Lielo centrālo banku centieni nobremzēt inflāciju uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rēķina strādā tikai daļēji. Monetāro sargu politika, kas vērsta uz aizdevumu likmju pieaugumu, tomēr bremzē aktivitāti pasaules nekustamā īpašuma tirgos un līdz ar to arī celtniecībā. Tas savukārt samazina pieprasījumu pēc kokmateriāliem un citām būvniecībā nepieciešamajām precēm, kam ir būtiska nozīme arī mūsu valsts eksporta portfelī.
Lai arī kopējais ekonomiskais fons nav pārāk pārliecinošs, labā ziņa ir tā, ka kopējais Latvijas preču eksports turpina augt. Februārī tas ir bijis par 3% lielāks nekā pērnā gada sveču mēnesī, absolūtos skaitļos sasniedzot 1,57 miljardus eiro. Tādējādi izaugsme aizvien turpinās vismaz naudas izteiksmē. Latvijas darījumu aprindās un presē ir daudz spriests par šo kāpumu naudas izteiksmē, un pagājušajā gadā nereti tika izteikti minējumi, ka, pasaules tirdzniecības cenu bumam pierimstot, ir gaidāma visai nepatīkama “nosēšanās”, kas negatīvi ietekmēs ne tikai uzņēmumus un tur strādājošos, bet arī valstis. Pēdējās lielā mērā varēja itin labi pelnīt uz globālās dārdzības pieauguma rēķina, iekasējot vairāk naudas nodokļos, kamēr izdevumu pieaugums auga nesalīdzināmi lēnāk. Taču, iespējams, pasaules ekonomikai lielā mērā ir izdevies adaptēties augstajam cenu līmenim un pieprasījums tomēr saglabājas, līdz ar to no Latvijas varam pārdot vairāk, vismaz rēķinot eiro izteiksmē. Arī eksportējošajā uzņēmējdarbības vidē nekāda lielā sūkstīšanās nav dzirdama, drīzāk ir prieks par naudas izteiksmē augošo apgrozījumu. Tas nozīmē, ka nauda Latvijas tautsaimniecībā turpina ienākt un ekonomiskā dzīve turpinās, lai gan piezemētāk nekā iepriekš.
Par to lielā mērā liecina arī importa dati. Februārī ievesto preču apjoms naudas izteiksmē, arī lielā mērā uz cenu kāpuma rēķina, bija vien par 0,1% lielāks nekā pērn attiecīgajā mēnesī, tādējādi iepriekšējais desmitiem procentu vērtais kāpums gada izteiksmē ir kļuvis par pagātni. Kā būs tālāk, ir visai grūti prognozējams, jo, kā jau minēts citās publikācijās, centrālo banku aktivitātes var novest pie tā, ka kādam no pasaules ekonomikas smagsvariem - drīzāk ASV vai Eiropai - patēriņš var “nolūzt” pēkšņi un tad jau tālākais būs vien ķēdes reakcija pārējos pasaules reģionos. Tomēr, raugoties uz pēdējā laika izmaiņām Latvijas eksporta skaitļos, šķiet, ka arī mūsu valstij izdodas jau šobrīd pamanāmo globālo defektu radītos robus aizlāpīt.
Galvenais no minētajiem globālajiem defektiem ir pieprasījuma pēc koksnes mazināšanās, bet, kā zināms, kokmateriāli ir Latvijas galvenā eksporta prece. Ārvalstīs pārdoto kokmateriālu apjoms naudas izteiksmē šā gada februārī bija par 8,3% mazāks nekā atbilstošā mēnesī gadu iepriekš. Kopumā koksnes eksports, ja to rēķina eiro, veido 16,6% no Latvijas eksporta kopējās vērtības. Jāpiebilst, ka ir atsevišķas nepatīkamas atskārsmes, ja palūkojamies uz faktiski eksportēto preču daudzumu. Viena no būtiskākajām Latvijas eksporta sastāvdaļām un vienlaikus pasaules ekonomikas indikatoriem ir skuju koku zāģmateriāli. To daudzums kubikmetros šā gada februārī bija par 26,3% mazāks nekā pērn gada otrajā mēnesī. Tikmēr daudz pozitīvāks skats ir uz finieri un saplāksni, kur fiziskā daudzuma eksporta apjoms gada laikā ir sarucis vien par procentu. Savukārt, ja rēķinām eiro izteiksmē, tad skujkoku zāģmateriālu eksports gada laikā krities par 45%, bet finiera saplākšņa segmentam tas audzis par 15,7%. Tādējādi mūsu kokrūpniecībā aizvien ir flagmaņi, kas spēj pārvarēt pasaules ekonomikas šobrīd diezgan spēcīgo viļņošanos.
Vienlaikus mums ir labas ziņas par nozarēm, kur ražošanas apjomi aug, un tas atspoguļojas arī eksporta vērtībā. Tādējādi pagaidām Latvijas ekonomikai izdodas noturēties, jo sarežģījumi vienās nozarēs tiek kompensēti ar veiksmēm citās. Šo veiksmīgo sadaļu vidū var minēt pārtikas un dzērienu eksportu. Gada laikā tas ir audzis par 60,9%. Te uzreiz jānorāda uz alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta straujo kāpumu, kas gada laikā pieaudzis par 71,7%. Šeit gan būtiska nozīme var būt skotu viskija un citu brendoto dzērienu reeksportam uz Krieviju, taču jebkurā gadījumā arī tas dod ienākumus Latvijas uzņēmumiem. Tomēr attiecībā uz pārtiku var ņemt vērā faktu, ka arī Latvijas pārtikas ražošanai februārī ir bijis visai straujš kāpums, apjomiem gada laikā pieaugot par 12%.
Tāpat ļoti patīkamu iespaidu sagādā Latvijas mašīnbūve. Piemēram, elektroierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība gada laikā augusi par 33,7%, bet preču grupā, kas tiek klasificēta kā “sauszemes transporta līdzekļi un to daļas”, apjoms ir kāpis par 19,1%.
Aizvien vairāk statistikas datu norāda uz to, ka pasaule samērā labi sadzīvo ar inflācijas radīto stresu. To pagaidām var uzskatīt par pozitīvu signālu Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem.
To, ka šāda ievirze patiešām pastāv, lielā mērā norāda arī Vācijas ārējās tirdzniecības dati. Eiropas lielākās ekonomikas notikumi Latvijai ir svarīgi, jo šī valsts ir trešais lielākais Latvijas eksporta partneris. Būtiski piebilst, ka Vācijas eksports norāda uz to, kā nākotnē varētu veikties Latvijas uzņēmumiem, jo tie ir lieli piegādātāji Vācijas eksporta mašinērijai gan izejvielu, piemēram, kokmateriālu, gan dažādu komplektējošo sastāvdaļu ziņā šīs valsts mašīnbūvei. Līdz ar to ir pamats priecāties, ka Vācijas eksports šā gada februārī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaudzis par 6,3% līdz 132,3 miljardiem eiro, liecina “Destatis.de” publicētā informācija. Tikmēr preču imports šajā valstī audzis lēnāk - gada izteiksmē par 2,6% līdz 115,4 miljardiem eiro. Februārī šīs valsts preču ārējās tirdzniecības pārpalikums bija 16,9 miljardi eiro, salīdzinājumā ar 12,1 miljardu pērnā gada otrajā mēnesī.
Tas, ka Vācija uzkrāj naudu, ir labi, jo arī tas paver iespējas Latvijas preču eksportētājiem nākotnē. Turklāt globālajam patēriņam kaut kad vajadzētu kristies, un centrālo banku agresīvā procentu likmju celšanas kampaņa varētu novest pie tā, ka ekonomiskās aktivitātes un inflācijas kritums nebūs vis lēzens, bet gan ļoti krass. Tādējādi Latvijas eksportētāji savu iespēju robežās šobrīd var izbaudīt to, ka pārdošanas iespējas ārvalstīs vēl kādu laiku varētu pieaugt, bet jārēķinās ar to, ka pozitīvā konjunktūra vienā brīdī var tikt nogriezta kā ar nazi.
