Tautsaimniecība

Globālās ekonomikas norises patlaban kļūst aizvien nelabvēlīgākas parastajiem darbarūķiem. Kā norāda dažādu valstu statistika, ar pieauguma trūkumu ir saskārusies rūpniecība un aizvien izteiktāk iezīmējas tendence, kas vērsta vai nu uz ražošanas izaugsmes tempu kritumu, vai produkcijas izlaides samazināšanos vispār.

“Uz adrenalīna esam noturējušies, bet adrenalīns beigsies. Sāksim laizīt brūces, un tās ir diezgan dziļas.” Tā skanēja vārdi Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidenta Kristapa Klausa atbildē uz Latvijas Bankas (LB) uzdotu jautājumu, ko Krievijas uzbrukums Ukrainai izmaksājis Latvijas ekonomikai.

Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.

Patēriņa cenu indeksa pieaugums Latvijā nu jau šķiet nedabīgi augsts, ja palūkojamies uz kopējām ekonomiskajām tendencēm. Tas varētu liecināt par konkurences trūkumu. Tomēr vienlaikus patēriņa cenu indeksu ietekmē arī cenu spirāles iegriešanās, kad iepriekš jau notikušais preču un pakalpojumu sadārdzinājums rada iemeslu jaunam sadārdzinājumam citās patēriņa grupās.

Negatīvās pazīmes, ko pēdējos mēnešos demonstrē Latvijas rūpniecības sektors, ir visai skaidrs signāls dziļākām problēmām tautsaimniecībā. Tās var skart ne tikai pašus rūpniecības uzņēmumus, bet arī tos, kuru darbība ir saistīta ar šī vitāli svarīgā sektora finansējumu (nevalstiskās organizācijas, sports, mediji utt.), kā arī dažādas saistītās nozares – izejvielu piegādātājus, gatavo preču transportētājus un tirdzniecības nozares uzņēmumus.

Kritums Latvijas rūpniecībā varētu turpināties līdz šī gada vidum, bet šī gada otrajā pusē situācija Latvijas rūpniecībā sāks uzlaboties un līdz gada nogalei rūpniecība Latvijā atkal būs plusos, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus, Latvijas ekonomiskais sniegums pagājušā gada beigās būtu vērtējams kā izcils. Diemžēl ir visai maz cerību, ka tik labas ziņas par mūsu valsts tautsaimniecības attīstību saņemsim gan šajā, gan tuvākajos ceturkšņos.

Nenoteiktība un augstās cenas turpina ietekmēt gan uzņēmumu, gan patērētāju konjunktūru un līdz ar to arī ekonomikas attīstības rādītājus, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Kara gads Ukrainā ir bijis izaicinājumu pilns gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan Latvijas tautsaimniecībai. Augsta inflācija, kuras aizmetņi radās vēl pirms karadarbības sākšanās, pasaules ekonomikas pagurums, kas pie apvāršņa vīdēja vēl pirms kovida pandēmijas, šķiet, pamazām veido tā dēvēto kritisko masu, kuras lavīnveida efekts neizbēgami radīs sarežģījumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Sarūkošas naudas plūsmas ir slikta ziņa, vērtējot tuvākā laika ekonomikas attīstības iespējas. Diemžēl, lasot ekonomikas notikumu apskatus un rakstot publikācijas par šo tēmu, ar šādu informāciju nākas saskarties aizvien biežāk. Tāpēc attiecībā uz tautsaimniecības norisēm nākas vilkt atsevišķas paralēles ar 2008. gadā piedzīvoto.

Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.

Janvāra inflācijas rādītājs bija augstāks nekā decembrī, un iedzīvotāju maki turpināja kļūt tukšāki. Aizvien turpināja rukt kopējais pirktspējas līmenis. Vienlaikus pozitīvais: ir daudzas norādes, ka gada inflācijas rādītājs jau visai drīz var sarukt līdz viencipara procentu skaitlim. Tas nenozīmē, ka daudziem, kuri saskaras ar ikdienas materiālajiem sarežģījumiem, dzīve kļūs vienkāršāka.

Ekonomiskajai situācijai sarežģījoties un sevi aizvien asāk piesakot iedzīvotāju maksātspējas problēmām, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kā skaidrot cilvēku zemo maksātspējas līmeni Latvijā, kas ievērojami atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Līdz ar straujo globālās dārdzības pieaugumu pagājušais gads Latvijai ir vainagojies ar jaunu ārējās tirdzniecības rekordu, pieaugot gan preču importam, gan eksportam, taču, kā rāda statistika, pēdējais sācis uzrādīt krasi lēnākus izaugsmes tempus. Iepriekš izaugsmes ziņā par normu varējām uzskatīt eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu naudas izteiksmē ievērojami pārsniedza 20% un pat 30% atzīmi, bet pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi izaugsmes tempi ir sarukuši līdz 9,6%.

Informācija par apstrādes rūpniecības sniegumu aizvadītajā gadā rada visai duālas sajūtas. No vienas puses, varam priecāties, ka ekonomiski ļoti sarežģītā laika periodā Latvijas tautsaimniecības lielākajai nozarei ir izdevies izmanevrēt ar ražošanas apjomu kāpumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums kāpināt bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš gadsimta sākuma tā dēvēto trekno gadu izskaņas kļūs par milzīgu izaicinājumu gan mājsaimniecībām, gan veselām valstīm un to ekonomikām.

Jaunās desmitgades ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī paredzamā globālā klimata pārmaiņu turpināšanās nes ne tikai finanšu satricinājumus, bet arī jaunas pelņas iespējas. Pēdējās attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri var atļauties kaut dažus simtus eiro vērtas investīcijas nākotnei.