Otrdien, 6.jūlijā, Rīgas 1.Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada un gulaga nometņu upuru piemiņai, aģentūru LETA informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.
Otrdien, 6.jūlijā, Rīgas 1.Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada un gulaga nometņu upuru piemiņai, aģentūru LETA informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.
Svētbrīdi vadīs Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, bet ar dziesmām uzstāsies partijas "Visu Latvijai" jauniešu grupa.
"Jau 14.jūnijā atzīmējām piemiņas dienu, vienu no Baigā gada pret Latvijas tautu vēsturiskā genocīda izpausmēm. Šajā dienā 1941.gadā vairāk nekā 15 000 dažādu tautību Latvijas pilsoņu, neatkarīgi no vecuma ierobežojumiem, ieslodzīja vagonos, vīriešus nošķīra no sievietēm un bērniem, kaut melīgi tika solīts ģimenes nesadalīt. Taču bez masveida deportācijām notika izrēķināšanās ar atsevišķām personām, kas piepildīja cietumus un čekas ierīkotas īpašas pratināšanas un slepkavošanas vietas, kā, piemēram, vasarnīcu Baltezerā, čekas namus, tā saukto stūra māju Rīgā vai Zilo brīnumu Liepājā," stāstīja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis.
Viena no labāk zināmām komunistiskā terora epizodēm ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītais lēmums "Sociālās bīstamības dēļ - nošaut". Šo nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas pēc vācu okupācijas varas ienākšanas atrada apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas 6.jūlijā 1941.gadā guldīja Meža kapos, aizsākot "Balto krustu" kapulauku. "Baltajos krustos" guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.
Pēc Otrā pasaules kara totalitārais komunistiskais režīms mēģināja slēpt savu noziegumu pēdas un kapulauku nolīdzināja, tajā atļaujot veikt virsapbedījumus. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas patrioti daļēji atjaunoja sapostīto kapulauku un 2006.gada novembrī par Rīgas domes līdzekļiem ierīkoja memoriālu, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un īstenoja tēlnieks Jānis Karlovs, vēstīja Erno.
"Balto krustu" kapulaukā ir ierakta arī urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi. 1990.gadu vidū to uz Latviju atveda represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad nes "Balto krustu" kapulauks.
Piemiņas pasākums notiks plkst.16.