Reaģējot uz Eiropas Komisijai (EK) adresēto Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, aicinājumu pasludināt par sodāmu arī komunistu pastrādāto noziegumu noliegšanu, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis ceturtdien paziņoja, ka šī iniciatīva esot vēstures politizācija, pret kuru Maskava vienmēr esot iestājusies.
Preses konferences laikā Aleksejs Sazonovs pauda nožēlu, ka atsevišķām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vēstures politizācija joprojām esot "viena no valstisko uzdevumu prioritātēm".
Viņš piebilda, ka aiz labajiem nodomiem saglabāt upuru piemiņu un nepieļaut totalitārisma atdzimšanu patiesībā slēpjoties cits mērķis - demonizēt savu komunistisko pagātni un "komunismu pielīdzināt nacismam".
Sazonovs norādīja, ka šīs iniciatīvas rezultātā jebkuri nekritiski vērtējumi tiks pielīdzināti noziegumam, tādējādi vēsturniekus iedzenot politiski šaurā rāmī.
"Bez tam ir dīvaini, ka ES dod priekšroku neatcerēties savus diktatorus un bendes," piebilda Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Kā ziņots, Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Čehijas, Rumānijas un Ungārijas ārlietu ministri otrdien aicināja EK spert tālākus soļus, lai nepieļautu totalitāro režīmu noziegumu noliegšanu, saglabātu šos noziegumus un to upurus Eiropas kopējā atmiņā, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret tiem un tādējādi aizšķērsotu ceļu totalitārajai ideoloģijai un starptautiskajiem noziegumiem nākotnē.
"Tiesiskuma principam jānodrošina, lai attieksme pret jebkura totalitārā režīma upuriem būtu taisnīga," norādīts vēstulē, ko sešu valstu ministri pēc Lietuvas ierosmes nosūtījuši EK prezidenta vietniecei, ES tieslietu komisārei Vivjenai Redingai.
"Jebkāda starptautiska nozieguma noliegšana jāvērtē pēc vieniem un tiem pašiem standartiem, lai neradītu labvēlīgus apstākļus totalitāru ideoloģiju reabilitēšanai un atdzimšanai," teikts dokumentā.
Nacistu sarīkotā holokausta noliegšana daudzās ES valstīs ir aizliegta ar likumu, bet aicinājumā norādīts uz nepieciešamību šādu likumdošanu attiecināt arī uz komunistu režīma noziegumiem kādreizējās Padomju Savienības un citu Austrumu bloka valstu teritorijā.
Kā norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis, kas piedalās ES Vispārējo lietu un ārlietu ministru padomju sanāksmē Briselē, "par nacisma noziegumiem Eiropā zina katrs, turpretī komunisma noziegumi ir zināmi tikai vienai Eiropas daļai".
Lietuvas Seims jūnijā pieņēma kriminālkodeksa papildinājumu, kas paredz, ka personas, kas publiski noliedz vai vārdiski atbalsta PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, turpmāk var tikt sodītas ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Ažubalis atzinis, ka līdz visas Eiropas mēroga aizliegumam acīmredzot vēl ejams tāls ceļš, bet norādījis, ka šī vēstule ir "trauksmes zvans" Briselei.
Kā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs, Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir svarīga loma "ES veidošanā par kopīgu vērtību telpu".
Pēc viņa teiktā, ir būtiski kopt šīs vērtības, kas nav savienojamas ar kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un totalitāro režīmu noziegumiem, kā pamatoti uzsvērts pērn pieņemtajā ES Stokholmas programmā "Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā".
Balsoties uz šo programmu, Eiropas Komisijai līdz 2010.gada beigām jāsniedz savi atzinumi par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu ES līmenī un attiecīgu tiesisko instrumentu.