Tautsaimniecība

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Kara gads Ukrainā ir bijis izaicinājumu pilns gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan Latvijas tautsaimniecībai. Augsta inflācija, kuras aizmetņi radās vēl pirms karadarbības sākšanās, pasaules ekonomikas pagurums, kas pie apvāršņa vīdēja vēl pirms kovida pandēmijas, šķiet, pamazām veido tā dēvēto kritisko masu, kuras lavīnveida efekts neizbēgami radīs sarežģījumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Sarūkošas naudas plūsmas ir slikta ziņa, vērtējot tuvākā laika ekonomikas attīstības iespējas. Diemžēl, lasot ekonomikas notikumu apskatus un rakstot publikācijas par šo tēmu, ar šādu informāciju nākas saskarties aizvien biežāk. Tāpēc attiecībā uz tautsaimniecības norisēm nākas vilkt atsevišķas paralēles ar 2008. gadā piedzīvoto.

Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.

Janvāra inflācijas rādītājs bija augstāks nekā decembrī, un iedzīvotāju maki turpināja kļūt tukšāki. Aizvien turpināja rukt kopējais pirktspējas līmenis. Vienlaikus pozitīvais: ir daudzas norādes, ka gada inflācijas rādītājs jau visai drīz var sarukt līdz viencipara procentu skaitlim. Tas nenozīmē, ka daudziem, kuri saskaras ar ikdienas materiālajiem sarežģījumiem, dzīve kļūs vienkāršāka.

Ekonomiskajai situācijai sarežģījoties un sevi aizvien asāk piesakot iedzīvotāju maksātspējas problēmām, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kā skaidrot cilvēku zemo maksātspējas līmeni Latvijā, kas ievērojami atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Līdz ar straujo globālās dārdzības pieaugumu pagājušais gads Latvijai ir vainagojies ar jaunu ārējās tirdzniecības rekordu, pieaugot gan preču importam, gan eksportam, taču, kā rāda statistika, pēdējais sācis uzrādīt krasi lēnākus izaugsmes tempus. Iepriekš izaugsmes ziņā par normu varējām uzskatīt eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu naudas izteiksmē ievērojami pārsniedza 20% un pat 30% atzīmi, bet pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi izaugsmes tempi ir sarukuši līdz 9,6%.

Informācija par apstrādes rūpniecības sniegumu aizvadītajā gadā rada visai duālas sajūtas. No vienas puses, varam priecāties, ka ekonomiski ļoti sarežģītā laika periodā Latvijas tautsaimniecības lielākajai nozarei ir izdevies izmanevrēt ar ražošanas apjomu kāpumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums kāpināt bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš gadsimta sākuma tā dēvēto trekno gadu izskaņas kļūs par milzīgu izaicinājumu gan mājsaimniecībām, gan veselām valstīm un to ekonomikām.

Jaunās desmitgades ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī paredzamā globālā klimata pārmaiņu turpināšanās nes ne tikai finanšu satricinājumus, bet arī jaunas pelņas iespējas. Pēdējās attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri var atļauties kaut dažus simtus eiro vērtas investīcijas nākotnei.

Ar globālām nepatikšanām saistītās negācijas nemet līkumu Latvijai, tomēr pagaidām nav pamata runāt par kardinālu situācijas pasliktināšanos. Gads sācies ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos Latvijā, kas būtu vērtējama kā laba zīme ekonomikas virzībai vismaz tuvākajiem mēnešiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par ekonomikas attīstību pagājušā gada pēdējā ceturksnī sakrīt ar “Neatkarīgās” pirms pāris nedēļām izvirzīto prognozi – ekonomikas kritums Latvijā ir apstājies vai, kā minimums – ļoti strauji nobremzējies.

Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijas naftas produktiem nerada draudus degvielas produktu iztrūkumam Latvijas tirgū, aģentūrai LETA norādīja mazumtirgotāju AS "Virši-A" un SIA "Neste Latvija" vadītāji. 

Turpinot cenām augt straujāk nekā algām un krītoties pirktspējai, aizvien pamanāmāks kļūst aktivitātes kritums iepirkšanās centros. Varētu teikt, ka pagājušā gada decembris – mēnesis, kad parasti tiek tērēts vairāk – šoreiz ir bijis pirmais mēnesis, kad pieaugošie komunālie rēķini un citi uz augstākas inflācijas bāzes lielāki izdevumi ir likuši piebremzēties patērētāju aktivitātei valstī.

Dīzeļdegviela gada laikā Latvijā sadārdzinājusies aptuveni par 26 procentiem. Taču degvielas tirgotāji lēš, ka drīzumā gaidāms jauns cenu lēciens.

Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.

Patērētājiem dzirnakmeni noņems, bet nospiedums paliks, tā par ekonomikas procesiem izsakās "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ieiešana recesijas fāzē un procentu likmju pieaugums nav metis līkumu arī Latvijas mājokļu tirgum, kur pirkšanas aktivitāte vairs nav tik augsta kā iepriekš. Vienlaikus patlaban piedzīvotās ekonomiskās negācijas vēl nenozīmē strauju mājokļu cenu samazināšanos, jo īpaši t.s. jauno projektu segmentā.