Pasaules ekonomisko problēmu uzkrāšanās nav labvēlīga nedz Latvijas, nedz citu valstu ražotājiem un sevi jau ir pieteikusi statistikas datos. Vienlaikus ir arī pa kādai labai ziņai, kas liecina, ka rūpnieku skatījumā tirgus konjunktūra kļuvusi labāka. Tikmēr reālie produkcijas izlaides dati pakļauti pilnīgi pretējām tendencēm, ar kopējo ievirzi nedaudz sarukt.
Tas pagaidām apgrūtina prognozēšanu Latvijas ekonomiskās izaugsmes kontekstā šim gadam, vienīgi aizvien vairāk šķiet, ka šā gada pirmā ceturkšņa dati Latvijas ekonomikai būs sliktāki nekā pērn ceturtajā ceturksnī. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas toreiz Latvijai izdevās izvairīties no krituma un, rēķinot gada izteiksmē, palikt pie nulles vērtas izaugsmes. Tomēr pašreizējie ekonomikas priekšvēstneši vedina domāt, ka tautsaimniecības apjoms būs sarucis.
Visu kopējo negāciju virpulī ļoti iepriecina Latvijas pārtikas rūpniecības sniegums. Tai šī gada februārī izdevies tikt pie 12% vērta ražošanas apjoma kāpuma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārtikas ražošana ir otrā lielākā apstrādes rūpniecības sfēra, un šāda izaugsme nešaubīgi pavelk uz augšu arī kopējo Latvijas ražošanas rezultātu.
To pašu varam teikt par datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, kurai šā gada februārī salīdzinājumā ar atbilstošu period pērn ir izdevies ražošanas apjomu kāpināt par iespaidīgiem 53,4%. No mazākām nozarēm pozitīvi izceļama tekstilizstrādājumu ražošana, kur produkcijas apjoms šā gada februāri bija par 14,6% lielāks nekā pirms gada.
Tiesa, iepriekš minēto ražošanas segmentu kāpums nav ļāvis kopējai apstrādes rūpniecības nozarei noturēties plusos. Gada laikā tās produkcijas izlaide ir kritusies par 2,9%. Lielāko nozaru vidū sevi negatīvi pieteikusi kokrūpniecība, apjomu ziņā gada laikā sarūkot par 9,6%. Tāpat ļoti būtiska negatīva ietekme ir bijusi apjomu kritumam par 11,3% gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Globālo negāciju vētrā ir arī pa kādai labai ziņai, piemēram, kopējais rūpnieku vērtējums CSP aptaujā liecina, ka situācija pēdējā laikā nepasliktinās. Statistiķi to mēra kā konfidences rādītāju, veicot nozares uzņēmumu aptauju 23 apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzņēmumu vidū. Kopējais vērtējums šobrīd ir tāds, ka izmērītais noskaņojums statistiskajā sistēmā ir negatīvs, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir uzlabojies. Tiesa, tas ir atšķirīgs dažādu apstrādes rūpniecības apakšnozaru vidū. Lielākajās - tādās kā kokrūpniecība, pārtikas ražošana un nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošana - skats uz dzīvi ir kļuvis labāks. Tikmēr noskaņojums pasliktinājies gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Tas, ka apjomu ziņā lielākās ražošanas nozares uz dzīvi lūkojas optimistiskāk, ir labi, taču, kā redzams, sliktāks skats ir nozarēs, kas ģenerē tā dēvēto augsto pievienoto vērtību, un tā nav laba zīme. Šobrīd aizvien vairāk var teikt, ka ražošana vairs neattīstās pēc vienotas kopējas tendences. Šādi brīži ir bijuši arī iepriekš. Piemēram, jau krietni pirms Covid-19 atnākšanas un lielā mērā dabas apstākļu ietekmē ievērojamu kritumu piedzīvoja eksporta flagmanis kokrūpniecība. Arī šajā ekonomikas ciklā kokrūpniecība sāka piedzīvot kritumu, pirms ar problēmām saskārās vairums citu apstrādes rūpniecības segmentu. Ja noskaņojums šajā Latvijai tik būtiskajā eksporta sfērā uzlabojas, uzlabojas arī kopējais skats uz Latvijas ekonomikas tālāko virzību. Proti, šīs nozares noiets ir saistīts ar tādām nozarēm, kas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem prasa lielākus kapitāla ieguldījumus un gatavību uzņemties finansiālas saistītas, tas ir, būvniecību, nekustamā īpašuma tirgu, transporta līdzekļu un mēbeļu ražošanu. Šīs nozares izaugsmes režīmā var darboties vien salīdzinoši labklājīgos apstākļos un ar tiem saistītā ātrā naudas apritē. No šāda viedokļa perspektīvas nešķiet sliktas, taču, no otras puses, centrālo banku īstenotā procentu likmju celšana un aizdevuma likmju kāpums turpinās, un tas kādā brīdī var sagraut ne tikai pieprasījumu, bet arī iepriekš sasniegto labklājību. Līdz ar to aizvien nevaram izslēgt, ka aizvien esam krīzes priekšvakarā un situācija atkal pasliktināsies.
Laba ziņā ir tā, ka vairāk nekā ceturtā daļa jeb 25,6% rūpnieku martā nav izjutuši nekādus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Tomēr ir arī neiepriecinoši fakti, kas vedina domāt, ka pasaules problēmas ietekmē arī Latvijas konveijeru griešanās tempu. Proti, 44% aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu martā ir nācies saskarties ar pieprasījuma trūkumu, un tas jau atbilst ražošanas apjomu tendencēm. Tikmēr materiālu un iekārtu trūkums ir bendējis dzīvi 15,6% aptaujāto ražotāju, bet finansiālās grūtības 13,2% aptaujas dalībnieku.
