Ar globālām nepatikšanām saistītās negācijas nemet līkumu Latvijai, tomēr pagaidām nav pamata runāt par kardinālu situācijas pasliktināšanos. Gads sācies ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos Latvijā, kas būtu vērtējama kā laba zīme ekonomikas virzībai vismaz tuvākajiem mēnešiem.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par ekonomikas attīstību pagājušā gada pēdējā ceturksnī sakrīt ar “Neatkarīgās” pirms pāris nedēļām izvirzīto prognozi – ekonomikas kritums Latvijā ir apstājies vai, kā minimums – ļoti strauji nobremzējies.
Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijas naftas produktiem nerada draudus degvielas produktu iztrūkumam Latvijas tirgū, aģentūrai LETA norādīja mazumtirgotāju AS "Virši-A" un SIA "Neste Latvija" vadītāji.
Turpinot cenām augt straujāk nekā algām un krītoties pirktspējai, aizvien pamanāmāks kļūst aktivitātes kritums iepirkšanās centros. Varētu teikt, ka pagājušā gada decembris – mēnesis, kad parasti tiek tērēts vairāk – šoreiz ir bijis pirmais mēnesis, kad pieaugošie komunālie rēķini un citi uz augstākas inflācijas bāzes lielāki izdevumi ir likuši piebremzēties patērētāju aktivitātei valstī.
Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.
Ekonomikas ieiešana recesijas fāzē un procentu likmju pieaugums nav metis līkumu arī Latvijas mājokļu tirgum, kur pirkšanas aktivitāte vairs nav tik augsta kā iepriekš. Vienlaikus patlaban piedzīvotās ekonomiskās negācijas vēl nenozīmē strauju mājokļu cenu samazināšanos, jo īpaši t.s. jauno projektu segmentā.
Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.
Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.
Latvijas ārējā tirdzniecība visai skaidri liecina par gaidāmo inflācijas samazinājumu gan šeit, gan pārējā pasaulē. Ja paveiksies, tas var solīt ieguvumus mājsaimniecībām, jo līdzšinējais cenu skrējiens, kā minimums, bremzēsies. Vienlaikus statistika norāda, ka pie globālās ekonomikas horizonta savelkas melni mākoņi.
Rietumu un citu ekonomiski attīstīto valstu ekonomiskais pagurums, ko vēl vairāk nomāc iepriekš uz augošu parādu rēķina būvētā attīstība, bremzē potenciālo pieaugumu arī akciju tirgos. Tāpēc šogad pie lielākas peļņas, iespējams, varēs tikt attīstības valstu tirgos, kuru ekonomikas ir dinamiskākas.
Nospiedošs iedzīvotāju vairākums to droši vien vēl neizjūt, taču pagājušā gada vidū aizsācies ekonomikas kritums Latvijā šobrīd varētu būt apstājies. Īpaši jāuzteic apstrādes rūpniecības veikums, kas jau pērnā gada novembrī pret 2021. gada novembri spēja panākt pat gana solīdu pieaugumu – par 5,3%.
Virzība uz lētākiem energoresursiem palēnām sāk patērētājam labvēlīgā gultnē ietekmēt inflācijas rādītājus, tomēr patēriņa cenu indeksa pieauguma temps vēl aizvien ir ļoti straujš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 20,8%. Latvija ar šo skaitli decembrī, visticamāk, ierindojās “godpilnajā” trešajā vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī pērn novembrī Latvijas preču eksports turpināja uzrādīt izaugsmi. Tomēr arī šajos it kā iepriecinošajos datos ir atsevišķas briesmu pazīmes, kas jau tuvākajos mēnešos var sākt izpausties Latvijas ekonomikā. Ja šie negatīvie faktori sāks nākt dienasgaismā, tad Latvijas ekonomika var tuvoties krīzei, nevis iztikt ar seklu recesiju, kā ir domāts iepriekš.
Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Neraugoties uz to, ka inflācija ir ievērojami patukšojusi makus un kontus gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, patlaban nav vērojama strauja vispārējās ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās. Drīzāk gan ir noticis pretējais. Turklāt tas attiecas uz tautsaimniecības sfērām, kuras barojas no vietējā patēriņa
Dažādu ekonomisko negāciju gaidas pasaulē nav iemesls tam, lai nemeklētu jaunas iespējas un nepriecāties par labo. Acīmredzami pie šāda scenārija turas arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kurā pēc vairāku mēnešu lai arī pieticīga, taču tomēr samazinājuma atkal izdevies tikt pie ražošanas izaugsmes.
Līdzīgi kā globālā ekonomika kopumā, arī finanšu tirgi aizejošajā gadā nokļuva dažādu satricinājumu varā, un ieguldījumi finanšu aktīvos kļuva par īstenu izaicinājumu. Patiesībā finanšu tirgus ir tas, kas ievada norises reālajā ekonomikā, par ko varējām pārliecināties pēdējo triju gadu laikā, kopš pasaule uzzināja par Covid-19 esamību.
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.