādīja, ka pastāv tikai viens veids, kā uzzināt par šiem notikumiem pirms vairāk nekā 90 gadiem, – izpētīt britu arhīvus. Tas gan nav iespējams, jo šiem dokumentiem vēl joprojām ir slepenības statuss. R. Sērviss domā, ka šādā veidā Londona vēlas uzturēt mītu, ka tai nav saistības ar to dienu notikumiem.